Viesu nama un kafejnīcas «Vētrasputns» saimniece Iveta Dārziņa mūs sagaida ar siltu smaidu, karstiem dzērieniem un svaigi ceptiem riekstiņiem. Visapkārt skaisti Ziemassvētku dekori un degošas sveces. Šādās telpās ienākot, pārņem miers un neviļus jāsmaida arī pašam. Sarunas laikā vairākkārt secinu, ka tik omulīga un personiska atmosfēra un pieeja ir lielākais mazā uzņēmēja trumpis.
No Valkas un Rīgas uz Mērsragu
Kā izrādās, Iveta nāk no Valkas, savukārt vīrs Andis ir rīdzinieks. Vīram strādājot ostu sektorā, viņam ļoti iepaticies Mērsraga ostā un Mērsragā. Kad uzzināja par iespēju šeit iegādāties īpašumu, tā arī tika izmantota. Ideja par viesu māju nākusi no vīra puses, jo viņš savulaik studējis tūrismu. Īpašumu iegādājās 2006. gadā. Divus gadus ēka tika atjaunota un iekārtota, lai atvērtos 2008. gadā, pusgadu pirms lielās ekonomiskās krīzes sākuma. To, protams, Dārziņu ģimene nevarēja paredzēt. «Atvērāmies vasarā, tāpēc pirmos mēnešus daudz strādājām un izbaudījām, jo bija ļoti daudz cilvēku,» par pirmsākumiem stāsta I. Dārziņa.
Pašlaik viesu nams «Vētrasputns» Mērsragā, Ozolu ielā 10, piedāvā nakšņošanu četros labiekārtotos numuriņos, kā arī darbojas kafejnīca. «Ja sākumā domāju, ka vadīšu viesu māju, tad tagad pati daru visus darbus — ar visu sirdi un dvēseli. Man ir pārtikas tehnologa izglītība, bet ēst gatavošanu esmu apguvusi gluži dabiski, kopš bērnības, ģimenē,» teic Iveta.
Pielāgojas sezonalitātei
Ziemas periodā kafejnīca strādā no piektdienas līdz svētdienai no 12.00 līdz 20.00. Viesnīcas numuriņi pieejami jebkurā laikā, kad ir pieprasījums. «Pieprasījums ir ļoti mainīgs. Kafejnīcas apmeklējumu būtiski ietekmē laikapstākļi. Ja tie nav patīkami, cilvēki negrib doties ārpus mājas.
Šīs neparedzamības dēļ visu gatavojam svaigu. Mums ir ēdienkarte ar tradicionāliem latviešu ēdieniem. Vispopulārākais, ko piedāvājam jau vairākus gadus, ir pikantā karbonāde ar mārrutkiem un vista garneļu mērcē. Savukārt no desertiem ejošākais ir auzu pārslu krēms ar ķīseli. Produkti pēc iespējas tiek izmantoti no apkārtnes, piemēram, olas, zivis, ogas,» atklāj I. Dārziņa.
Viesi šeit ierodas gan no visas Latvijas, gan ārvalstīm. Pirms kara sākuma Ukrainā tie pārsvarā bija tūristi no Vācijas, tomēr tagad tas mainījies, jo cilvēki šeit vairs nejūtas droši. Siltajā sezonā te nereti nakšņo riteņbraucēji.
Cik nu iespējams un vajag, atkarībā no sezonas un darbu daudzuma, viesu namā tikt galā ar darbiem palīdz arī abi bērni — 23 gadus vecais Tomass Toms, kurš studē meža zinātni, un 19 gadus vecā Krista Beāte, kura studē Banku augstskolā. «Jā, mēs esam ģimenes uzņēmums. Sākumā mums bija arī daži darbinieki, tomēr laika gaitā tas ir mainījies. Covid ieviesa korekcijas. Tas bija grūts laiks,» nopūšas saimniece.
Pārlieku liela birokrātija
«Nepareizi, manuprāt, ir tas, ka visus «liek vienā maisā». Mēs nevaram konkurēt ar lielajām pilsētām, bet noteikumi visiem ir vienādi. Šeit tomēr ir lauki, un ziemā vispār valda liels klusums,» klāsta Iveta. Savukārt, runājot par prasībām un noteikumiem, kas jāņem vērā ikdienas darbā, uzņēmēja teic, ka atbildīgās iestādes palīdz un izskaidro. «Ja uzņēmējs pats ir ieinteresēts strādāt godprātīgi, tad nekādu problēmu nav. Bet birokrātija mūsu valstī gan ir ļoti liela. Kad aktīvi strādā, ļoti viegli palaist kaut ko garām,» bilst I. Dārziņa.
Vaicāta, vai administratīvi teritoriālās reformas rezultātā viesu nams izjūt kādas pārmaiņas, Iveta teic, ka sākotnēji bijis bail, ka Mērsrags kā nomale tiks aizmirsts. Pagaidām šīm bažām gan neesot pamata. Tas, kas uztraucot un vajadzētu vairāk risināt — tūrisma objektu izveide, sakārtošana, sarežģītā piekļuve jūrai.
«Es dzīvoju visiem un visam līdzi. Man ir gandarījums, kad redzu, ka cilvēks dodas prom apmierināts un ar smaidu sejā. Mēs esam mazi, tāpēc varam katru apčubināt. Mums ir klienti, kuri brauc pie mums jau vairākus gadus un kļuvuši mīļi. Tas ir ļoti patīkami,» pārdomās dalās I. Dārziņa.
#SIF_MAF2023
