Veterinārārste Ginta Bētiņa Balgales pagastā dzīvo jau vairākus gadus. Tagad, kad bērni mazliet paaugušies, viņa sākusi doties mājas vizītēs, kas nereti lauku teritorijās ir ļoti svarīgas, jo izvadāt savus mīluļus pie veterinārārstiem novada centrā ne visiem ir iespējams.
Ginta Bētiņa uz Balgali pārvākusies pēc veterinārijas studiju beigšanas, kad pieteicies dēliņš. Vīram Jānim Balgalē dzīvo visa ģimene, viņš caurcaurēm ir balgalnieks, bet abi iepazinušies Papē, būvējot murdu sikspārņu ķeršanai. Vēlāk jau iegādājušies māju, ko paši saviem spēkiem atjaunojuši, un nu jau ģimenē kopā ir četri. Pēc veterinārijas studiju beigšanas 2015. gadā Ginta vēl pāris gadus strādājusi dzimtajā Bauskā, privātpraksē, kur iegūta zināšanu un iemaņu bagāža. Viņa pamatā strādā ar mazajiem dzīvniekiem — suņiem un kaķiem, tomēr mazliet arī ar eksotiskajiem dzīvniekiem — pacientu lokā bijuši arī kāmīši, truši.
Ginta visbiežāk dodas vizītēs pie saviem pacientiem uz mājām ar mobilo veterināro kabinetu. To gan sākusi pavisam nesen, jo mājās ir divi mazie žiperi, kas prasa savu uzmanību, bet nu jau Ginta lēnām sāk atgriezties darba dzīvē. Pieprasījums šāda veida pakalpojumam šobrīd ir: veterinārārste dodas vakcinēt un palīdz dažādos nelaimes gadījumos, kad dzīvnieki guvuši traumas. Vizīte mājās laukos ir aktuāla, jo vecākā gadu gājuma cilvēkiem nereti nav sava transporta vai citu iespēju savu mīļdzīvnieku aizvest uz klīniku. Tad nu Ginta dodas palīgā un aprūpē vietējos pūkaiņus — gan tos sačipojot, gan savakcinējot, gan veicot visas nepieciešamās procedūras dzīvnieka veselības stāvokļa uzlabošanai. Papildus darbam, mājām un mazajiem, Ginta regulāri papildina savas zināšanas dažādos semināros, lasot un citādi apgūstot jaunākās tendences veterinārajā pasaulē.
Gintai ļoti patīk strādāt ķirurģijā, tāpēc ir mazs sapnis par nelielu klīniku vai turpināt attīstīt mobilā veterinārā kabineta ideju, tai pievienojot arī opciju operēt. Tomēr līdz tam vēl jāizstudē un jāsaprot, kā to realizēt. Šaubu nav, iecerētais tiks īstenots. Ģimenē liels atbalsts ir vīrs Jānis, kas palīdz Gintai īstenot idejas, kā arī ļoti lepojas ar sievu un viņas profesiju, palīdzot arī iegūt jaunus klientus.
Kā rūpēties par savu mīluli, kad pienācis sals?
Kad laiks aiz loga jau kādu brīdi krāso apkārtni baltu un termometra stabiņš turas zem nulles, mēs, cilvēki, sildamies katrs savās mājās, kā mākam, tomēr aktuāls ir jautājums — kā ziemā jūtas mūsu dzīvnieki un kā mēs varam zināt, vai sunim un kaķim ir auksti un vai mūsu turēšanas rutīnā ziemā vajadzētu veikt kādas izmaiņas. Konsultē veterinārārste Ginta Bētiņa.
Kā zināt, ka sunim vai kaķim ir auksti?
Dzīvnieks trīc, guļ saritinājies vai spiež asti kājstarpē, vokalizē (rej, ņaud, rūc), ja salst ķepas, dzīvnieks tās cilā, kā arī var novērot neraksturīgu uzvedību.
Kā rūpēties par suni aukstajā laikā?
Ja suns ir ar plānu kažoku, salīgs, tad ieteicams izmantot apģērbu un apavus; ja suni ar īsspalvainu kažoku turam siltā dzīvoklī (ap +20 grādiem) un izejam ārā mīnus grādos — dzīvniekam būs auksti no krasajām temperatūras svārstībām.
Ja suns dzīvo ārā, tad ļoti aukstā laikā jānodrošina tam siltinātu būdu vai citu vietu, kur patverties, līdz kļūs siltāks. Būdas var siltināt ar salmiem, bet jāskatās, lai vieta, kur suns guļ, ir sausa.
Jāseko līdzi, lai ir pieejams ēdiens un ūdens (lai nav sasalis ārā dzīvojošiem suņiem).
Jānodrošina iespēja izskrieties, lai sasiltu.
Jāseko līdzi, lai kažoks un guļvieta būtu sausa.
Garspalvainiem dzīvniekiem pēc pastaigām jāpārbauda pirkstu starpas, vai tur nav saķērušies sniega bumbuļi, vai nav sakrājušās smiltis, ko kaisa uz ielas.
Ļoti aukstā laikā nevajag iet garās pastaigās.
Ja mājās izmantojat sildītājus, kamīnu, jāuzmanās, lai dzīvnieki neapdedzinās.
Dodoties pastaigās, jāuzmanās, lai suns neiet uz ledus, kurš, iespējams, nav pietiekami biezs, lai pa to staigātu.
Vai ziemā dzīvniekus ir jābaro vairāk?
Suņiem, kuri dzīvo ārā ziemā, ir jāpalielina barības deva, jo aukstumā palielinās organisma prasība pēc papildu kalorijām tauku slāņa veidošanai un enerģijas nodrošināšanai. Īpaši tas attiecas un aktīviem dzīvniekiem. Mazkustīgiem un telpās dzīvojošiem mīluļiem, kuri ziemā iziet ārā tikai nokārtoties vai īsā pastaigā, ar papildu barības devu jābūt uzmanīgiem, jo tādiem var attīstīties aptaukošanās ar visām no tā izrietošajām sekām.
Vai vajadzīga ķepu aprūpe ziemā?
Pilsētā, kur uz ielām tiek kaisīts sāls, ķepas vajag sargāt un pēc pastaigām nomazgāt, lai neveidotos apdegumi un lai dzīvnieks nesalaizās sāli. Pasargāt var, velkot apavus vai lietojot ķepām paredzētus līdzekļus, kuru sastāvā ir vasks. Gan apavi, gan smērējamie aizsarglīdzekļi var arī pasargāt no apsaldējumiem.
Vai suns ziemā var visu laiku uzturēties ārā?
Atkarīgs no šķirnes/izmēra un vecuma. Veciem suņiem vienmēr sals vairāk. Suni, kas dzīvojis iekšā, ārā aukstumā atstāt nedrīkst. Vairums mīluļu izrādīs diskomfortu, kad temperatūra tuvosies -10°C, jo īpaši, ja tiem nebūs iespēja izskrieties, lai sasildītos, silta būda vai regulāras ēdienreizes ar labu ēdienu. Mazo šķirņu sunīši ir jutīgāki, tiem salst jau, temperatūrai noslīdot zem +5°C. Liela auguma suņi, suņi ar biezu kažoku, dažādas ziemeļu šķirnes būs izturīgākas un var pat dzīvot ārā, ja tiek nodrošināta vieta, kur patverties ļoti aukstā laikā.
