Šovasar Talsu novadā apvienojās četras Ziemeļkurzemes pašvaldības – katra ar savu raksturu un katra ar savu lepnuma simbolu, kas rotāja to ģerboņus. Jaunais Talsu novads nonāca dilemmas priekšā – atjaunot vēsturisko Talsu apriņķa ģerboni, kad četras pašvaldības jau dzīvoja kopā, vai veidot pavisam jaunu. Talsi izvēlējās otro variantu. Iesaistīties ideju radīšanā šobrīd aicināti arī iedzīvotāji.
Bāka, dziedošs zelta zelta mednis, lecošas zivis un ozollapu vainags zelta laukā ar astoņpadsmit lapiņām – četru iepriekšējo novadu ģerboņu simboli ir ļoti raibi, un atvienot tos vienā nav iespējams. Papildināt esošo Valsts Heraldikas komisija neieteica. Jaunā ģerboņa darba grupai pievienojusies arī māksliniece Antra Auziņa-Bajāre, kura veidoja iepriekšējo ģerboni, un viņa atzīst, ka tas ir sarežģīts darbs. „Tur ir jāieiet ļoti dziļi vēsturē iekšā – izzināt kāpēc, kā… Es gāju dabā, lai gūtu spēku. Talsu novada augstākajā punktā – Tiguļkalnā – ir dubultais ozolu aplis. Kad es pati tur iegāju iekšā, man likās, ka tur ir tāds spēks un lepnums!” Tāpēc iepriekšējo Talsu novada ģerboni rotāja ozollapu vainags uz zelta fona – gluži kā komponista Raimonda Tigula dziesmā „Lec saulīte”.
Māksliniece atzīst, ka veidot ģerboni ir liels gods, un darba uzdevumam viņa piegājusi ar cieņu. „Un tā sirds mīlestība, kas manī bija, lai viņu tā iznestu, prezentētu… Man patika. Man patika tā apaļā forma, man viņš tādu mīļumu atgādina. Un tas ģerbonis kalpoja tikai 12 gadus. Cik tomēr īss laiks, es aizdomājos, cik mēs esam straujā laikmetā, kā viss iet uz priekšu – atkal jauns, atkal jauns… Lai saprastu, kas ir ātri – manējais ģerbonis 12 gadi un Talsu pilsētas ģerbonim pēc 3 gadiem būs jau 100 gadi.”
Atkal jauns – tieši tāda sajūta ir daļai talsinieku, kas uzskata, ka ģerbonis ir garīga, vēsturiska vērtība, un to pēc katras administratīvi teritoriālās reformas mainīt nevajag. Tam nepiekrīt pievienoto novadu ļaudis, jo, viņuprāt, jaunais ģerbonis visiem ļaus justies vienotiem.
Un SIA “Kolkasrags” vadītājs Jānis Dambītis, kurš arī darbojas jaunā ģerboņa veidošanas darba grupā, uzskata, ka svarīgs ir fakts, ka Talsu novads atguvis gan Dižjūru, gan Mazjūru.
„Jo nevienam citam Latvijas novadam divas jūras nav. Man liekas, ka tas ir pietiekoši būtisks arguments, kāpēc lai mēs tomēr apskatītos no jauna. Un es domāju, ka tādā veidā arī visas piekrastes pašvaldības un tie piekrastes novadi sajutīsies tā kā vienotā veselumā – Talsu novadā,” saka Jānis Dambītis.
Jautājot iedzīvotājiem, kāda, viņuprāt, ir jaunā Talsu novada vērtība, jūra izskan katru reizi. Tam pievienojas arī māksliniece Antra Auziņa-Bajāre: „Kolkasrags, kas ir vienīgā vieta Latvijā, kur saulīte lec un riet. Tā ir vienīgā vieta, kur var redzēt vienlaicīgi.”
Līdz 6.februārim ideju radīšanā iesaistīties var arī iedzīvotāji, aizpildot anketu, kas atrodama Talsu novada pašvaldības mājas lapā. Tajā ikviens var dalīties ar vērtībām, simboliem un krāsām, kādās redz jauno novadu. Lai aizpildītu anketu, ir mazliet jāpiedomā un jāļaujas sajūtām. Visas lietas, protams, vienā ģerbonī salikt nevarēs, bet tā ir iespēja piedomāt par savu novadu, patriotismu un, iespējams, sniegt iedvesmu un negaidītu virzienu jaunā ģerboņa radītājiem. Tālāk ar idejām strādās darba grupa, kurā apvienoti dažādi speciālisti no visiem četriem bijušajiem novadiem. „Protams, ka visticamāk būs kaut kas, kur mēs padiskutēsim varbūt asāk. Kā jau kurzemnieki. Bet es esmu pārliecināts, ka mēs nonāksim pie kopsaucējiem un būs skaists Talsu novada ģerbonis,” saka J. Dambītis.
Speciālisti, kas strādās pie ideju radīšanas, cer jauno ģerboni ieraudzīt jau šogad.
