Aprīļa izskaņā Dundagas pienotava pulcēja kopā kooperatīva biedrus, lai pārspriestu paveikto, kā arī aktuālos jautājumus — kooperatīva nākotnes mērķus un nozares attīstības perspektīvas tuvākā un tālākā nākotnē. Par gaidāmo un risināmajiem dienaskārtības jautājumiem intervijā pastāsta Piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības «Dundaga» valdes priekšsēdētājs Intars Šulcs.
— Kāda pašlaik ir situācija piena ražošanas nozarē?
— Pagājušā gada pavasarī nevienam nebija ne mazākās nojausmas, ka papildus «Covid-19» pandēmijas izraisītajām sekām nāksies arī cīnīties un meklēt risinājumus svaigpiena straujajam cenu kāpumam. Svaigpiena cenu pieaugums šobrīd ir tiešām iespaidīgs un sastāda vidēji no 55 līdz 60 procentiem no pirms pandēmijas perioda cenas. Šāds straujš cenu kāpums tik īsā laikā atstāj būtisku iespaidu uz katru piena nozarē iesaistīto, nemaz nerunājot par patērētājiem. Šobrīd svaigpiena iepirkuma cenas no zemniekiem ir vēsturiski augstākajā punktā.
Iepirkuma cenu kāpumu vislielākā ietekme ir procesiem globālajos pasaules tirgos.
Pirmkārt, Ķīnas reģiona būtiskais pieprasījums pēc piena pulvera, sviesta un siera. Otrkārt, Eiropas Savienības Zaļās politikas ietvaros Vācijā pirms trīs gadiem tika pieņemts lēmums par piena lopu ganāmpulka skaitliskā apjoma samazinājumu. Tā rezultātā šobrīd vācu lauksaimnieki nespēj nodrošināt nepieciešamās produkcijas apjomu Ķīnas tirgum. Lai nodrošinātu piegāžu apjomus Ķīnas patērētājiem, vācu piensaimnieki dodas pēc svaigpiena uz Poliju, savukārt poļi uz Lietuvu, bet lietuvieši savus apjomus mēģina nodrošināt caur iepirkumiem no Latvijas piensaimniekiem. Lai arī ir ieslēgusies ķēdes reakcija, jāsecina, ka kopējais saražotais apjoms nespēj apmierināt pasaules pieprasījumu pēc piena produkcijas izejmateriāliem, tādējādi pieaug cenas.
Ko tas nozīmē Latvijas piena pārstrādes un ražošanas uzņēmumiem?
Visticamāk, šis straujais cenu kāpums piena produkcijai samazinās kopējos pārdošanas apjomus, palielināsies konkurence starp ražotājiem, un izturēs tikai spēcīgākie un uzņēmumi ar kapitāla rezervēm vai ārvalstu kapitāla uzņēmumi.
Jau šobrīd ir zināms, ka mazās piena pārstrādes ražotnes nav spējušas tikt galā ar izaicinājumiem un ir slēgušas savas ražotnes.
Saasinātā konkurence par patērētāju sirdīm nozīmē šajā mirklī strādāt kā minimums bez peļņas un ražot produkciju zem pašizmaksas. Šis ir īstermiņa risinājums, ilgtermiņā šāda stratēģija nav iespējama. Būtībā šobrīd netieši tiek uzdots jautājums — būt vai nebūt piena pārstrādes un ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Mēs ceram, ka drīzumā situācija stabilizēsies, Zemkopības ministrijai piedāvājot risinājumus, kuri ļauj ne tikai pārvarēt, bet arī atbalstīt tos uzņēmumus, kuri ir gatavi pielāgoties. Paskatoties vēl plašāk uz šo jautājumu, saredzu, kā Ekonomikas ministrija varētu piedāvāt risinājumus, kur Latvijas piena ražotāji un pārstrādātāji var ielauzties bez starpniecības Ķīnas tirgū, nevis to darīt pastarpināti caur Vācijas piensaimniekiem. Tas nozīmētu patiesas rūpes un atbalstu no valdības par piena nozari.
