Pēc Talsu Komersantu Kluba (TKK) iniciatīvas Talsos, Brīvības ielā 24, sadarbībā ar pašvaldību taps bērnu rotaļu laukums. Pašlaik norit pēdējie darbi koncepcijas izstrādē, lai pēc tam varētu gatavot tehnisko dokumentāciju.
Jaunais bērnu laukums saskanēs ar pārējo Ķēniņkalna teritoriju. Tajā būs gan atpūtas, gan rotaļu zona un tiks izmantoti klasiski rotaļu laukuma elementi. Iecerētā laukuma izveidi 16. decembrī apsprieda arī Talsu novada pašvaldības Ilgtspējīgas vides attīstības komisija kopā ar TKK.
Neviens neapšauba laukuma nepieciešamību
«TKK ir bieži iesaistījies pilsētvides sakārtošanas jautājumos. Redzot, cik ilgi un kā pilsētā raisās diskusijas par to, ka un kur vajadzētu bērnu rotaļu laukumu, mēs saskatījām iespēju, ka ar LEADER projekta atbalstu varētu tam iegūt daļu finansējuma un realizēt to kopā ar pašvaldību un sabiedrību,» pauž TKK valdes priekšsēdētājs Kaspars Eihe.
Jana Jākobsone, talseniece, trīs bērnu mamma, Ilgtspējīgas vides attīstības komisijas locekle, arhitekte, Kuldīgas būvvaldes vadītāja, stāsta: «Tas, ka Talsos ir vajadzīgi rotaļu laukumi, ir visiem zināms fakts. Sabiedrība ir paudusi šo vēlmi, un es kā trīs bērnu mamma to varu tikai apliecināt. Tas, ka uzņēmēji nāk ar šo priekšlikumu, lai risinātu jautājumu, ir ļoti apsveicami, un paldies viņiem par to! Vajadzētu precīzi definēt sadarbības modeli ar pašvaldību, lai katram būtu skaidra sava atbildība gan finansiāli, gan laika grafikā, lai ideju tiešām realizētu. Bērnu laukuma atrašanās vieta jau ir nolemta, un mūsu (komisijas) ziņā atliek skatīties, cik pēc iespējas iekļaujošs tas būs ainavā, funkcionāls un saprātīgi apsaimniekojams, lietojams, baudāms un skatāms ilgtermiņā.»
Bērnu laukuma nepieciešamību neapšauba arī Talsu novada domes vadība. Domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos Lauris Pīlēģis uzteic uzņēmēju aktivitāti: «Jebkura iniciatīva, kas ir vērsta sabiedrības labā, ir apsveicama, šī tajā skaitā. Bet manā skatījumā bērnu laukuma realizācijai nevajadzēja būt kā iniciatīvai no sabiedrības puses, to jau sen vajadzēja izdarīt pašvaldībai. Šī iemesla dēļ bērnu laukuma izveide ir viena no prioritātēm man un kolēģiem, tāpēc centīsimies tam rast nosacīti ātru risinājumu.»
Saskanēs ar Ķēniņkalnu
Koncepcija paredz, ka laukums būs salīdzinoši standartizēts, tomēr tā, lai saskanētu ar Ķēniņkalnu. Lai laukums nebūtu raibs, krāsas rotaļu elementiem būs saskaņotas un pielāgotas. Tas būs nosacīti kā maza bērnu republika, kur iecerēta, piemēram, četru torņu pils, ieejas vārti ar greizajiem spoguļiem, smilšu dārzs u.tml. Plānoti tipiski elementi, tajā skaitā slidkalniņi, alpīnisma siena, šūpoles u.c. Lai nodalītu zonas, plānots ierīkot pēc iespējas vairāk apstādījumu un mazāk vai nemaz — žogu. Padomāts arī par pieejamību bērniem ar kustību traucējumiem un jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem. Būs nodrošināta tualete un dzeramā ūdens krāns.
