Šis gads Talsu novadā iesācies visai smagi — budžeta iztrūkums, kas novedis pie štatu un algu samazinājuma. Taču neviens nav atcēlis augstās rēķinu izmaksas. Šādos brīžos jāmeklē risinājumi, un viens no tiem — kā labāk ietaupīt.
Pirmais, ko cilvēki cenšas ierobežot, ir elektrības un ūdens lietošanas patēriņš. AS «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere atzīst, ka elektroenerģijas tirgū atšķiras ne tikai gads no gada, bet arī diena no dienas:
«Cenu nosaka virkne faktoru — sākot ar klimatiskajiem apstākļiem, pieejamām ražošanas jaudām, kā arī to ietekmē ģeopolitiski notikumi, kā to esam pieredzējuši. Līdz ar to izteikt cenu prognozes nav objektīvi un vērtēt var tikai notikušos tirgus notikumus. No šāda viedokļa raugoties, zināmā mērā var uzskatīt, ka elektroenerģijas cenu pīķis ir aiz muguras.
Līdz ar to, lai arī elektroenerģijas tirgum svārstības ir būtībā raksturīgas, tad šobrīd tās nav tik krasas. Kā jau minēts, cenu svārstības Nord Pool reģionā nosaka laikapstākļi, it īpaši hidroresursu pieejamība, sezonalitāte un ar to saistītais pieprasījuma pieaugums vai samazinājums, vēja un saules enerģijas izstrādes pieejamība, dabasgāzes cenas u.c.»
Sabiedrībā bieži izskan viedoklis,
ka mums Latvijā ir vairāki HES, taču par elektrību maksājam tā, it kā caur vadiem mums piegādātu zeltu.
«Lai arī Latvijai ir lielas ražotnes — HES un TEC — tomēr ar šīm jaudām ir par maz, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu. «Latvenergo» ražotnēs tiek saražota apmēram puse no Latvijai vajadzīgā elektrības daudzuma. Daugavas HES darbība ir izteikti pakārtota ūdens daudzumam upē jeb pietecei un visu Latvijas patēriņu pilnībā var nosegt tikai daudzūdens periodos, visbiežāk — pavasarī un rudenī. Ierasti vasarā ūdens ir maz, un nesen bijuši gadi, kad tas ir mazāk nekā vidēji, līdz ar to HES darbība ir zināmā mērā neprognozējama.
Piemēram, 2023. gadā Daugavas hidroelektrostacijās saražoja 54% no Latvijas patēriņa. Savukārt dalība Nord Pool biržā vienmēr nodrošina pieeju nepieciešamajai elektroenerģijai par tirgus cenu. Pretējā gadījumā elektrības importa cena nebūtu atbilstoša tirgus līmenim un, visticamāk, būtu ievērojami augstāka par esošo,» stāsta Ivita Bidere.
Līdzīgi svārstās arī izdevumi namu apsaimniekošanā,
kad dažiem pakalpojumiem cenas krīt, taču tikpat daudziem arī aug. Līdz ar cenu kāpumu palielinās to cilvēku skaits, kuri nespēj nomaksāt gan elektrības, gan arī komunālo maksājumu rēķinus. «Kopumā raksturojot norēķinu situāciju, jāteic, ka satraucošu tendenču nav, var pat novērot parādu apjomu samazināšanos. Vienmēr esam uzsvēruši, ka ne klients, ne pakalpojuma sniedzējs nav ieinteresēts parādu uzkrājumā. Lēmums atlikt maksājumu uz nākamo mēnesi, kad tas faktiski dubultojas, ir finansiāli ļoti sāpīgs. Šobrīd klientu skaits, kuri kavē maksājums, samazinās — vidēji par 5% mēnesī. Novērtējam un sakām paldies klientiem par norēķinu kultūru,» tā Ivita Bidere.
Gan «Talsu namsaimniekam», gan «Elektrum» ir iespēja veikt maksājumu avansā, ko izmanto mazākā daļa klientu.
