Saldos ķiršus Dzintars un Inese Līči audzē astoņu hektāru platībā. Pirmās Abavas senlejas saulē nogatavojušās ogas viņi sākuši lasīt šajā nedēļā. Pagājušajā gadā «Zemozolos» bijusi pirmā lielā raža, bet šogad — pēc aukstā un slapjā pavasara — ogu ir mazāk.
«Parasti ir tik daudz ogu, ka zari liecas no ogu smaguma. Ziedēja skaisti, šeit visur vajadzēja būt ogām, bet tās ir nobirušas. Šķirnes ir dažādas, vismaz astoņas. Tās savā starpā apputeksnējas un draudzējas,» teic SIA «Botanicus» saimnieks Dzintars Līcis. Dārzā audzē lielogu ķiršus, sevi pierādījušas šķirnes ‘Krupnoplodnaja’, ‘Doņeckij’ un citas. Pirmie dārzā sāk ražot dzeltenie ķirši ‘Paula’, kuri mūsu viesošanās brīdī nolasīti un gaida piegādi uz Rīgu un Pierīgu. Saimniecībā ķiršus iespējams iegādāties gan uz vietas, gan pasūtīt. Abavas senlejas ieskautajā dārzā visbiežāk iegriežoties tūristi, kuri tālāk dodas uz Kuldīgas pusi. Šogad apmeklējumu, visticamāk, ietekmēs ceļu remonts, taču saimnieks uzsver, ka pēc īslaicīga apgrūtinājuma būs ilglaicīgs ieguvums — ogas uz galvaspilsētu varēs vest pa līdzenu ceļu.
Šogad paredzamie ogu apjomi ir mazāki. Pērn dārzs uzstādījis rekordu un kādā no reizēm varēts nolasīt 160 kilogramus ogu, taču vidēji reizē nolasāmi ap 120 kilogramiem, pie mazām ražām — ap 60. Uz jautājumu, vai plānots vēl paplašināties, saimnieks atbild, ka dārza lielums ir optimāls, lai par to varētu parūpēties ar ģimenes spēkiem. Pašlaik dārzs vēl nav sasniedzis maksimālo ražu.
Sapnis par dārzu
Pirmo ķirsi nu jau 4000 ķiršu koku lielajā dārzā «Zemozolos» iestādīja 2013. gadā. Kādēļ tieši saldie ķirši? Iegādājoties zemi, bijis plāns tajā veidot augļudārzu. «Dobeles dārzkopības institūtā bija pazīšanās, un viņi atbrauca novērtēt vietu — tā ir laba, jo ziemeļu pusē ir mežs, salnas iet pāri, lai gan Kurzemē ir salīdzinoši silts. Tā tur ir dienvidu puse, tur lejā ir upe. Augsne ir vidēji smaga māl-smilts, līdz ar to arī mitrums turas, varbūt ziemā nedaudz pat par daudz. Un galvenais — man garšo ķirši!» smejas Dzintars.
No pirmajiem kokiem palikuši tikai trīs. Notikusi šķirņu maiņa, meklējot piemērotākās, meža zvēri pirms žoga ierīkošanas paguvuši papostīt, kokus ietekmējušas arī slimības un slapjās ziemas. SIA «Botanicus» īpašnieks skaidro, ka ik gads nes jaunu mācību. Un, lai gan ir vadlīnijas, kā pareizi stādīt, mēslot un uzturēt dārzu, ikdiena pierāda, ka saimniekam ir jāvadās pēc sava dārza vajadzībām un īpatnībām. Arī astoņu hektāru lielajā dārza vienā galā zemīte ir izteikta mālsmilts, bet otrā kā mazdārziņos — melna un bagāta. Un dārzu ietekmē ne tikai augsne, bet arī vide, temperatūra un citi faktori.
«Mēs audzējam lielogu šķirnes, kas ir cimperlīgas, kurām pie apraksta rakstīts — stādīt no vējiem pasargātā, saulainā vietā,» skaidro ķiršu dārza saimnieks.
Ķirši garšo visiem
«Nekas nav garšīgāks par saldo ķirsi — arī no kukaiņu viedokļa. Piemēram, to lapas ir lielas un garšīgas, ābelēm un bumbierēm tādas nav. Pirmajos gados bija pilns ar lapu tinējiem, izpļāvām, iznīcinājām ievas, nedaudz miglojām. Tagad no galvas zinu— pēc laika prognozes, pēc pavasara, kad tinēji izlidos,» pastāsta Dzintars. Palīgā nāk arī daba, sūtot dabīgos kukaiņu ienaidniekus. Tomēr uz to vien paļauties nevar. Šogad dārzs miglots vienu reizi, lai sulīgās, saldās ogas nekļūtu par tārpu pusdienām.
Saldie ķirši ir uzņēmīgi pret dažādām sēņu slimībām, kas nereti tiek atvestas kopā ar jaunajiem kociņiem no audzētavām. Arī putni, kas aplasa kaitēkļus un dara labu darbu, to sēņu sporas var pārnest no koka uz koku. No sākuma sāpējusi sirds par katru bojā aizgājušo kociņu.
Stādi sūtīti no Latvijas, Lietuvas un Polijas. No pasūtīšanas brīža paiet divi, pat trīs gadi, līdz kauleņkoku saņemšanai. Pēdējie stādījumi veikti šogad agri pavasarī. Liels solis attīstībā bijusi laistīšanas ierīkošana visā dārza platībā, lai varētu apgādāt kokus ar augšanai un ogu briešanai nepieciešamo mitrumu. Pēdējo gadu vasaras rāda, ka ar karstuma viļņiem un ilgiem bezlietus periodiem būs jārēķinās arī turpmāk.
