Kašers un «Dzīvnieku brīvība» aicina neapēst zemeslodi

Kašers un «Dzīvnieku brīvība» aicina neapēst zemeslodi

Biedrība «Dzīvnieku brīvība» aicina iesaistīties akcijā «Neapēd zemeslodi», kas mudina janvārī samazināt gaļas patēriņu, ēst vairāk augu valsts ēdienu un visiem dzīvot vismaz mazliet dabai draudzīgāk.

Šogad izaicinājumā pieteikušies jau vairāk nekā 8500 dalībnieku. Sevi iespējams izaicināt trīs veidos, izvēloties sev piemērotāko: samazināt gaļas patēriņu līdz trīs reizēm nedēļā, ēst veģetāri vai ēst vegāni. Izaicinājuma dalībnieki, kas reģistrējušies mājaslapā www.neapedzemeslodi.lv, ik dienas saņems ļoti noderīgu informāciju uz savām e-pasta kastītēm: gardas receptes ēdieniem, ieteikumus un aktualitātes, kas saistītas ar veselīgu uzturu, veselību un, protams, vidi.

Šogad izaicinājumā piedalās arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, kā, piemēram, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, mūziķis Dons, uztura speciāliste Anna Rozīte, kā arī vairākas citi. Viņu vidū — arī mūsu novadnieks, modes mākslinieks Kašers, kurš ir izaicinājuma dalībnieks un vēstnesis.

«Kampaņā pieteicos tāpēc, ka man patīk izaicinājumi un ļoti patīk šīs kampaņas mērķis. Uzskatu, ka lielas lietas sākas ar maziem solīšiem, un tieši 2023. gadu vēlējos iesākt ar šādu apņemšanos — veselu mēnesi savā uzturā lietot tikai augu valsts produktus. Šī brīža rādītāji — pieteikušies vairāk nekā 8500 cilvēku — ir liels skaits Latvijai, un, manuprāt, ja katrs no šiem cilvēkiem vismaz uz mēnesi atteiksies no gaļas produktiem, tad iedomājamies paši — cik daudz dzīvnieku turpinās savu dzīvi.»

Mākslinieks atzīst, ka izaicinājums ir pārdomāts un ir iespējas izvēlēties sev piemērotāko un atbilstošāko no trim izaicinājuma līmeņiem. Kašers atklāj, ka veģetārs dzīvesveids viņam ir tuvs un pazīstams.

Lai bremzētu klimata pārmaiņas

Izaicinājums veidots, lai vērstu uzmanību uz arvien augošo gaļas patēriņu un industriālās lopkopības ietekmi uz klimata izmaiņām un globālo sasilšanu. Lopkopībā tiek patērētas milzu platības un saldūdens resursi, kā arī samazinās dabiskie resursi, tādēļ izaicinājuma mērķis ir to atgādināt un arī iepazīstināt ar augu valsts uztura daudzveidību un iespējām pagatavot pilnvērtīgas, veselīgas un, galvenais, garšīgas maltītes bez gaļas. Kašers pozitīvi novērtē to, ka pieejami vairāki izaicinājuma līmeņi — nav jākļūst par vegānu uzreiz, nav no nākamās dienas jāpārtiek tikai no augu valsts produktiem un nav jāēd tikai zaļumi, bet gan pakāpeniski jāsamazina gaļas patēriņš.

Uzturs — visietekmīgākais lauciņš

Izaicinājuma «Neapēd zemeslodi» koordinatore un vadītāja Lilita Kenta pauž, ka atsaucība aug ar katru gadu, sasniedzot arvien vairāk un vairāk iedzīvotājus. «Ja pirmajā gadā piedalījās pāris tūkstoši dalībnieku, tad gan pagājušajā, gan aizpagājušajā ēst dabai draudzīgāk apņēmās jau vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku.

Arī šogad esam ceļā uz jaunu rekordu — ar katru gadu arvien vairāk cilvēku Latvijā sāk apzināties klimata krīzes nopietnību un meklē veidus, kā dzīvot ilgtspējīgāk. Tieši uzturs ir vispateicīgākais un ietekmīgākais lauciņš individuālā mērogā, jo mēs visi katru dienu ēdam. Katram no mums veicot dabai draudzīgāku pārtikas izvēli kaut vienreiz dienā, kopsummā pozitīvā ietekme ir ļoti nozīmīga. Piemēram, pagājušā gada izaicinājuma dalībnieki vienā mēnesī kopā ietaupīja tik daudz CO2 izmešu, cik rastos, ar vieglo automašīnu aizbraucot no Rīgas līdz Portugāles galvaspilsētai Lisabonai un atpakaļ 175 reizes! Un tas viss, pateicoties nelielām izmaiņām uzturā.

Katru gadu dalībniekus priecē arī veselības uzlabojumi — viegluma sajūta, vairāk enerģijas un ādas uzlabojumi ir tikai daži no ieguvumiem, kas sagaida, samazinot dzīvnieku produktu daudzumu diētā,» pastāsta Lilita Kenta.

Kā attīstīt un palīdzēt lauzt stigmu un stereotipus sabiedrībā? Kašers stāsta, ka galvenā veiksmes atslēga ir komunikācija: «Stāstīt, runāt, iedvesmot. Kad runāju ar saviem draugiem, stāstu faktus — kā šie dzīvnieki tiek sagatavoti, līdz beigās dzīvnieks nonāk desas šķēlēs. Principā daudziem cilvēkiem pietiek nosūtīt materiālus, un viņi paši pieņem lēmumu vairs gaļu neēst, pirmkārt, dēļ tā, kā šī gaļa tiek ražota, otrkārt, uzzinot, kas šajā gaļā par sastāvdaļām un no kurienes tās nāk — ne vienmēr mēs varam visam izsekot līdzi.»