Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie likumprojekti «Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā» un «Grozījumi Augu aizsardzības likumā» 9. janvārī apstiprināti Ministru kabinetā (MK). Likumprojekts skar invazīvo svešzemju sugu ierobežošanai un iznīcināšanai veicamās darbības un rīcības kārtību.
Par invazīvajām sugām tiek dēvētas augu vai dzīvnieku sugas, kuras nav raksturīgi attiecīgās valsts vai teritorijas iemītnieki. Nereti šīm ienākušajām sugām nav dabisko ienaidnieku, tāpēc tās ātri spēj pārņemt kādu ekosistēmas nišu un izkonkurēt vietējās sugas. Svešzemju augu un arī dzīvnieku sugu invāzija var pamatīgi kaitēt vietējai dabas daudzveidībai un radīt draudus ekosistēmām, kas veic dažādus dabiskos regulēšanas ciklus dabā — ūdens noteces, gaisa kvalitāti. Kaitējums var rasties ne tikai dabai, bet arī tautsaimniecībai un izmantojamajiem resursiem — augsnes un augu kvalitātei — un radīt arī apdraudējumu veselībai.
Latvijā — Spānijas kailgliemezis un Kanādas zeltslotiņa
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulā par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (Regula Nr.1143/2014) noteikti Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumi savas valsts aizsargāšanā no invazīvo sugu izplatības. Valstu pienākumos ietilpst arī veicamie prevencijas, ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumi, kā arī jāizvērtē un jānosaka regulējums tām sugām, kas Latvijā rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai. Vēsturiski Latvijas teritorijā ievesti vairāki invazīvi augi. Kā vienu no tiem var minēt latvāni, tomēr šobrīd aktuālās sugas ir Spānijas kailgliemezis un Kanādas zeltslotiņa. Abas sugas iekļautas nacionālajā invazīvo sugu sarakstā. EP regulā patlaban ir iekļautas 88 invazīvās sugas, vairākas no tām arī mūsu valstī. Daļa pie mums vēl nav sastopamas, bet konstatētas Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā.
Likumprojekts paplašinās vairāku valsts iestāžu funkcijas
Līdz ar to arī Latvijā nepieciešams stingrāk kontrolēt invazīvo sugu kustību un izplatību. Likumprojekts izstrādāts atbilstoši augstāk minētajām regulām un sevī iekļauj rīcības plānus vairākām ie-stādēm. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē likumprojekta ietvaros iekļauta prasība invazīvo sugu kontrolei uz robežas. Tāpat pienākumi attiecas arī uz Dabas aizsardzības pārvaldi, kur prasības ietver dzīvnieku tirdzniecības un turēšanas jautājumus, Valsts augu aizsardzības pārvaldes ziņā atstājot augu tirdzniecības un turēšanas prasības. Likumprojekts nosaka, ka jāveic invazīvo sugu izplatīšanas apzināšana, kā veicami prevencijas un ierobežošanas pasākumi, kā arī iznīcināšana. Noteikti arī jauni deleģējumi MK par jau Latvijā esošo invazīvo sugu monitoringu, pārvaldības jautājumiem, kā arī atļaujām invazīvo sugu turēšanai. Līdz ar to attiecīgo iestāžu funkcijas tiek paplašinātas.
#SIF_MAF2023
