Kopš 17. decembra Talsu novada pašvaldības dzīvnieku patversmi “Ausma” apsaimnieko SIA “Mellers”, kas ir atbildīgs par klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu un cietušu dzīvnieku izķeršanu, transportēšanu, īslaicīgu uzturēšanu un aprūpi. SIA “Mellers” valdes loceklis Oskars Mellers atzīst, ka darba ir daudz, — šogad plānots pārtaisīt voljērus, savest kārtībā kaķu māju un kļūt sociāli aktīvākiem.
Pirmie darbi, kas, ienākot patversmē, tika paveikti, bija visa liekā novākšana. “Telpas bija diezgan piekrautas. Bijušās īpašnieces lietas stāvēja mantojumā un, gadiem ejot, bija apaugušas. Noderīgas, labas lietas ārā nemetām, tikai tās, kas traucēja darbam. Gribas radīt tādu atmosfēru, lai darbiniekiem būtu prieks nākt uz darbu un visiem viss būtu saprotams. Dzīvnieku voljēru pilnveidošana, apraksti pie voljēriem — pie tā visa ir jāstrādā. Neviena patversme Latvijā nav perfekta — uzlabojumus var veikt vienmēr. Šī gada mērķis ir ne tik daudz vizuāli tam visam pieiet, bet panākt, lai neveidotos bardaks, lieki mantu uzkrājumi, apmeklētājiem būtu patīkami ienākt un darbiniekiem būtu patīkami strādāt.
Pēc 13 patversmē nostrādātiem gadiem man ir savs darba stils un savas metodes. Vislielākais izaicinājums būs panākt, lai iedzīvotāji pieņem šīs izmaiņas.
Oskars Mellers, dzīvnieku patversmes “Ausma” apsaimniekotājs
Arī pašvaldības iepirkumu procedūra, pakalpojumu procedūra ir pavisam citādāka nekā tas ir bijis visus iepriekšējos gadus. Pēc novadu reformas ir nākušas klāt teritorijas, bet katrā pagastā, katrā pašvaldībā ir strādāts citādāk. Klaiņojošie dzīvnieki ir visur. Vienā pilsētā vai pagastā cilvēki par obligāto čipēšanu un kaķu sterilizācijas programmu (noķer, sterilizē, atlaid) ir vairāk informēti, citur ir bijis mazāk informācijas… Citur pašvaldība ir vairāk nākusi pretī, citur mazāk. Tagad tas viss ir zem viena novada. Mēģināsim izlīdzināt situāciju — darba ir daudz, nezinu, vai gada laikā visu pagūsim, bet, ja sadarbība būs laba, turpināsim iesākto nākamgad,” skaidro O. Mellers.
Runājot par konkrētām iecerēm, tuvākajā nākotnē plānots pārtaisīt voljērus un savest kārtībā kaķu māju. Tā kā kaķi šajā teritorijā brīvi pārvietojas, izsekot līdzi viņu veselības stāvoklim un sniegt nepieciešamo palīdzību nav iespējams. Ņemot vērā, ka lielā telpā kaķi mēdz nolīst stūrītī, kaķu māju plānots pilnveidot ar voljēriem — lielākajos no tiem varētu dzīvot pa diviem, trim kaķiem, bet mazākajos — pa vienam. “Ja mežonīgu kaķi noķer, izsterilizē un palaiž lielā telpā, viņš tāds arī paliek. Tad, ja veidojas kontakts ar cilvēku, ar kopēju, ir vieglāk novērot dzīvnieka veselības stāvokļa izmaiņas, saprast, kas ir tas, pie kā ar konkrēto dzīvnieku jāstrādā, un viņam ir lielākas iespējas nonākt jaunās mājās. Strādājam un cenšamies atrast kontaktu arī ar suņiem, kuri ir nepareizi audzināti. Manas darba pieredzes laikā uzvedības dēļ ir iemidzināti divi, trīs suņi. Kontakts ir atrasts gandrīz vienmēr — tas ir laika jautājums.”
