Pandēmija apstādinājusi daudzas iespējas un radījusi jaunas finansiālas situācijas dažādām sabiedrības grupām — kāds tagad nezin, ko darīt ar neiztērēto naudu un kur to investēt, kādam citam tā ir iespēja sakārtot savu budžetu, vēl kādam beidzot sanāk ietaupīt, kāds ir sapratis savu kļūdu, ka nav veidojis uzkrājumu līdz šim un brīdī, kad ir zaudēts darbs, gūst skarbas finansiālas mācības.
Bieži vien mēs domājam, ka mums ir ļoti daudz laika, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Bet pandēmija neatnāca ar brīdinājumiem, tas bija mirkļa globāls sabrukums daudzās industrijās. Un daudzi tobrīd saprata, ko patiesi nozīmē ārkārtas situācija. Tas lika daudziem ātri saprast, cik svarīgi ir visu laiku un katru dienu pieņemt atbildīgus finansiālus lēmumus, jo nekad nevar zināt, kad var notikt ārkārtas situācija un cik nopietna tā var būt.
Liela sabiedrības daļa arī tagad jūtas priviliģēta, jo pandēmijas laikā joprojām strādā pilnu slodzi vai pat ienākumi ir auguši. Tālāk būs pieci labi finanšu paradumi, kurus ieteicams izvērtēt, lai nākotnē izvairītos no satricinājumiem, ko var radīt ārkārtas situācijas.
-
Sākt veidot uzkrājumu fondu.
Kad pirmo reizi sāc rīkoties, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, viena no pirmajām lietām, kas jāizdara, ir izveidot sistēmu, regulāri atlicinot naudu lietošanai ārkārtas situācijās. Ieteicams izveidot peļņas uzkrājumu kontu ar nolūku uzturēt ārkārtas fondu. Katru mēnesi jācenšas ieskaitīt kontā noteiktu naudas summu, līdz ideālā gadījumā tiktu ietaupīta naudas summa, kas līdzvērtīga izdevumiem 3 līdz 6 mēnešu garumā.
Var gadīties, ka kad pienāk laiks sākt pārskaitīt naudu šajā uzkrājumu kontā, var šķist, ka tomēr naudai varētu būt daudz lietderīgāks pielietojums — «Man ir nepieciešamas jaunās sezonas drēbes», «Vajadzētu nopirkt jauno gadžetu» un tamlīdzīgi. Vēl kāds sev apsola, ka nākamajā mēnesī ievietos kontā vairāk naudas. Īstenībā tas notiek reti. Nedisciplinēta naudas atlikšana noved līdz tam, ka šis uzkrājumu fonds tā arī netiek nekad piepildīts. Risinājums — izveidot automātisko maksājumu uz krājkontu pēc iespējas ātrāk pēc algas saņemšanas.
-
Meklēt citus ienākumu avotus.
Noteikti daudzi ir dzirdējuši stāstus un ieteikumus par to, cik svarīgi ir neturēt visas olas vienā grozā. Parasti jau cilvēks skatās uz dzīvi optimistiski un nekad tā īsti neaizdomājas par to, cik ātri var mainīties ikmēneša ienākumi vai pat beigties pavisam, un cik lietderīgi var būt tas, ka ir kaut kāds cits ienākumu avots, uz ko var atbalstīties tādā brīdī, vismaz īstermiņā. Jāizvērtē savi talanti un prasmes, noteikti katrs no mums var atrast veidu, kā šo savu prasmi pārvērst ienākumu gūšanā. Ideālā gadījumā ar iespēju ātri pārkvalificēties kā uz pamatnodarbi, gadījumā, ja tiek zaudēts pamatdarbs.
-
Atteikties no nevajadzīgiem tēriņiem.
Citreiz grūti aptvert, cik daudz mēs nevajadzīgi tērējam. Impulsīvie izbraucieni uz tirdzniecības centriem, ēdienu pasūtīšana, kamēr ledusskapī atrodami visi pārtikas produkti lieliskas maltītes pagatavošanai. Tagad, pandēmijas laikā izrādās, ka dzert kafiju var arī mājās, virtuvē var arī pagatavot jaunus ēdienus, izmēģināt jaunas receptes, kā arī pastaigāties var arī parkā vai gar jūras krastu, ne tikai maksas vietās.
Protams, sociālās distancēšanās pasākumu dēļ mēs esam spiesti veikt šīs izmaiņas savā ikdienā, bet tas arī daudz ko iemāca un liek aizdomāties, kāpēc gan mēs jau agrāk nedarījām šīs jaukās lietas. Tiklīdz ierobežojumi tiks atcelti, lietas sāks atgriezties normālā stāvoklī, bet katram noteikti būs iespēja tā arī turpināt dzīvot finansiāli samērīgi.
-
Samazināt kredītkartes limitu.
Slikts finansiāls ieradums ir kredītkartes vai patēriņa kedītus uzskatīt par ienākumu papildinājumu. Nav ieteicams izmantot kredītkartes dažādiem lieliem pirkumiem, kurus pat nevar atļauties, tikai lai finansētu sapņu dzīvesveidu, kas patiesībā pārsniedz reālos ienākumus.
Tā kā karantīnas laikā ir lieliska iespēja samazināt nevajadzīgos izdevumus, var nosegt ja ne visus, tad vismaz daļu no saviem parādiem. Lai atturētu sevi no kredītkaršu izmantošanas nākotnē, ieteicams periodiski samazināt kredītkartes limitu.
-
Brīvajā laikā attīstīt finanšu izpratni.
Kad vēl, ja ne tagad var izmantot brīvo laiku, lai apgūtu ko jaunu un uzzināt vairāk, piemēram, par finansēm un finanšu plānošanu. Nevajadzētu rasties grūtībām atvēlēt dažas stundas nedēļā, lai iepazītos ar jaunu saturu par finanšu lietām. Vēl labāk — katru nedēļu ieviest arī savā dzīvē vismaz vienu jaunu pozitīvu finanšu ieradumu. Finanšu apguve un apgūtā īstenošana praksē ir svarīgs aspekts, kas palīdz veidot finanšu izpratni.