Inga Ulmane: “Neviens iepriekš nav aktīvi, mērķtiecīgi popularizējis Latviju”

Inga Ulmane: “Neviens iepriekš nav aktīvi, mērķtiecīgi popularizējis Latviju”

Iepriekš vairākus gadus nodzīvojusi Apvienotajos Arābu Emirātos, bet šobrīd pārcēlusies uz Austriju — laidzenieces Ingas Ulmanes izvēlētais karjeras ceļš ļāvis iepazīt dažādas kultūras, tautības, paplašināt redzesloku un gūt starptautisku pieredzi. Viņas pašreizējā dzīvesvietā Austrijā pārsteigumu netrūkst — sākot ar attieksmi pret darbu, apkārtējiem un beidzot ar dzīvesstilu.

Tuvajos Austrumos Inga bijusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās Ekonomiskās pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītāja, bet, noteiktajam termiņam tuvojoties beigām, nolēmusi turpināt profesionālās gaitas, palīdzot Latvijas uzņēmumiem iekļūt Centrāleiropas tirgos. «Iepriekš Austrijā nebija bijis ārējais ekonomiskais pārstāvis, tādēļ izaicinājums ir diezgan liels. Austrijā vēsturiski Latviju neatpazīst un bieži vien jauc ar Lietuvu. Arī salīdzinoši maz austriešu ir bijuši Latvijā. 4. maijā uz Vīnes galvenās ielas rīkojām Eiropas dalībvalstu iepazīšanās stendus, stāstīju cilvēkiem par Latviju un satiku ļoti daudz austriešu, kas nekad nav bijuši Latvijā. Tas man likās ļoti pārsteidzoši, ņemot vērā, ka mums no Vīnes dienā ir trīs tiešie lidojumi un arī ekonomiskās aviolīnijas, kas šo lidojumu padara salīdzinoši pieejamu. Neviens iepriekš nav aktīvi, mērķtiecīgi popularizējis Latviju kā tūrisma vai biznesa galamērķi. Tagad esam aktīvi to sākuši darīt. Jau pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, eksporta apjoms ir audzis,» atklāj Inga.

«E-pastus brīvdienās nesaņemu»

Pretēji Tuvajiem Austrumiem, kur ritms bijis ātrs, straujš un izaicinošs, Austrijā starp profesionālo un privāto dzīvi tiek novilktas robežas. «Tuvajos Austrumos ikdienas ātrums un darba nozīme ir ārkārtīgi liela, Austrijā ir pilnīgi pretēji. Tuvajos Austrumos viss jau bija jāizdara vakar, bet Austrijā viss tiek plānots uz priekšu pamazām — ne aiz slinkuma, bet drīzāk apdomības. Emirātos bija pilnīgi normāli piedāvāt darba tikšanos 21.00, brīvdienā vai svētku dienā, bet šeit tā nenotiek. E-pastus brīvdienās nesaņemu. Tas nenozīmē, ka austrieši nav produktīvi, viņi nekad nekavē darba tikšanos, ir ļoti disciplinēti un godprātīgi veic savu darbu,» teic Inga.

Austrijā cilvēki ļoti strikti ievēro brīvdienas, atrodot laiku atpūtai, jaunu spēku uzkrāšanai un resursu atjaunošanai. Vakaros uz ielām laicīgi paliek kluss, savukārt no rītiem agri sākas darba duna. Inga atzīst, ka arī cilvēku stresa līmenis ir zemāks nekā Latvijas iedzīvotājiem vai iedzīvotājiem Tuvajos Austrumos. Austrieši ir arī ļoti pašpietiekami — viņi zina savus lielākos, slavenākos uzņēmumus, ļoti lepojas ar kalniem, ar tūrismu, ar savu kultūru un aktīvi apmeklē kultūras pasākumus. Tradīciju ir ļoti daudz, un austrieši ir arī ļoti ģimeniski — brīvdienās jaunieši apmeklē ģimenes, vecākus, kas ir ārpus lielpilsētām, un, ja iespējams, sasniedzot karjeras stabilitāti, pārceļas atpakaļ uz dzimto pilsētu.

