«Ja kāds no zobratiņiem nedarbojas, apstājas visa sistēma»

«Ja kāds no zobratiņiem nedarbojas, apstājas visa sistēma»

Turpinot tikties ar pilsētu un pagastu pārvaldniekiem, devāmies uz Mundigciemu, kur ar Lībagu un Strazdes pagasta apvienības aktualitātēm, paveicamajiem darbiem un problēmām iepazīstināja pārvaldes vadītājs Ģirts Kalnbirze.

— Pirms gada no Talsu pilsētas pārvaldnieka kļuvāt par Lībagu un Strazdes pagasta apvienības pārvaldes vadītāju. Kāpēc šādas izmaiņas?

— Talsu novadā dažādos amatos un līmeņos esmu darbojies tuvu pie 20 gadiem. Talsu pilsētas pārvaldē nostrādāju ievērojamu laiku — pēc teorijas un prakses vienā vietā strādāt vairāk par sešiem līdz astoņiem gadiem nevajadzētu. Lai nepazaudētu saikni ar pašvaldību, piedalījos konkursā uz Lībagu un Strazdes apvienotās pārvaldes vadītāja amata vietu. Lībagi, Strazde, Stende, Ģibuļi, Virbi un Jaunpagasts man nav sveši — esmu bijis juriskonsults šajās pārvaldēs un pavadījis tajās arī bērnības un jaunības dienas.

— Uzsākot pildīt jaunos pienākumus, intervijā «Talsu Vēstīm» minējāt, ka darbā jums vienmēr svarīga ir bijusi komanda. Cik veiksmīgi komanda izveidojusies Lībagu un Strazdes pagastā?

— Spēles noteikumi diezgan bieži tiek mainīti. Nesen šī apvienība sastāvēja no četrām pārvaldēm — Stendes, Virbiem, Lībagiem un Strazdes. Tad šo apvienību sadalīja divās un juridiski noformēja kā apvienotās pārvalžu apvienības. Vēl senāk atpakaļ katrs pagasts bija par sevi. Meklējam labāko risinājumu, kā pārvaldīt šo teritoriju. Šobrīd esam divi, un tas ir pavisam cits modelis.

Katrā pārvaldes teritorijā darbinieku komanda bija iestrādājusies un ļoti labi darbojās. Šobrīd mūsu uzdevums ir sapludināt tās kopā, lai izveidotu lielāku komandu, kas kolektīvi var veikt darbus īsākā laika posmā. Jārēķinās ar to, ka iedzīvotāju skaits nepalielinās, bet iet uz leju. Jāpārorientējas, lai nedarītu kaut ko lieku. Ja kāds no zobratiņiem nedarbojas, apstājas visa sistēma. Šobrīd jautājums ir par to, vai šie zobratiņi starp Lībagiem un Strazdi jāsaliek kopā, vai katrā vietā jādarbina savs mehānisms.

Katrā ziņā daudzās reformas pārvaldēm ir kā mīnuss, jo ir ļoti liela vadītāju maiņa. Ja pārvaldnieki bieži mainās, notiek pārrāvumi. Lai pārrāvumi nebūtu, pašvaldība jau vairākus gadus intensīvi strādā pie tā, lai apkopotu informāciju un katram pārvaldniekam būtu pieejama datu bāze. Bieži gadās tā, ka kāds no zobratiņiem izkrīt, ņemot par piemēru kaut vai smago ziemu, — cilvēki bija attaisnotā prombūtnē, bet sniegs jānotīra un gājēju celiņi jānokaisa… Ja nav kapacitātes, pašiem jāņem lāpsta rokās un jādara, nav citu variantu, bet, ja ir izveidots mehānisms un kāds posms izkrīt, varam paņemt palīgspēkus no Strazdes vai Dižstendes un uz priekšu tiekam. Viss ir atkarīgs no darbiniekiem — cik stipri ir mūsu darbinieki, tik daudz varam izdarīt.

— Runājot par praktiskām lietām, kādus darbus budžeta ietvaros šogad plānots paveikt?

— Būtiski ir tas, ka budžetā ir nodrošināti pamata uzturēšanas izdevumi. Pagājušajā gadā saskārāmies ar ļoti lielu problēmu — uzkāpa energoresursu cenas, elektrība, apkure, pakalpojumu izmaksas, līdz ar to netikām galā un nācās lūgt no pašvaldības papildu finansējumu. Šogad visi koeficienti pārvaldēm tika atbalstīti, un mums nav bažu par to, ka nevarēsim izpildīt pamatfunkcijas. Runājot par Strazdi, pagājušā gada nogalē notika ugunsgrēks, kura laikā tika bojāta aptiekas māja, līdz ar to mums bija jāizmitina mūsu audējas, kurām ir vairāk nekā desmit stelles. Atradām telpas, bet tajās nav atbilstoša apgaismojuma — šogad budžetā esam dabūjuši finansējumu, lai sakārtotu elektrības jautājumu.