Pēc konceptuālā plāna apskates J. Jākobsone sacīja, ka, viņasprāt, ir vajadzīgs kaut kas mierīgāks, mazāks, aptveramāks un konceptuāli pamatotāks, lai «saietu kopā» ar Ķēniņkalnu, bet, protams, bērniem interesants un aktīvi lietojams. Arī «Koklētāja» tuvums prasot salīdzinoši mierīgu vidi. «Es ļoti vēlētos, lai, realizējot projektus, būtu ieplānoti bērnu rotaļu elementi arī, piemēram, pie Talsu ezera promenādes, Talsu tirgus un bibliotēkas teritorijā, un citur. Mums kā vecākiem, kad ikdienā kaut kur dodamies kopā ar bērniem, ir ļoti labi, ja viņiem ir iespēja šādās vietās aktīvi darboties. Manuprāt, arī tam ir jāpievērš uzmanība, lai kopējā vide veidotos bērniem draudzīga. Ne tikai ar lielu, kopēju bērnu laukumu,» liek aizdomāties J. Jākobsone.
Aicinās sabiedrību ziedot
«Tagad gaidām, kad līdz galam būs izstrādāta koncepcija, un pēc tam aicināsim sabiedrību ziedot šī mērķa realizēšanai. Katra iedzīvotāja vārds un uzņēmuma nosaukums, kas būs ziedojuši, būs uzrakstīti uz plāksnītes, ko novietosim blakus rotaļu laukumam. Mums visiem kopā noteikti izdosies! Es vienmēr esmu aicinājis aizdomāties ne vien par to, ko mums var dot pilsēta, bet arī par to, ko mēs paši varam dot pilsētai. Kādas pēdas mēs atstāsim aiz sevis?
Savukārt no pašvaldības mēs sagaidām pēc iespējas vairāk komunikācijas, jo daudzi darbi būs jāveic tieši viņiem — teritorijas labiekārtošana, pievedceļa jautājuma sakārtošana, apgaismojums, videonovērošana u.c. Būs jāapsēžas kopā pie galda, lai Talsi beidzot tiktu pie bērnu rotaļu laukuma. Tā būtu kā skaista dāvana pilsētai. Kas gan var būt labāks par to?» pauž K. Eihe.
Lai gan nākamā gada Talsu novada pašvaldības budžets vēl nav zināms, vaicājām L. Pīlēģim, kāda ir nostāja par līdzekļu piešķiršanu bērnu laukumam. «Šobrīd budžeta rāmis īsti skaidrs vēl nav. Protams, ka man un kolēģiem viena no prioritātēm ir šis bērnu laukums. Jāņem arī vērā, ka tiek projektēta 2. un 3. kārta bērnu laukumam, kas atrodas pie Vilkmuižas ezera, un arī tam būs vajadzīgi līdzekļi. Savukārt ja runājam par bērnu laukumu, kas tiek plānots kopā ar TKK, jāsaprot, kādā mērogā un apjomā šo laukumu veidojam, jo, kā jau izskanēja sēdē, ir iespēja to realizēt vairākās kārtās,» skaidro L. Pīlēģis. To, ka projektu, visticamāk, nāksies realizēt pa daļām, apstiprina arī Talsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece. «Jaunajā gadā tiksimies ar domes vadību un TKK, lai apspriestu nākamos soļus,» teic J. Skujeniece.
Uzņēmēji ir pārliecināti, ka nedrīkst «turēt sveci zem pūra» un darbiem jārit uz priekšu, galvenais ir neapstādināt procesu. «Plānojot nākamā gada novada pašvaldības budžetu, deputātiem ir «jāiezīmē» konkrēti līdzekļi šim mērķim, kaut vai pirmajai kārtai. Protams, pašvaldībai, jo sevišķi pēc novadu apvienošanas, ir daudz darba — jāsakārto skolu tīkls, ceļu infrastruktūra, pakalpojumu sistēma, nekustamie īpašumi u.c. Tā rezultātā būtu iespējams ieekonomēt līdzekļus, ko savukārt varētu ieguldīt attīstības jautājumiem, kā, piemēram, šāda rotaļu laukuma izveidē,» ir pārliecināts K. Eihe.
