Jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā vēl daudz neskaidru nianšu

Jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā vēl daudz neskaidru nianšu

No 1. janvāra spēkā jaunā Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika (KLP). Tā paredz virkni izmaiņu atbalsta maksājumos zemniekiem. Tomēr joprojām ir daudz neskaidrību par niansēm gan lauksaimniekiem, gan pašiem atbalsta sniedzējiem. Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Inga Leja atklāj, ka iespēja pretendēt uz atbalstu ir atšķirīgas, tādēļ daudzi izvēlas pieteikties individuālām konsultācijām, lai saprastu, kādas pārmaiņas tieši viņiem nesīs jaunā kārtība.

— Cik daudz pieteikumu platību maksājumiem saņēmāt 2022. gadā un vai tie visi jau ir izmaksāti?

— Mūsu pārvalde saņēma 4113 pieteikumus. Skaitlis ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējos gados. Tāda tendence vērojama ne tikai reģionā, bet visā valstī, tomēr kopējā platība, kas tiek pieteikta, nesamazinās. Mums ir ļoti daudz nelielu saimniecību, klienti gados, kas vairs nespēj saimniekot vai aiziet citus ceļus. Ir saimniecības, kurās nāk vietā jaunie, ir saimniecības, kur jaunajiem ir citādi dzīves mērķi un zemes pāriet lielāku saimniecību apsaimniekošanā. Ir kādas mazās saimniecības, kam vairs nav ekonomiski izdevīgi pašiem tikt galā, maina prioritātes un zemes pāriet lielajiem saimniekiem. Kopumā atbalsta maksājumiem 2022. gadā pieteiktā platība Ziemeļkurzemē ir 172 693 hektāri.

Strādājam tā, lai klienti maksimāli ātri saņemtu atbalstu, jo rēķināmies ar to, ka lauksaimniekiem šobrīd nav viegla dzīve un naudas summa, ko varam pārskaitīt par platībmaksājumiem, ir būtiska.

— Kādas platības tiek pieteiktas platību maksājumiem?

— Ir liels graudu saimniecību īpatsvars, tās vairāk centralizējas Tukuma pusē, ap Talsiem, Ventspils pusē. Mums ir daudz mežainu apvidu — ap Dundagu, Anci, Ventspili. Tur ir arī liels pļavu īpatsvars, daudz bioloģiski vērtīgo zālāju. Lauki nav platībās lieli, bet tiek apsaimniekoti un kopti. Tāpat mums ir pietiekoši daudz lopkopības saimniecību, kas apstrādā lielas platības: uztur ilggadīgos zālājus, sētos zālājus, sēj dažādas lopbarības kultūras, lai iegūtu lielāku ražu no mazākas platības. Cik cilvēku, tik dažādu saimniekošanas veidu.

— Eiropas Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu 2023.—2027. gadam, tomēr joprojām ir daudz neskaidrību par detaļām. Kā Lauku atbalsta dienests palīdz šajā jautājumā?

— Lielos vilcienos KLP ir sagatavots un ir skaidrs, kādi ir pasākumi un atbalsti jaunajā plānošanas periodā. Tomēr, runājot par niansēm, Ministra kabineta noteikumi pašlaik ir izstrādes posmā un atsevišķas detaļas var mainīties pat par dienām vai stundām. Līdz ar to ir jārēķinās, ka viss, kas tiek publicēts un rakstīts, ir provizoriskā informācija. Precīzi to, kādi noteikumi būs spēkā, redzēsim, kad Zemkopības Ministrijas izstrādātie noteikumi, kas attiecas uz tiešajiem maksājumiem un agrovidi, būs sagatavoti un ieraudzīs dienas gaismu. Ceram, ka tas būs februāra beigās vai marta sākumā.

— Pagājušā gada nogalē LAD rīkoja KLP informatīvās dienas. Kāda bija atsaucība?