Ar smaidu sejā un ūdens pudeli rokā

Brīvajā laikā austrieši labprāt bauda dzīvi, atpūšoties gan āra terasēs, gan dodoties dabā. Āra terases atveras jau ļoti agrā pavasarī un dažkārt neaizveras pat ziemā. Iecienīti gan tūristu, gan vietējo vidū ir gan Ziemassvētku tirdziņi, gan kopīga vīna darītavu apmeklēšana. Arī aktīvā atpūta ir lielā cieņā. «Viņu zemē ir Alpu kalni, ūdenskritumi, ledājs, ieplakas, upes, ezeri… Latvijas priekšrocība ir mūsu garais jūras krasts, bet Austrijas — kalni, ar ko viņi ziemā piesaista slēpotājus un dažādus ziemas sporta piekritējus, savukārt vasarā — kalnu riteņbraucējus, alpīnistus un garo taku gājējus. Šis bija viens no iemesliem, kādēļ priecājos, ka esmu nonākusi Austrijā. Man daba no dzimšanas ir ļoti tuva. Aktivitāšu piedāvājums dabā, gan maksas, gan bezmaksas, ir ļoti plašs.

Vietējie iedzīvotāji ir ārkārtīgi aktīvi, man ir milzīgs prieks skatīties, ka gan jaunieši, gan ģimenes ar bērniem, gan vecāka gadagājuma cilvēki iesaistās šajās aktivitātēs. Uz ielām var redzēt ne tikai pilsētas riteņbraucējus, bet arī cilvēkus, kas ar to nodarbojas profesionāli. Brīvdienās kalnos un pastaigu takās var satikt jebkuras paaudzes un dažādu sociālo grupu cilvēkus, kas ar smaidu sejā, ūdens pudeli rokā un maizītēm ir devušies kalnos un aktīvi, sportiski pavada savu brīvo laiku un nedēļas nogales,» skaidro Inga.

«Vide ir ārkārtīgi multikulturāla»

Runājot par dabas skatiem un klimatu, viņa atzīst, ka klimata pārmaiņas ir skārušas arī Austriju. «Šogad pavasarī un vasaras sākumā tika novērots tornado, jūnijā bija krusa, un slēpošanas sezona beidzās gandrīz mēnesi ātrāk, nekā plānots. Ļoti daudz cilvēku slēpošanas kūrortos strādā uz sezonas laiku, arī latvieši strādā kūrortviesnīcās, trasēs un restorānos. Prasīju, kāpēc viņi nepūš sniegu, lai sezonu pagarinātu, un tad sapratu, ka tā ir tolerance pret vietējiem lauksaimniekiem. Uzpūstais sniegs ir daudz kristalizētāks un daudz lēnāk kūst, līdz ar to tas ietekmē lauksaimniekus.

Vēl viena lieta, kas mani pārsteidza, ir tas, ka Austrija ir diezgan sadrumstalota. Viņiem ir liela sasaiste ar Austroungārijas impērijas laikiem, ir ļoti daudz iebraucēju no Balkānu valstīm, no Centrāleiropas… Cilvēkiem patīk stāstīt par savu izcelsmi, mantojumu, pagātni, daudzi piemin Austroungāriju. Vide ir ārkārtīgi multikulturāla. Vīne jau pāris gadus pēc kārtas ir atzīta par vienu no dzīves kvalitātes ziņā labākajām pilsētām, tādēļ tā piesaista  cilvēkus, bet tai pašā laikā Vīne un Austrija ir diezgan konservatīva — viņi pastāv par savām vērtībām gan valstiskā, gan ģimeniskā līmenī, un ir sajūta, ka tas nenotiek piespiedu kārtā, bet dabiski,» novērojumos par dzīvi Austrijā dalās Inga.

#SIF_MAF2024