20 jaunieši no Talsiem, Rojas un Dundagas šajā mācību gadā kļuvuši par pirmajiem Jauno mediķu skolas audzēkņiem. Lai gan pašiem ārstiem šķiet, ka pandēmija, kas parāda ārstu lielo noslodzi, fizisko un emocionālo pārgurumu, varbūt nobaidīs topošos speciālistus un viņi izvēlēsies citu profesiju, bet izskatās, ka gluži otrādi – Covid-19 krīze vēl vairāk motivē jauniešus cilvēkiem palīdzēt.
Talsu Valsts ģimnāzija un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāle ir kaimiņi, ko šķir vien žogs, bet sadarbību tās sākušas pirmo reizi. Pandēmija gan ieviesusi nelielas korekcijas Jauno mediķu skolas praktiskajā pusē un pirmās lekcijas notika tiešsaistē, pagaidām nav arī iespējams doties uz praktiskām nodarbībām slimnīcā. Tikmēr mediķu stāsti ir kā iedvesmas lekcijas. Tā šonedēļ ar jauniešiem tikās acu ārsts un Kurzemes acu centra vadītājs Kaspars Ozols, kurš atzina, ka 11 gadus mācoties, krietni nākas atpalikt no vienaudžiem un noskatīties, kā viņi veido savas dzīves. Taču pēc tam mediķiem ļoti ātri izdodas viņus panākt, ieiet ritmā un brīdī, kad atmaksājas mācībās ieguldītais, pat viņus apdzīt.
“Es esmu pārliecināts, ka ārsts ir tā profesija kur proporcionāli darbā laimīgo cilvēku skaits, īpatsvars ir lielāks nekā citās profesijās.”
acu ārsts Kaspars Ozols
“Jo tiešām, arī ar kolēģiem runājot, viņiem patīk tas, ko viņi dara,” saka Kaspars Ozols. “Manuprāt, tā ir ļoti laba profesija, jo tā ir iespēja palīdzēt cilvēkiem. Tas ir ļoti interesants, dinamisks darbs, kur vari pilnveidoties visas dzīves garumā,” saka K. Ozols.
Ik gadu vairāki Talsu Valsts ģimnāzijas audzēkņi izvēlas kārtot eksāmenus ķīmijā, fizikā un bioloģijā, daļa turpina medicīnas studijas – pērn tie bija astoņi. Lai palīdzētu sagatavošanās procesā, mācību iestāde pirmo reizi organizē Jauno mediķu skolu. Tā ir padziļināta neformālās izglītības programma 10. un 11.klašu audzēkņiem. “Ja kaut viens no viņiem būs mediķis, tas arī būs labi. Ņemot vērā situāciju, kāda tā mums ir, ka medicīnas darbinieku trūkst. Vienīgi, kā pēc šodienas jautājuma spriežot, kas grib kļūt par medmāsām vai ārstu palīgiem, laikam neviens roku nepacēla. Tā kā ārsti mums ir, bet mums jau ļoti trūkst tieši personāl, kas palīdz ārstiem,” saka Talsu Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Arita Rituma.
Jauno mediķu skolas audzēkņi atzīst, ka viņiem patiešām ir vēlme palīdzēt cilvēkiem. Daļa kļūt par ārstiem sapņo jau no bērnības, citiem iedvesma radusies, cīnoties ar savām veselības problēmām un tagad ir vēlme palīdzēt citiem. Lekcijas palīdzēšot pieņemt gala lēmumu par studijām. “Laikam tā drosme ir palikusi vēl lielāka doties uz mērķi, ko es esmu iecerējusi. Jo varam redzēt, ka patiešām ir iespēja cilvēkiem palīdzēt, un tas dod vēl lielāku motivāciju doties uz priekšu,” saka Jauno mediķu skolas audzēkne Krista Kučere no Dundagas. Tikmēr Markuss Kaspars atzīst, ka viņam ir šaubas, vai medicīna tiešām būs viņa lauciņš. “Zināšanas un pacietība ir viens, kam tur apakšā ir jābūt, bet otrs, vai man pietiks tāda drosme saskarsmē ar pacientiem. Vai medicīnā var gadīties arī tāda grūtāka situācija, kur jābūt lielākai emocionālai noturībai. Un arī skatoties… mums, piemēram, šodien bija lekcija, kur acu operācijas bija redzamas, un uz mirkli bija iekšā psiholoģiski grūti, vai es kaut ko tādu spētu cilvēkiem izdarīt, vai man netrīcētu rokas. Tur apakšā ir daudz zemūdens akmeņu, kas mani uztrauc kā vidusskolnieku pagaidām,” saka Markuss. Viņš ir pārliecināts, ka Jauno mediķu skola sniegs plašāku ieskatu profesijā, savas jomas speciālistu pieredzes stāstus, kas ļaus Markusam saprast, vai medicīna ir domāta viņam.