— Novembrī un decembrī ceturtdienās klientiem stāstījām un rādījām, uz ko mēs virzāmies jaunajā periodā. Mūsu reģionā klienti vairāk izvēlējās individuālas konsultācijas. ES Tiešo maksājumu daļas darbinieki vai klientu apkalpošanas speciālisti strādāja ar katru klientu individuāli. Skatījās informāciju par konkrēto saimniecību, uz kādu atbalstu pretendēts 2022. gadā, un izrunāja, kas varētu būt saistošs, uz ko tiekties un par ko domāt, lai jaunajā periodā varētu pretendēt uz pēc iespējas lielāku atbalstu. Arī šogad turpinām šīs konsultācijas sniegt.

— Par atbalsta formām jaunajā periodā — kādas ir būtiskākās izmaiņas?

— Lai 2023. gadā pretendētu uz platību maksājumiem, ir jāatbilst vismaz vienam no aktīvā lauksaimnieka kritērijiem. Izņēmums ir tad, ja 2022. gadā klients ir saņēmis platību atbalsta maksājumus līdz 500 eiro, — tad var pietiekties un nav jāpierāda aktīvā lauksaimnieka statuss. Ja saņemts vairāk, ir septiņi aktīvā lauksaimnieka kritēriji un vismaz vienam no tiem ir jāatbilst. Pirmie četri ir vienkāršāki, un tos noteiks LAD pēc datu bāzēm: vai lauksaimniecības dzīvnieki ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā; vai saimniecība ir iekļauta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā; vai VAAD Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā; vai vismaz trešdaļa saimniecības ir bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā. Ir kritērijs par nodarbinātību — jābūt nodarbinātam vismaz vienam darbiniekam vai jābūt ne mazāk kā vienai darbaspēka vienībai uz 100 ha. Vai arī jāatbilst standarta izlaides kritērijam — ir jābūt vismaz 400 EUR/ha (konkrēts skaits kultūraugu vai dzīvnieku). Pēdējais — lauksaimnieciskās darbības izmaksas ir vismaz 66 EUR/ha. Ja kaut vienu izpilda, lauksaimnieks var droši pieteikties un pretendēt uz atbalstu.

— Kādi vēl noteikumi jāievēro, lai pretendētu uz atbalstu?

— Var pieteikt lauksaimniecības zemi: aramzemi, zālājus un ilggadējos stādījumus. Un zemei ir jābūt lauksaimnieka rīcība uz kārtējā gada 15. jūniju (valdījumā vai nomā).

Minimālā kopējā platība ir saglabāta tāda pati kā iepriekš — vismaz viens hektārs. Lauka bloka lielums nemainās, minimālais — 0,3 ha. Bet ir mainīts minimālā lauka lielums, ko klients var iezīmēt un pieteikt vienai kultūrai, — 0,1 ha. Tas ir pluss dārzeņu, augļkoku un ogulāju audzētājiem, jo bieži vienas kultūras platības nesasniedza iepriekš noteiktos 0,3 hektārus.

— Ieviesta arī nosacījumu sistēma, kas ir obligāta visiem.

— Iepriekš to pazinām kā savstarpējās atbilstības prasības, un bija arī izņēmumi — mazie lauksaimnieki, kam tie nebija jāievēro. Kopumā ir desmit nosacījumu sistēmas, un katrai saimniecībai būs jāievēro tās, kas tai ir saistošas. Prasību ir daudz, bet pašlaik ir arī daudz neskaidrību, kas vēl ir jāprecizē.

— Kas noteikti satrauc visvairāk — kādas ir summas par platību maksājumiem?

— Pagājušajā gadā vienotais platību maksājums, ko pazinām kā VPM, bija 97,75 EUR/ha. Jaunajā periodā tas tiek aizstāts ar Ilgtspēju sekmējošu ienākumu pabalstu (ISIP), kas ir 88 EUR/ha. Mazo un vidējo saimniecību atbalstam vēl ir Pārdalošais ienākumu papildatbalsts: to maksā par zemi no 3,01 līdz 30 ha (53 EUR/ha), no 30,01 līdz 100 ha tie būs ap 12 eiro par hektāru. Šis atbalsts nāks klāt automātiski, piesakoties ISIP.

