Jau janvārī, tiekoties ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, viņš sacīja, ka vairākus gadus notiek spraigas debates par alkohola tirdzniecības ierobežojumiem. Ir iecere, ka grādīgo dziru varēs iegādāties, sākot no 20 gadu vecuma, tāpat paredzēts alkoholisko dzērienu tirgošanas aizliegums darbadienās un sestdienās no 20.00 līdz 10.00 rītā, bet svētdienās — no 18.00. Ja parēķina, cik stundu nedēļā būs mazāk iespēju iegādāties alkoholu, tad skaitlis sanāk diezgan iespaidīgs. Un noteikti tam būs kāda rezonanse. Atceros ministra entuziasmu, kad viņš sacīja, ka jebkurš aizliegums tomēr ir traucēklis, tāpēc jādara viss, lai pasargātu jauno paaudzi un tos, kurus vēl var glābt no atkarību nelaimes. Un latviešu alkohola patēriņš ir iespaidīgs. Mani vienmēr tā statistika ir šokējusi, jo ir kāda sabiedrības daļa, kura nelieto to nemaz, tātad kāda cita daļa alkoholā burtiski peldas.
Nenoliegšu, ka piezogas arī doma — kāda jēga kaut ko ierobežot, ja tie, kas dzer, tie dzers tāpat. Runāju te par atkarīgiem cilvēkiem, kuriem grādīgais ir dienišķā maize, vai tādiem, kuriem katra nedēļas nogale ir pazudusi kā ezītis miglā. Jā, es zinu daudzus, kuri ir atmetuši alkohola lietošanu, bet tas noticis ar Dieva palīdzību. Piemēram, pirms pieciem gadiem mācījos Ukrainas Bībeles skolā, kur bija daudz jaunu cilvēku, kuri izlīduši no atkarību purva un sākuši jaunu dzīvi. Par Latviju statistiku nezinu. Paziņu lokā ir kādi pieci gadījumi, kad bijušie atkarīgie dzīvo laimīgi un ir pilnīgi brīvi no alkohola, piedzīvojot Dieva iejaukšanos, kad viņiem bijis sauciens uz Dievu pēc palīdzības. Tāpēc rodas pārdomas par to, vai no ārienes ir jēga kaut ko ierobežot, ja cilvēkam tā brāga ir sirdij mīļa un tuva? Domāju, ka ne. Šai kategorijai būs vienalga, ka ir kādi ierobežojumi alkohola tirdzniecībā, jo tāpat iegādāsies vēlamo pa jebkādiem ceļiem, jo nebūsim naivi — tā sauktās točkas joprojām darbojas. Un cik vēl ir slēpto alkoholiķu, kuri iegādājas alkoholu internetā, kas arī noteikti paver veselu zemūdens pasauli.
Prieks gan par to, ka plāno paaugstināt vecumu, no kura jaunieši varēs legāli iegādāties alkoholu, jo tas noteikti kādu pasargās no lielas nelaimes. Nav jau noslēpums, ka pats iesākums ir tas izšķirošākais. Un 20 gados jauns cilvēks noteikti ir saprātīgāks nekā 18 gadu vecumā. Jāteic, ka nepatīkami ieiet veikalos, kuros trešdaļu no platības aizņem grādīgie dzērieni. Ir ļaudis, kuri varbūt grib un vēl spēj cīnīties pret nelāgo alkohola vilinājumu, nejūtoties tādā vidē brīvi, tāpēc jebkādi šādi tirdzniecības ierobežojumi viņu centienus noteikti ietekmēs pozitīvi. Ir tikai loģiski, ka ērta pieejamība veicina lietotāju skaita pieaugumu.
Lai vai kā, mēs jau nezinām, kāpēc cilvēka acis velk alkoholisko dzērienu plauktu virzienā. Nezinu arī nevienu pašu, kurš, sēžot tajā žūpības purvā, būtu laimīgs. Bet, ja padomā, tad ierobežojumi cīnās tikai ar problēmas sekām, bet vai cēloņus vispār var likvidēt? Ja cilvēks saviem spēkiem to varētu, tad noteikti veiksmes stāstu būtu krietni vairāk. Saprotu tikai to, cik svarīgi katram ir apzināties, ka viņam ir dota brīvā griba. To neviens nevar ietekmēt, jo tikai cilvēks pats izvēlas, ko darīs, un viņam ir pilnas tiesības atteikties, ko būtu jāmāca jau kopš pašas bērnības. Un neviens nav piedzimis ar sapni kļūt par pļēguru. Tas viss iesācies ar piekrišanu pamēģināt.
#SIF_MAF2023