Likums nosaka, ka pēc divām nedēļām dzīvnieku ir iespēja iemidzināt, bet tur jābūt necilvēkam, lai normālu, veselu dzīvnieku iemidzinātu tāpēc, ka likumā tas ir atļauts. Šeit tas nenotiks, vismaz kamēr mēs šeit esam. Tā nav izklaide, bet gan dzīvības!
Oskars Mellers, dzīvnieku patversmes “Ausma” apsaimniekotājs
Par vienu no galvenajiem mērķiem O. Mellers sauc patversmes popularizēšanu — jo patversme būs sociāli aktīvāka un pieejamāka iedzīvotājiem, jo lielāka dzīvnieku rotācija notiks. “Šobrīd ir pats pavasara sākums, un visi grib kaķēnus. Tā tas notiek katru gadu — interese ir liela, bet piedāvāt nav ko. Pēc mēneša būs kaķēni, bet gribētāju vairs nebūs… Dzīvnieku skaits patversmē ir mainīgs — ir dienas, kad tiek atvesti divi, trīs, četri suņi… Cilvēki nav gatavi, ka, paņemot kucēnu, viņš būs aktīvs un ar viņu būs jāstrādā. Runāts tiek pietiekami, bet to sadzird tikai tie, kas grib sadzirdēt. Tas vairāk ir likumdošanas jautājums — tiem, kuri kādreiz savu dzīvnieku ir atdevuši patversmē vai kuriem ir bijušas problēmas ar policiju, kā rezultātā dzīvnieks ir izņemts, šādu iespēju vajadzētu aizliegt ar likumu. Tā ir kā spēlēšanās ar rotaļlietu — apnika, izmetu.
Lai pierādītu, ka otrreiz dzīvnieks netiks nodots, būtu jāiziet apmācības kursi. Tāpat kā ar autovadītāja apliecību — ja tu zaudē tiesības, braucot dzērumā, tās dabūt atpakaļ nav tik viegli.
Oskars Mellers, dzīvnieku patversmes “Ausma” apsaimniekotājs
Diemžēl pastāv kreisās audzētavas, kas dzīvniekus pavairo un atdod nečipētus un nevakcinētus. No likumdošanas puses tur vajadzētu ļoti stingras izmaiņas.
Strādājot kopā ar pašvaldības policiju, Jūrmalā kopš obligātās čipēšanas situācija ir krietni uzlabojusies. Sākumā attieksme bija ļoti negatīva— kāpēc man kaut kas jādara, tas taču ir dzīvnieks! Tagad par šo tēmu vairs nav tik daudz jautājumu. Pašvaldība informē policiju par visiem suņiem, kuri nonāk patversmē un kurus saimnieki ir izņēmuši, arī par to — ir vai nav čips, ir vai nav pote. Tas viss tiek nodots tālāk, un, ja sunim nav ne čipa, ne vakcīnas, saimnieks tiek painformēts, ka līdz policijas lēmumam to vajadzētu izdarīt, citādi par to var pienākties sods. Kopējais čipoto suņu skaits, kas nonāk patversmē, ir ap 80 procentiem. Diemžēl Talsos ir liels īpatsvars ar nečipotiem, nevakcinētiem dzīvniekiem. Primārā lieta ir čips un trakumsērgas vakcīna — tāpat kā mašīnai degviela, tam ir vienkārši jābūt. Līdzīga pieeja būtu jāievieš arī attiecībā uz kaķiem. Varētu rasties jautājums — kāpēc jāčipē kaķis? Tikai tāpēc, lai kāds savu kaķi nevarētu izmest un atstāt, kā tas notiek tagad! Mums ir vīzija, ka mēs kā patversme to varētu mēģināt virzīt. Tās ir lielas izmaksas, bet tas būtu labs starts,” nākotnes ieceres ieskicē O. Mellers.
