Šīs ziemas mainīgie laikapstākļi un biežie nokrišņi veicinājuši, ka vietās, kur augsne blīvāka un reljefs zemāks, mitrums no pērn rudenī apsētajām platībām nosūcas lēnāk. Uzrunātie zemnieki teic, ka tas lielus zaudējumus kopumā neradot, bet drīzāk parāda, kur vēl būtu labojamas un atjaunojamas meliorācijas sistēmas.
Ar mitriem laukiem nākas sadzīvot Sabiles pusē esošajam zemnieku saimniecības “Rīgmaļi” saimniekam Mārim Bērziņam, kurš apsaimnieko mazliet vairāk nekā 1200 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tajos sēts gan ziemas rapsis, gan kvieši un mieži, platības atstātas arī zālājiem. Vietās, kur augsne esot smilšaināka, ūdens no laukiem nosūcoties ātri. Savukārt lauki, kas atrodas zemāk, ar stingrāku grunti — mitrāki. “Mitruma līmenis šajā ziemā bija pārmērīgi augsts, un meliorācijas sistēmas tik ātri nevar novadīt visu ūdeni,” saka Māris. Jautāts, vai līdz ar ūdens krāšanos uz laukiem, aktuāls varētu būt jautājums par iesētās labības zaudējumiem, viņš atbild, ka smilšainos laukos problēmām nevajadzētu būt, bet rasties tajos laukos, kas bijuši pārmitri un kur redzamas meliorācijas darbības problēmas. “Mēs katru gadu iespēju robežās cenšamies meliorācijas sistēmas sakārtot, bet šīs sistēmas tomēr ir pietiekami novecojušas. Tās sevi parāda ik pa brīdim,” uzskata zemnieks.
Viņš teic, ka tagad nevarot vērtēt, kā kopumā būs pārziemojuši pērn rudenī sētie lauki, jo priekšā vēl šis mēnesis ar mainīgajiem laikapstākļiem un gaisa temperatūras svārstībām, kad situācija var arī mainīties.
“Kritiskākais pārziemošanas mēnesis ir marts, kas bieži vien arī ir vispostošākais.”
Māris Bērziņš, z/s “Rīgmaļi” saimnieks
Vandzenes pagastā dzīvojošais zemnieks Indulis Leja savā saimniecībā “Četri” apstrādā ap 650 hektāriem pašu un nomas zemes. Lielākā daļa no platībām ir nomas. Zemē galvenokārt sēti ziemas kvieši un rapsis. Atskatoties uz aizgājušo rudeni, saimnieks teic, ka augustā laiks ziemas rapša sējai nav bijis labs, arī kviešu ražu varēja novākt tad, kad vārpās jau graudi bija sadīguši. Redzot, kas uz laukiem notiek pašlaik, Indulis secina, ka šogad rapšu raža varētu būt vidēja. Kvieši gan pašlaik izskatoties normāli.
Šoziem daudzo nokrišņu dēļ laukos zemākajās vietās joprojām uzkrājas ūdens. Darbu aktīvākajā sezonā zemākās vietas tiekot arī pielīdzinātas, iespēju robežās sakārtotas meliorācijas sistēmas, tās pārtīrot un sakopjot. Taču pārmērīgie un biežie nokrišņi neļauj mitrumam tik ātri no laukiem pazust. Saimniecībā pirms diviem gadiem iegādāta arī laba sējmašīna, kas sēšanas laikā augsni labi uzirdina. Arī tas ļauj no lauka ūdenim labāk izsūkties cauri zemei.
Sarunā zemnieks iezīmē arī izaicinājumus, ar kuriem nākas ikdienā sastapties. Viens no pamata ražošanas resursiem ir zeme. Arī Vandzenes pusē katrs zemnieks, kurš vēlas paplašināties, ir ieinteresēts to iegūt savā īpašumā. Zemes cena vidēji par hektāru — septiņi tūkstoši eiro un vairāk. Par zemāku cenu to iegūt nemaz nav cerību, jo ir zemnieki, kas pārdevēja piedāvāto vēl cenšas pārsolīt. Līdzīgi esot ar nomātajām platībām, jo nevarot zināt, kurā brīdī tās varēs apstrādāt un kurā tas jau būs liegts.
Šis gads un notiekošais karš Ukrainā iezīmējot arī citus izaicnājumus.
Cēlusies ne tikai elektrības un degvielas cena, bet arī minerālmēslu izmaksas. Ja vēl pērn tos varējis iegādāties līdz 300 eiro par tonnu, tagad cenas ir no 680 līdz pat 900 eiro tonnā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Graudiem šāds lēciens cenu biržās neesot novērots. “Neskatoties uz visām izmaiņām, esmu sen nonācis pie secinājuma — katru gadu mēs naudas saņemam arvien mazāk! Mēs varbūt apgrozām vairāk, bet atlikums pašiem paliek mazāks. Tās pašas zemes nomas, daži graudu uzpircēji. Nu jau ir aizgājis… Cilvēki jūt, ka var nopelnīt,” viņš saka.
