Jaunieši mazāk guļ, sliktāk spēj koncentrēties, rodas veselības problēmas… – šīs ir tikai dažas no sekām, ko rada jauniešu pārāk lielā aizraušanās ar mobilajām ierīcēm. Taču labi apzinoties, ka viedierīcēs ir arī gana daudz laba un aizliegums drīzāk rada pretreakciju, Talsu jaunieši nonākuši līdz projektam “Neaizliedz, bet aizvieto”. Tā rezultāti šokējuši viņus pašus.
Tas, ka jaunieši pavada pārāk daudz laika internetā, skaidrs pat viņiem pašiem. Arī pētījuma rezultāts, kas parādīja, ka tās ir 48+ stundas nedēļā vēl likās salīdzinoši normāli, līdz jaunieši aptvēra, ka tās ir divas diennaktis. “Pārsvarā visu laiku pavadu TikTok, vai arī klausos mūziku ļoti daudz,” pastāsta Talsu 2.vidusskolas skolnieces Žanete un Ance. “Ja godīgi, bail skatoties uz nākotni, jo šie vismaz ir, kā saka, normāli jaunieši, bet tie, kas nāk, nākamā paaudze, tiem tā mobilā ierīce ir vēl vairāk “piesieta klāt”, un viņi vēl vairāk pavada, nekā tie, ko mēs pētījām,” tā Kristiāna Paula Eglīte, projekta dalībniece.
Darīt kaut ko lietas labā, ir pašu jauniešu ideja, viņu konsultants ievirza vien pareizā ceļā, lai projektu varētu īstenot. Vairāku mēnešu garumā projektā piedalījās ap 170 jauniešu no septiņām Talsu novada vidusskolām. Bundzinieks un satura radītājs Kristers Hartmanis bija viens no tiem, kas jauniešus mēģināja iedvesmot, kā viedierīces izmantot lietderīgi savam darbam un hobijam. “Man arī bija dators spēlēm, kad es biju bērns, bet tiklīdz es sāku veidot bungu video, man ļoti tas aizgāja uz lietderīgo. Man tiešām tā bija Youtube, kur es skatījos bundziniekus, liku video uz ekrāna un spēlēju līdzi, skatījos. Man liekas, ka tas ir lietderīgi, un es izmantoju viedierīces lietderīgi,” atzīst bundzinieks Kristers Hartmanis.
Tomēr roka paslīd arī pieaugušajiem, un arī viņu viedierīcēs pavadītais laiks nereti ir vairāk nekā diennakts nedēļā, tomēr pieaugušo prāts ar problēmu ļauj tikt galā vieglāk. “Būtībā tās stundas salasās brīžos, kad nav plānu – tā es varētu teikt. Ja ir brīvāks laiks, un tev nav mērķis, uz ko tiekties tajā dienā vai tajā nedēļā, tad kaut vai es varētu nosaukt Candy crush. Vienkārši sāc to spēlēt un laiks pazūd,” izklāsta projekta konsultants Singurs Zariņš. “Es vismaz 2x gadā taisu tādu kā gavēni, ierakstot FB tādu kā atvadu ziņu. Tad man ir ļoti liels iekšējs kauns tur kaut ko tai Facebook darīt, jo es saprotu, ka cilvēki taču ir izlasījuši to. Un pēkšņi izrādās, ka ir tik daudz laika arī, kad var palasīt grāmatu un var veikt kādu apceri, ierakstot šo to dienasgrāmatā, pasēdēt kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem kādā momentā un vienkārši aprunāties,” pastāsta aktrise un runas mākslas pasniedzēja Zane Daudziņa.
Tā arī projekta noslēgumā jauniešiem bija jāizdomā, kādas varētu būt alternatīvas viedierīcēm un jāprezentē žūrijai. “Varbūt manas paaudzes cilvēkam nekā jauna un ļoti atklājoša tur nebija, bet man bija interesanti, ka viņi nonākuši atpakaļ pie tā labi aizmirstā vecā, un ka mēs atkal esam nonākuši tajā situācijā, kur saprotam, ka tiešais kontakts vienam ar otru, acīmredzot, dod mums daudz lielāku labumu,” tā žūrijas dalībniece Andra Grīvāne-Bārda. “Varbūt atrast kaut ko, kas pašam patīk darīt, un to darīt brīvajā laikā, nevis sēdēt telefonā. Jā, iet pastaigāties vai ko tādu. Cerams mums tas izdosies,” tā Žanete un Ance.
Talsu Valsts ģimnāzijas jauniešiem, kas īsteno savu Erasmus+ projektu, ir skaidrs, ka šis projekts jauniešu paradumus nemainīs, taču esot būtiski likt par to aizdomāties. Un tad arī ilgtermiņā viņu vienaudži soli pa solim viedierīcēm atradīs jaunu mērķi.