Nozīmīgs objekts, kur sanāk kopā Lībagu cilvēki, ir Lībagu skoliņa, kur vairākās vietās ir iekritusi grīda, — arī tam mums ir iedota naudiņa. Pārmūrēsim skursteņus tautas namā, nomainīsim caurtekas, kas jau gadiem iedzīvotājiem sagādā problēmas, sataisīsim žogu Sukturu kapos, ieliksim jaunus žoga vārtus, sakārtosim aku, ūdens tvertnes, sakopsim tūjas Meža kapličā, uzstādīsim elektronisko atslēgu Mundigciema trenažieru zālē…

No saimnieciskām lietām mums ir problēma ar zāles pļaušanu. Lai vasarā atslogotu darbiniekus no pļaušanas un ziemā — no smagās sniega šķūrēšanas, esam domājuši par tehnikas vienību, ko varēs izmantot gan ziemā, gan vasarā. Pārvaldēs, kur ilglaicīgi nav bijusi mainība, šīs lietas ir sakārtotas, bet šeit mums ir iztrūkums. Šī ziema parādīja, ka ar rokām tas nav izdarāms.

— Kuras no iecerēm, ko tuvākajā nākotnē būtu vēlams īstenot, nav guvušas atbalstu?

— Nepieciešamību, kā jau visiem, ir ļoti daudz. Mundigciemā ir daudz gājēju celiņu, ko iedzīvotāji izmanto, lai nokļūtu autobusa pieturā, uz pašvaldību, pie ārstiem, pie sociālajiem darbiniekiem, uz bibliotēkām, un kas jau no padomju laikiem nav atjaunoti. Otra lielā lieta, kas abās pārvaldēs ļoti būtiska, ir energoresursu taupīšana jeb ielu apgaismojums. Mums ir apmēram 100 gaismas ķermeņu, no kuriem 70 procenti ir neekonomiski, senā laika spuldzes, kas tērē ļoti lielu enerģiju. Katru otro laternu esam izslēguši — pluss ir tas, ka ieekonomējam elektroenerģiju, bet mīnuss — ka ir ļoti lieli pārrāvumi, sevišķi tur, kur uz skolām jāiet bērniem vai jāpārvietojas vecāka gada gājuma cilvēkiem. Dižstendes parkā ļoti liela problēma ir ar gruntsūdeņiem — jāmeklē projekta iespējas, lai veidotu grāvju sistēmas un gruntsūdeni pazeminātu. Lielo koku saknes pūst, tie vētrās regulāri gāžas riņķī un tik lielus kokus ir grūti savākt. Tas viss jāsaskaņo ar zaļumsaimniecības komisiju. Arī Strazdē nepieciešami gājēju celiņi un ēku remonti. Strazdes muižā cilvēkiem ir iespēja palikt pa nakti, bet apstākļi nav tie labākie.

Lielākā problēma ir ceļi — valsts mērķdotācija jau gadiem ir nemainīga, bet pakalpojumu cenas aug. Pirms pieciem gadiem par šādu finansējumu varējām gāzt kalnus, bet šobrīd esam laimīgi, ka varam nošķūrēt sniegu un veikt greiderēšanu. Grantētos ceļus ilgi nevarēsim greiderēt, jo jāgaida, kamēr tie izžūs. Ziema ir ievērojami samazinājusi finanses, līdz ar to nezinu, vai šogad varēsim veikt atputekļošanu.

To, kādas būs pakalpojumu cenas, ir grūti prognozēt. Asfaltētie ceļi mums arī pa abiem pagastiem ir diezgan daudz. Ievērojamus līdzekļus paņem bedru labošana. Ar šīm problēmām sastopamies gadu no gada, bet kaut kā līdz šim esam tikuši galā.

— Kā notiek mijiedarbība ar iedzīvotājiem? Cik daudzi ikdienā vēršas pie jums?

— Lībagu skoliņā reizi mēnesī notiek saieti, Mundigciema bibliotēkā reizi mēnesī ļaudis sanāk kopā… Gandrīz katru mēnesi tiekamies un izrunājam aktualitātes. Strazdē ļoti aktīvas ir audējas, arī ar viņām bieži tiekamies. Pārējā iedzīvotāju daļa pārsvarā raksta e-pastus vai zvana. Ziemā saņemam zvanus par sniega šķūrēšanu, vasarā — par greiderēšanu. Pagājušajā gadā bija iedzīvotāju forums — spriedām par perspektīvām tuvākajos četros piecos gados. No tā izejot, mēģinām plānot vajadzības.