— Pēc Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresa tika paziņots, ka ir aicinājums samazināt PVN likmi, kas slāpētu cenu pieaugumu un ļautu iegādāties piena produktus. Sakiet, kādas ir reālās litra piena saražošanas izmaksas un kāda ir starpība ar cenu, par ko pašlaik pārdodat?
— Pievienotās vērtības nodokļa samazinājums ir vienkāršākais no iespējamiem risinājumiem. Šī brīža situācija ir sarežģīta gan Krievijas izraisītā kara dēļ, gan «Covid-19» pandēmijas seku dēļ, gan pieaugošā piena produktu pieprasījuma pasaules tirgos dēļ. Tā visa rezultātā pieaug energoresursu cenas, loģistikas izmaksas un arī kvalificēto darbinieku noturēšanai uzņēmumā ir jānodrošina atbilstošs atalgojums.
Mūsu skatījumā, papildus ierosinātajam, noderīgs būtu arī atbalsta pasākumu komplekss — tieši vērsts uz piena nozares uzņēmumu konkurences priekšrocību attīstīšanu.
Apstākļu ietekmē uzņēmumu attīstība nedrīkst palikt otrajā plānā, jo mūsu patiesais konkurents atrodas Eiropas Savienības valstīs. Es redzu iespējas, kuras sniedz sadarbības veidošana starp Latvijas piena pārstrādes un ražošanas uzņēmumiem, jo tikai apvienojoties ir iespējas stāvēt pretī ārvalstu ražotājiem.
— Vai plānojat piena produktiem celt cenas? Kā tas ietekmēs pirktspēju?
— Diemžēl, ja nemainīsies situācija, tad ar cenu pieaugumu mums ir jārēķinās. Mēs apzināmies, ka tas ietekmēs iedzīvotāju paradumus, un līdz pēdējam mēģināsim darīt visu, lai cenu kāpums nebūtu ļoti straujš un mūsu produkti būtu pieejami pēc iespējas vairāk un ikvienam.
— Vai ir paredzams patēriņa kritums?
— Patēriņa kritums ir tikai likumsakarīgs. Mūsu ilgstošais darbs un kvalitāte ir atmaksājusies un ar šā gada sākumu mūsu produkcija ir pieejama — ne tikai Kurzemes reģiona vietējos pārtikas produktu veikaliņos, bet arī lielveikala «RIMI» vietējo preču nodaļā «Klēts», kā arī «SKY» un maizes ceptuves «Lāči» veikalu tīklā, par ko man ir patiess prieks, ka ir izdevies izveidot lielisku sadarbību.
— Kāds ir ieguvums no Dundagas piena produktu pārdošanas nelielās veikalu ķēdēs un savos veikalos? Kā vērtējat pašlaik veikalu uzcenojumus?
— Mūsu mērķis ir nodrošināt pieejamu Dundagas produkciju ikvienam, kuram tā garšo un vēlas iekļaut savā ikdienas ēdienkartē.
Protams, ka finanšu rādītāji ir tā realitāte, ar kuru sastopamies, tomēr tik ilgi, kamēr spēsim nodrošināt kvalitatīvu un garšīgu produkciju, sadarbosimies.
Ikviens, kurš dod priekšroku Dundagas produkcijai ne tikai tiek pie garda un veselīga produkta, bet arī atbalsta Latvijas tautsaimniecību.
— Kādi ir pašreizējie izaicinājumi, un kā uzņēmumu ietekmējis pandēmijas laiks?
— Pandēmija veicināja straujāku pārmaiņu ieviešanu, nekā plānots. Karš un globālā tirgus pieprasījuma pieaugums šīs pārmaiņas padarīja vēl būtiskākas. Pielāgošanās ārējiem apstākļiem ir atslēga uzņēmuma ilgtspējai. Mēs esam pārliecināti, ka kopā ar biedriem mums izdosies ne tikai pārvarēt, bet arī kļūt spēcīgākiem un ieņemt lielāku nozīmi starp Latvijas piena pārstrādes un ražošanas nozares uzņēmumiem.