«Maksājumi avansā vairāk attiecas uz siltumenerģijas izdevumu segšanu. Tā ir iespēja iemaksāt zināmu daļu finansējuma tad, kad apkures sezona vēl nav sākusies, tādējādi veidojot rēķinu pārmaksu, kas, pienākot apkures sezonai, izlīdzinātu ikmēneša rēķina apmēru. Ir cilvēki, kas izmanto šo iespēju, bet ļoti pieprasīta tā nav,»
dalās uzņēmuma «Talsu namsaimnieks» namu pārvaldniece Danute Barkovska. Taču, ja runa ir par avansa iemaksu elektrībai, tad cilvēki vairāk izvēlas izlīdzināto maksājumu, lai jau laikus maksātu zināmu, vienādu summu.
Galvenie iemesli,
kādēļ rēķini dažbrīd ir neadekvāti augsti, meklējami pašu cilvēku neapdomīgajā rīcībā. «Pareizāk ir mājai veidot drošības spilvenu, uzkrājumu, kaut mazliet, cik nu katram ir šādas iespējas. Cilvēki domā, ka to nevajag, un par šo situāciju sāk domāt tikai tad, kad rodas avārijas situācija. Ja tās novēršanai mājai nav uzkrājuma, tad šo summu piestādām komunālās maksas rēķiniem. Protams, tā tiek segta pakāpeniski, bet, ja būtu šis drošības spilvens, tad tā tiktu daudz ātrāk atmaksāta. Mūsu klienti vēlas ko uzlabot, iekārtot stāvlaukumus, bērnu laukumus, bet tad, kad ir jāveido uzkrājums, lai būtu, par ko piepildīt šīs ieceres, šī vēlme mazinās.
Ir dzīvokļu īpašnieki, kuri nenodod ūdens rādījumus vai nenodod tos korekti, un tad veidojas ūdens starpības, no kā cieš pārējie, arī godprātīgie iedzīvotāji, jo šie izdevumi ir jāsedz visiem. Tāpat ir vērts padomāt par situmenerģijas patēriņu. Nereti vidējo dzīvokļu iemītniekiem ir par siltu un viņi ver vaļā logus. Protams, vēdināt telpas ir nepieciešams, taču turēt vaļā logus, lai atvēsinātu telpu, nav prātīgi. Ja ir iespēja, tad labāk būtu aizgriezt radiatoru, līdz ar to arī mājai kopējais siltumenerģijas patēriņš būs mazāks un visiem būs mazāk jāmaksā,»
skaidro Danute Barkovska.
Viens no veidiem,
kā samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas, ir energoefektivitātes pasākumu veikšana. Ja nav iespējams uzreiz siltināt visu māju, tad ir lietderīgi novērst lielākos siltumzudumus. To, kas mājā rada lielākos siltumzudumus, precīzi var noteikt energoaudits, bet pieredze rāda, ka būtisku siltumenerģijas patēriņa samazinājumu var panākt, nosiltinot ēkas pamatus un bēniņus. Tomēr ikviena šī uzlabojuma īstenošanai, kas ilgtermiņā iedzīvotājiem ļauj samazināt ikmēneša izdevumus, ir nepieciešams veidot mājas uzkrājumu.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku pieeja uzkrājumu veidošanā ir atšķirīga, bet attiecīgo naudas apmēru, kas noteikts par kvadrātmetru, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība. Nereti iedzīvotāji vienojas, ka uzkrājumu veidos jau konkrētam mērķim: kādam lielākam tehniskajam ieguldījumam, piemēram, jumta nomaiņai, pagraba vai bēniņu siltināšanai. Savukārt citi izvēlas vidēja apmēra naudas apjomu, lai laika gaitā veidotu tik nepieciešamos uzkrājumus kāda neplānota darba veikšanai.
Līdzīgi var ietaupīt arī ar elektrību. «Elektrum» Energoefektivitātes centra speciālisti regulāri informē sabiedrību par ieteikumiem, kā samazināt elektrības patēriņu, mainot savus ikdienas paradumus.
«EEC speciālisti vienmēr ir uzsvēruši, ka patēriņu ir iespējams samazināt, nemainot sadzīves komforta līmeni. Tomēr joprojām ir vērts atcerēties par LED spuldzēm, pareizu temperatūras regulāciju ledusskapī un veļasmašīnā, ledusskapja novietojumu, ūdens sildīšanas daudzumu tējkannā un daudzām citām lietām, ko var ieviest kā ikdienas paradumu. Visplašākā informācija katrai dzīves situācijai un mājoklim ir apkopota un pieejama EEC mājas lapā eec.elektrum.lv/lv/ un «Elektrum» mājaslapā,»
teic Ivita Bidere.
