Skolu tīkla reformu ieviešana raisījusi daudz jautājumu un iedzīvotāju neapmierinātību, pat protestējot pret mazo skoliņu slēgšanu vai reformēšanu. Sarunā izglītības un zinātnes (IZM) ministre Anda Čakša uzsver, ka vissliktākais variants ir dabīga skolas nāve: kad skolēnu skaits turpina kristies, labākie pedagogi aizplūst uz citām skolām, krīt izglītības kvalitāte un visvairāk cieš bērns, kuram vēlāk būs grūti iejusties jaunā skolas vidē.
Ministre uzsver, ka, veidojot pētījumu par izglītības ekosistēmu, secināts, ka diskriminējošs un vienlīdzību neradošs ir tieši skolu finansēšanas modelis.
«Šobrīd ir jārunā par skolu finansēšanas modeli. Tas paredz, ka naudas apjoms ir atkarīgs nevis no tā, cik teritorijā ir iedzīvotāju, bet, ja programmu realizē, tad tai ir arī jābūt adekvāti apmaksātai, nosedzot skolotāju slodzes, atbalsta personāla izmaksas, visu, kas ir nepieciešams, lai skolā šo programmu varētu kvalitatīvi īstenot. Tas nozīmē, ka nauda programmā ir vairāk, nekā tas ir bijis līdz šim,» skaidro ministre.
Turpmāk mērķdotācijas apmēru noteiks optimālais bērnu skaits klasē, ne katrs skolēns individuāli. Turklāt pašvaldības vairs nedrīkstēs subsidēt tās skolas, kas noteiktos kritērijus par skolēnu skaitu klasē neizpilda, tādējādi noņemot naudu skolām ar vairāk audzēkņiem. Tas nozīmē, ka daudzām pašvaldībām jāpieņem sāpīgi lēmumi — vai nu jāreorganizē, jāslēdz konkrētas mācību iestādes, kas neizpilda kritērijus, vai arī pedagogu algas jāapmaksā no sava budžeta. Jaunais finansēšanas modelis atsevišķos novados varētu sākt darboties no 1. septembra. Tas iespējams pašvaldībās, kas sakārtojušas skolu tīklu, un tādas pašlaik ir 13. Jaunais finansēšanas modelis paredz trīs gadu pārejas periodu.
«Gandrīz puse pašvaldību ļoti intensīvi strādā. 2023. gada laikā 64 skolām mainītas izglītības pakāpes, veidojot skolēniem labāku sistēmu. Galvenais kritērijs ir kvalitatīvas izglītības pieejamība visā Latvijā. Labākā skola ir tuvākā mājām un tajā strādā labākie iespējamie skolotāji,»
skaidro A. Čakša. Runājot par tuvumu mājām — IZM noteikusi, ka 1.—6. klašu grupā ceļš līdz skolai nepārsniedz 40 minūtes, 7.—12. klašu grupā: ceļš līdz skolai nepārsniedz 50 kilometrus un ceļā pavadītais laiks nav ilgāk par 55—60 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu.
Ministrija norāda, ka demogrāfiskie procesi un to ilgtermiņa prognozes ar pieaugošo urbanizācijas līmeni uzrāda reālo situāciju un turpmāko gadu tendenci. Šīs tendences jau tagad ne visās skolās ļauj nodrošināt pilnvērtīgu klašu izveidi, slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem. Tāpat izglītības kvalitāti raksturojošie rādītāji liecinot, ka tie ir būtiski zemāki lauku teritorijās nekā pilsētās, palielinot nevienlīdzības plaisu kvalitatīvas izglītības ieguvē.
A. Čakša uzsver, ka pārmaiņas nepieciešamas arī pedagogu sagatavošanā. Latvijas Universitātē norit darbs pie pedagogu izglītības programmas pilnveides, lai jaunie skolotāji uz skolu aizietu labāk sagatavoti. Ar labām digitālajām un caurviju prasmēm, ar zināšanām, kā strādāt ar dažādiem bērniem, ar spēju kontrolēt savas emocijas un veidot dialogu ar vecākiem.
Piesaistīs ar lielākām algām
Ministre skaidro, ka skolotāju vidū ir nepieciešama konkurence, lai klases priekšā nonāktu labākais skolotājs.
«Pirmkārt, jāsāk ar skolotāju prestižu. Viens no mērījumiem — skolās apjautāt, cik daudzi no bērniem vēlas kļūt par skolotājiem? Pirms pusotra gada bija skolas, kurās neviens necēla roku. Skolēni skatās uz saviem skolotājiem un redzamais ir kritērijs — vai es gribu vai negribu būt skolotājs? Ja mēs sabiedrībā visu laiku dzirdam, ka skolotāji ir tie mazie nabadziņi, kuriem viss ir slikti, tad ir ļoti grūti gribēt kļūt par skolotāju. Otrkārt — atalgojums,»
teic A. Čakša.
Vērtējot darba algu līmeni bakalaura grādu ieguvušo vidū, skolotāju darba algām vajadzētu būt 20% virs vidējās algas tautsaimniecībā, skaidro ministre: «Tas rada vērtību cilvēkam, kas māca bērnus. Jau šobrīd redzam signālus, ka jaunieši sāk interesēties par skolotāju darbu. Cilvēki, kas apguvuši citas profesijas, ar bakalaura, ar maģistra grādu citās zinātnēs, redzot, ka mainās atalgojums, novērtējums, sistēma kādā strādā skola, ir gatavi doties strādāt uz izglītības iestādi.»
Mūsdienīga vide — skolēnu un skolotāju magnēts
«Tiklīdz Ogrē uzbūvēja jaunu ģimnāziju, vilkme uz skolu radikāli mainījās. Uz vienu amatu pieteicās jau trīs skolotāji un visi jauni. Videi jābūt modernai, ar tehnoloģijām, draudzīgai. Ļoti nozīmīga loma ir arī skolas direktoram, kādu viņš veido savu akadēmisko komandu. Veidot kolektīvu nav viegli, un arī mācīšanās organizācijas vadītājam ir vajadzīgs atbalsts. Domājam arī par direktoru programmas izveidi universitātē, lai palīdzētu apgūt tās prasmes, kas direktoram ir nepieciešamas,» atklāj A. Čakša.
Ministre uzsver, ka primāri saglabājamas skolas ar labu akadēmisko sastāvu, sakārtotu mācību vidi un labu pieejamību. Laukos būtisku lomu spēlē autoceļu kvalitāte, skolas autobusu kustība un sabiedriskā transporta iespējas, lai skolā nokļūtu.
Pēc skolu tīkla sakārtošanas nākamais solis ir investīcijas, lai celtu izglītības kvalitāti. Papildu finansējums paredzēts atbalsta personālam. Piemēram, logopēdiem, psihologiem, izvērtējot katras skolas nepieciešamību. Atbalsts paredzēts ne tikai skolēniem, kam mācību vielas apgūšana prasa īpašu piepūli, bet arī — spējīgiem un talantīgiem bērniem — , kuri līdz šim bijuši atstāti novārtā.
«Par reorganizāciju runājot, mums ir atbildēts — viss jau notiek, ko jūs vēl gribat?! Mēs gribam, lai skolas nemirst dabiskā nāvē, jo pats sliktākais, kas var notikt bērnam un skolotājam: kaut kas notiek un pašvaldībai skola jāslēdz mācību procesa vidū. Procesam ir jābūt vadītam. (..) Mēs vecākiem varam pateikt — tās skolas, kas ir, septiņus desmit gadus nekas nemainīsies. Jūs varat palaist bērnu skolā, un viņš to pabeigs,»
sola ministre.