Mazo lauksaimnieku shēma (MLS) jeb 500 eiro maksājums paliek spēkā arī šajā gadā, kas ir uz saimniecību pieteikts atbalsts. Tāpat jāievēro nosacījumi par zemes apsaimniekošanu. Šim atbalstam var pieteikties gan tie, kas to jau darījuši iepriekš, gan jauni. Bet, ja uz to piesakās, tad nevar pieteikties ne ISIP, ne ekoshēmām, ne saistītajiem atbalstiem.

— Kādas ir izmaiņas atbalstā jaunajiem lauksaimniekiem?

— Iepriekš atbalstu maksāja jaunajām lauku saimniecībām līdz 90 hektāru platībai, tagad — līdz 150 ha. Bet atbalsta likme salīdzinoši ir mazāka, tie varētu būt ap 35 EUR/ha (iepriekš 57 EUR/ha). Tas ir papildu ISIP. Jaunajam lauksaimniekam ir jābūt ne vecākam par 40 gadiem, jābūt lauksaimniecības vadītājam un ir jābūt apgūtam lauksaimniecības pamatkursam vismaz 160 stundu apmērā. Apmācības rīko Latvijas Lauku Konsultāciju centrs.

Vēl papildus var saņemt saistīto ienākumu atbalstu, ko pazinām kā brīvprātīgi saistīto atbalstu, kuru maksāja par atsevišķām dzīvnieku sugām, kultūraugu grupām. Pozīcijas ir teju tās pašas, bet papildus nāks jauns atbalsts par populācijas šķirnes rudziem un rudzu šķirni ‘Kaupo’. Šī pozīcija izveidota, lai atbalstītu tos lauksaimniekus, kuri audzē rudzus maizes ražošanai. Daži šo rudzu audzētāji ir Ventspils pusē, ap Talsiem pašlaik nav. Rudzi maizei nav ne kvieši, ne rapsis, ko ir ekonomiski izdevīgāk audzēt, šādā veidā varam atbalstīt šo mūsu Latvijas vērtību.

Nākamā grupa: vides un klimata pasākumi — ekoshēmas, kas veidotas, lai veicinātu zaļās investīcijas un zaļo kursu. Iepriekš šo atbalstu vairāk pazinām kā zaļināšanu. Klients, kas izpildīja attiecināmās prasības, saņēma 54,10 eiro maksājumu par visiem saimniecības hektāriem. Tagad ir septiņas ekoshēmas un var izvēlēties, kuras pildīt. Jāizvēlas vienu vai vairākas, bet maksājums nebūs par visiem hektāriem. Var būt, ka jāpilda vairākas ekoshēmas, lai savāktu to pašu summu, ko iepriekš saņēma par VPM un zaļināšanu. Šis ir jautājums, kas lauksaimniekus interesē visvairāk, jo jāsaprot, uz ko var pretendēt un kuras no visām ekoshēmām varēs izpildīt. Par šo jautājumu ir vislielākās diskusijas. Ir iespēja uz ekoshēmām arī nepieteikties, tas katram jāizlemj pašam.

Būs pieejams arī Agrovides pasākumu un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts. Ir gan jauni pasākumu veidi, gan izmaiņas nosacījumos, piemēram, uz bioloģisko lauksaimniecību tagad var pieteikties arī tad, ja saimniecība ir sertificēta bioloģiski daļēji. Būtiskā atšķirība — līdz šim bioloģiskās saistības bija uz konkrētu hektāru daudzumu, bet bez piesaistes konkrētam laukam; tagad — lauka atrašanās vietu mainīt nedrīkstēs. Tā var būt problēma daudziem, kas zemi nomā. Jābūt piesardzīgiem, lai spētu piecus gadus nodrošināt šīs saistības.

Tāpat kā līdz šim Agrovides pasākumiem ir piecu gadu saistības, kuras lauksaimnieks uzņemas, un tās ir jāpilda. Ja pārtrauc, tad var uzlikt atmaksas pienākumu.

Šis ir ļoti īss kopsavilkums par visām izmaiņām, tādēļ nobeigumā vēlos atgādināt, ka mājaslapā www.laukutikls.lv ir sadaļa, kur mūsu eksperti sniedz atbildes uz zemnieku jautājumiem, kas attiecas uz jauno plānošanas periodu, un tajā ir daudz atbilžu, un tās arvien tiek papildinātas.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.