Tehnoloģiju jaunumi un pārsteidzošā ātrumā augošie mākslīgā intelekta rīki pēdējā laikā ir bijuši ļoti tuva aizraušanās Sabīnei Kleinhofai-Prūsei, kurai, stāstot par savu aizraušanos, burtiski mirdz acis. Novadniecei patīk atrast veidus, kā tehnoloģijas palīdz izpaust radošumu un dod papildu iespējas, kuras iepriekš nav bijušas pieejamas.
Sabīne par sevi pastāsta, ka vienmēr bijusi rakstošais cilvēks un pēc profesijas ir žurnāliste. «Un man laikam patīk tā vieta, kur radošais un cilvēcīgais sastopas ar tehnoloģijām. Pavisam nejauši, interesējoties par tehnoloģiju jaunumiem, uzgāju savu mākslīgā intelekta «zelta āderi». Pirms apmēram gada publiski parādījās pirmie rīki, kur varēja uzrakstīt tekstu, bet pretī tika iedots attēls. Man tas likās apbrīnojami. Kaut kas neticams! Un es sāku interesēties vairāk. Tobrīd bija jāpierakstās un jāizstāv gara rinda, lai vispār dabūtu piekļuvi šim konkrētajam rīkam. Tehnoloģijas visu laiku attīstās, un es mēģināju visam tam, kas mani interesē, iet līdzi un spēlēties ar iespējām. Sāka kļūt pieejami arī citi publiski rīki, un tas rezultāts, ko varēja iegūt, kļuva aizvien kvalitatīvāks. Tas bija tik labs, ka man sāka rasties domas, ko ar to iesākt, jo viens ir tas, ka varu stundām ilgi veidot bildes un sajūsmināties par rezultātu, bet man vienmēr ir jautājums, ko ar to visu iesākt? Kam tas varētu būt noderīgs?» atklāj Sabīne.
Sapnis par dzejoļu grāmatu bērniem
Radošā novadniece pastāsta, ka pēdējos gados daudz rakstījusi dzejoļus bērniem. Viņai bijis sapnis par savu dzejoļu grāmatu mazajiem, taču problēma vienmēr bijusi ilustrāciju jautājums: «Esmu rakstošais cilvēks, ne vizuālais. Un pāris mēnešus, apgūstot mākslīgā intelekta rīkus, apņēmos, ka izveidošu pati savu grāmatu, ko aptaustīt. Pašmācības ceļā sitos visam cauri, un galarezultātā viss arī sanāca. Man ļoti patīk mācīties, un tas bija aizraujošs process, sākot jau ar pašu rīku izzināšanu un beidzot ar grāmatas izdošanas procesu. Tās sagatavošana un druka notika Amazon.com platformā. Tā kā tas vairāk bija kā eksperiments, es negaidīju, ka citiem varētu būt kāda interese. Paņēmu kādas taustāmas grāmatas sev un tuviniekiem, bet ieliku arī «Facebook.com» ierakstu, ka biju apņēmusies iemācīties izveidot grāmatu, un to arī izdarīju. Cilvēki sāka man rakstīt, ka arī grib šo veikumu savā īpašumā. Jāpiebilst, ka man tik ļoti svarīgi bija, lai ilustrācijas ir mīlīgas, ne tikai skaistas, un atradu to stilu, ar kura palīdzību pie tādām var tikt. Bija jāiemācās darboties arī fotošopā, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks un bildē nebūtu nekā lieka.»
Pēc šī projekta sekojusi sevis veidoto bilžu ievietošana komerciālās foto bankās, kur jebkurš ar savu konkrēto vajadzību var iegādāties attēlu, kam ir oficiāla licence, kas ir ļoti svarīgi uzņēmumiem un aģentūrām. «Interesanta pieredze ir skatīties, kāds ir pieprasījums un ko cilvēki izvēlas. Es jau arī nezinu, kur bilde tiek izmantota tālāk. Man tikai parādās, ka ir veikts pirkums. Liekas forši, ka ir šāds veids, kā radīto realizēt,» atzīst S. Kleinhofa-Prūse, kurai šķitis svarīgi šo aizraušanos lietot arī līdzcilvēkiem par prieku, tāpēc atsaukusies priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecāku atbalsta biedrības aicinājumam. «Es veidoju krāsojamās lapas un uzdevumu lapas. Bija daudzi dalībnieki, kas ziedoja savus darbus. Mēs paši par digitāli izdrukājamo materiālu, ko kāds nopircis, neko nesaņēmām, bet tas tika novirzīts kā ziedojums biedrībai. Biju ļoti priecīga, ka mani uzrunāja, jo tas viss šķita sirdij ļoti tuvs. Pagāja mēnesis, un domāju jau, ka vajag vēl kaut ko. Pirmais, kas ienāca prātā, bija mūsu pusē iemīļotā Klaunu māja. Iedomājos, ka viņiem taču arī varētu noderēt īpašas darba lapas ar klauniņiem un sunīšiem, jo klauna bildi jau internetā var atrast, bet klaunu ar Bernes ganu suni varbūt nevar. Izgatavoju komplektiņu, par ko Ilze Pumpure nemaz nezināja. Biju viņai kā sniegs uz galvas. Klaunu mājas saimniecīte bija tik priecīga, ka neilgi pēc tam atsūtīja bildi, kurā redzams, ka viss manis nosūtītais ir izdrukāts un salikts uz dīvāna, un tas noteikti tikšot likts lietā,» dalās jaunā sieviete, sakot, ka nākamo ideju pagaidām vēl nav, bet tās parasti atnākot organiski īstajā brīdī.
Palīgs vecākiem un arī audzinātājām
Sabīne nenoliedz, ka gribētu izveidot kursu vienkāršu apmācību veidā, kas vērsts uz vecākiem un pedagogiem par to, kā izmantot mākslīgo intelektu rīkus savā darbā mācību materiāla gatavošanā. «Man pašai ir izveidota mājaslapa udenszale.lv, kur var iegādāties jau gatavus digitālos mācību materiālus mazajiem pētniekiem. Pārsteigums bija tas, ka materiālus pērk ne tikai vecāki, bet arī bērnudārzu audzinātājas, tāpēc sapratu, ka arī viņām pašām būtu vērtīgi iemācīties, kā darboties ar šiem mākslīgā intelekta rīkiem. Tāda ideja man ir, bet redzēšu, vai ar laiku sanāks to īstenot…
Jā, ir manāms uztraukums, ka mākslīgais intelekts atņems cilvēkiem darbu un būs bēdīgi un slikti, taču man patika izteikums, ko reiz izlasīju, proti, nevis mākslīgais intelekts kādu aizvietos, bet gan cilvēks, kas prot to izmantot, aizvietos personu, kura neprot to lietot. Cilvēks ar šādām savām prasmēm būs novērtēts augstāk. Tas ir pavisam loģiski, jo nu jau pat jaunajos traktoros ir tāds datorizēts aprīkojums, ka ar pedāļa nospiešanu ir par maz. Mākslīgais intelekts ir rīks, ko vērtīgi apgūt, jo tas var pavērt daudz jaunu iespēju,» pārliecību pauž S. Kleinhofa-Prūse, kura arī apguvusi Montesori pedagoģiju. Ar kāru aci viņa raugās uz rīkiem, kas piedāvā arī video apstrādi, kas ir sarežģītāks process, bet visam esot savs laiks un vieta.