Papildu motivāciju kļūt par ārstiem jauniešiem dod medijos redzētais, cik nozīmīga loma tieši mediķiem ir pandēmijas apkarošanā. “Protams, ārstiem ir ļoti grūti šajā laika periodā, bet mēs redzam to, ka tas nav neiespējami būt tajā visā iekšā,” saka Krista Kučere. Tam pievienojas Markuss Kaspars: “Es varbūt ar saviem pūliņiem varu būt kādam cilvēkam par lielāku svētību, par tādu… tiešām palīdzību.”
“Cik es esmu klausījies dažādu mediķu intervijas, tu vari saprast, ka, jā, tas cilvēks vienalga cik maziņš vai liels, viņa darbs medicīnā cilvēkiem pandēmijas laikā ir ļoti vajadzīgs.”
Jauno mediķu skolas audzēknis Markuss Kaspars
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles vadītāja Kristīna Bidzāne atzīst, ka arī slimnīcai šis projekts ir svarīgs, jo tā ir ieinteresēta, lai Talsos atgrieztos jaunieši, kuri studējuši medicīnu. “Sadarbībai nākotnē tas ir ļoti labi, jo mēs ne vienmēr zinām, kuri Talsu novada skolu absolventi ir iestājušies ar medicīnu saistītajās augstskolās. Tagad mēs, iespējams, ieinteresēsim Talsos atgriezties jau kā speciālistiem. Otrkārt, Jauno mediķu skola ir laba iespēja pašiem jauniešiem redzēt, izjust, saprast, kas ir medicīna. Tas ir ilgs, grūts darbs ar sevi, un ir jābūt 100% pārliecinātam, ka tas ir īstais virziens un aicinājums. Nesen lasīju interviju ar kādu jauno ārsti, kura tieši tā arī teica, ka viņa iesaka visiem jauniešiem, kas vēlas strādāt medicīnā, sākt no pašiem pamatiem – sākt ar sanitāra darbu vai citu atbalsta darbu slimnīcā.” K.Bidzāne uzver tieši prakstiskā ieskata nozīmību, ko jaunieši iegūst projektā.
“Tas ir ļoti apsveicami, ka jaunieši novērtē mediķu darbu un izrāda interesi par šo jomu. Tas ir gan atbildīgs, gan prestižs darbs.”
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles vadītāja Kristīna Bidzāne
“Man ir liels prieks, ka neskatoties uz to, ka ceļš ir ilgs, lai kļūtu par sertificētiem speciālistiem un varētu strādāt medicīnā, jauniešiem tomēr ir interese. Mēs visi slimnīcas kolektīvā tikai par to priecājamies, ja jaunieši izsaka vēlmi mācīties medicīnu un atgriezties savā dzimtajā pusē.”
Jauno mediķu skolā ar lekcijām uzstājas to jomu speciālisti, par kuriem jaunieši izrādījuši interesi. Pirmajā nodarbībā viņi izzināja, kādi ir nosacījumi, lai iestātos augstskolā un ko nozīmē medicīnas studijas, tālāk tikās ar otorinolaringologu un acu ārstu, bet tālāk ir plāns iepazīt māsu darbu un rehabilitāciju. Un visas iesaistītās puses cer, ka pavasarī jau būs iespējams praktiski redzēt darbu slimnīcā.
