Izvirzītas prioritātes jaunajā mācību gadā izglītības jomā

Izvirzītas prioritātes jaunajā mācību gadā izglītības jomā

Jaunā 2023./2004. mācību gada iesākumā Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps pauž, ka šis mācību gads prasīs vairāk no eksāmenu kārtotājiem, jo prasības būs augstākas, bet plānotās izmaiņas vērtējumu labošanas ziņā atliktas uz gadu.

Uldis Katlaps informē, ka iepriekš mācību materiālu trūkums bijusi liela problēma, bet šajā mācību gadā plaisa ir mazinājusies, jo ir pieejamas kādas jaunas mācību grāmatas, kas atvieglo pedagogu ikdienas darbu.

Prasības zināšanu vērtējumā būs augstākas

«Ja runājam par jauno vērtēšanas kārtību, kura bija paredzēta, ar galveno domu, ka summatīvie jeb vērtējumi ballēs būtu retāk un tos nedrīkst labot, tad tā ir pārcelta par vienu gadu un stājas spēkā nākamā mācību gada 1. septembrī — tātad 2024./2025. mācību gadā. Ja runājam par centralizētajiem eksāmeniem, tad arī šajā ziņā ir jaunumi. Ja pagājušajā mācību gadā bija nepieciešams sasniegt 10% robežu, lai eksāmens būtu sekmīgi nokārtots, tad šajā mācību gadā būs nepieciešams sasniegt 15%, bet vēl pēc gada — 20%. Tātad prasības būs augstākas,» pauž Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs. Jautāts par pagājušā mācība gada eksāmenu rezultātiem, U. Katlaps teic, ka joprojām par tiem nevar spriest, jo nav oficiālu datu.

«Ir dota ziņa, ka pēc 1. septembra būs kāda informācija. Tāda smalkāka analīze var būt pat tikai oktobrī. Kāpēc tā? Eksāmenu rezultātu apelācijas termiņš noslēdzās pavisam nesen, tāpēc datu apkopošana faktiski ir tikai sākusies. Ja runājam par mūsu novadu, man ir tikai neoficiāla informācija par to, ka kādi skolēni pieprasījuši apelāciju un to, ka viens no viņiem arī izcīnījis savu, proti, eksāmenu skaitās nokārtojis.

Nezinu, vai šāds gadījums ir viens vai vairāki, jo oficiālu datu nav, kā tikai tās ziņas, kas pienāk no kādām novada skolām. Jāsaprot, ka šis viens skolēns nākamā mācību gada eksāmenu nebūtu nokārtojis, jo, visdrīzāk, bija uz pašas 10 % robežas, bet, ja būtu bijusi 15% robeža, tad neko līdzēt nevarētu. Tiek lēsts, ka vispār visā valstī ir pavisam neliels skaits, daži desmiti, kam apelācijas prasība ir apmierināta pozitīvi,» informē pārvaldes vadītājs. Jautāts par šī mācību gada izglītības prioritātēm novadā, viņš nosauc pedagogu slodzes sabalansētību un samērīgumu; mācīšanas un mācīšanās kvalitātes sistēmas nodrošināšanu iestādēs, tai skaitā arī darba pašvērtēšanu; atbalsta personāla pieejamību un iesaisti izglītības iestādes darbā; datos balstītu un mērķētu pedagogu profesionālo pilnveidi.

Vai pedagogu pietiek, pirms 1. septembra atbildēt pāragri

Jautājot par pedagogu pietiekamību mūsu novada izglītības ie-stādēs, Uldis Katlaps min, ka Talsu novada Izglītības pārvalde skolotāja trūkuma gadījumos konkrētajai mācību iestādei var iedot informāciju, ja tāda ir pieejama, kur nepieciešamo pedagogu atrast.

«Ja zinām, ka kādam pedagogam būs neliela slodze, tad arī šādu informāciju, lai palīdzētu, sniedzam tām mācību iestādēm, kur skolotāju trūkst, bet būtībā mēs maz ko varam ietekmēt. Jāsaprot, ka runāt par to, kurām skolām pedagogu trūkst un kur netrūkst, pirms 1. septembra īsti nevaram.

Realitāte ir tāda, ka, piemēram, 30. augustā kāda skola var teikt, ka visi pedagogi ir, bet nākamajā dienā redzams, ka kāda cita mācību iestāde no šīs minētās skolas kādu pedagogu ir paaicinājusi savā kolektīvā, un viņš piekritis. Tātad šādas skolas vadībai problēma ir radusies 31. augustā, jo kāds no pedagogiem kādu iemeslu dēļ nolēmis strādāt citā skolā. Iemesli var būt visdažādākie. Varbūt skolotājam tur lielāka vai gluži pretēji — mazāka slodze. Ne vienmēr vairāk nozīmē labāk, jo gadās, ka tieši mazāka slodze ir tas, ko grib skolotājs. Skolu direktori līdz mācību procesa sākšanās brīdim bieži vien ir spriedzē, ko zinu arī no savas pieredzes. Un algas pedagogiem atšķirīgās skolās arī nav vienādas. Lielās skolas par vienu un to pašu darba apjomu dažbrīd var piedāvāt lielāku atalgojumu nekā mazajās skolās,» pauž Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs.