Karstajās vasaras dienās, kad logi ir līdz galam atvērti, kaijas, kas agrās rīta stundās traucē naktsmieru, neapmierinātību izraisījušas ne vienā vien daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājā. Vairāk par to, kāpēc putni visaktīvākie ir tieši rīta stundās un ko iespējams darīt, lai šo problēmu risinātu, pastāstīja pieredzes bagātais dabas pētnieks Vilnis Skuja.
— Kaijas neguļ tik ilgi kā mēs, tās jau sen ir pamodušās. Jaunie putni izšķiļas, sāk lidināties, un tas rada vispārēju satraukumu. Vienas kaijas satraukums pāriet visu pārējo kaiju satraukumā. Ligzdošanas sezona kaijām ir priecīgs brīdis — jaunā paaudze sāk lidot, un vecāki ir norūpējušies, ka tik kaut kas slikts nenotiek.
Putniem ir ļoti laba redze — ja gar meža malu nolido vanags, viņas to redz un ceļ trauksmi. Citas kaijas ceļ trauksmi tāpēc, ka pirmās redzēja gar meža malu nolidojam vanagu, kā rezultātā pa debesīm šurpu turpu lidinās kārtīgs gāganu bars. Ligzdošanas sezona sākas maijā, kad kaijas sāk būvēt ligzdas. Olu izdēšana un perēšana aizņem vairāk nekā mēnesi, pēc tam vēl apmēram mēnesi tur uzturas bērni, bet vienā brīdī tās pārvietojas no apdzīvotās vietas uz jūrmalu, ezermalu vai izgāztuvi, tuvāk barošanās vietai.
Jumtus kaijas izvēlas tuvāk barošanās vietām. Tāpat kā cilvēki kādreiz pilsētas un apdzīvotās vietas veidoja pie upēm, pie ezeriem un pie jūras, tā arī kaijas pēc noteiktiem kritērijiem izvēlas jumtu, kas ir pietiekami lēzens un atbilst visām viņu prasībām. Viens no faktoriem var būt arī vaļā stāvošas atkritumu tvertnes.
Kaijas, kuras kaut kādā ziņā ir dominantas, izvēlas jumtu, un pārējās viņām seko. Kaijas ir sociāli dzīvnieki — kolektīvā viņas aizstāvas pret dažādiem naidniekiem. Kādreiz kaijas ligzdoja uz jumtiem tikai Rietumeiropā, bet mācās ne tikai cilvēki, mācās arī putni.
Kaijas dzīvo savu dzīvi, neņemot vērā cilvēkus. Tāpat kā mēs — kad no rīta iedarbinām zāles pļāvēju, mēs nedomājam par kurmjiem, kas ir zem velēnas un kas gribētu mieru, mums ir savas darīšanas un mums ir pilnīgi vienalga, ko kurmji domā. Kaijām nav ne mazākās nojausmas, ka vajadzētu rēķināties ar cilvēku mieru. Vienīgais, ko var darīt, — ielikt pakešu logus un iegādāties biezus aizkarus. Mums par sevi jārūpējas pašiem, kaijas par mums nerūpēsies.
Darīt tur neko nevar, vienīgi jumtus var padarīt tādus, kas neatbilst kaiju prasībām. Ja cilvēkam nervi ir kārtībā, parasti viņš spēj pielāgoties un uztver to kā fona troksni. Protams, cilvēkiem ar vājiem nerviem tas varētu būt apgrūtinoši, bet tad viņam pašam jādomā, kā šo problēmu risināt, kolektīvi to nav iespējams risināt,
— rosina Vilnis Skuja.
