Turpinot rubrikas «Solīts makā nekrīt» tematiku projekta «Starp divām Saeimām» ietvaros, šoreiz ielūkosimies izglītības nozarē, aplūkojot, ko politiķi solīja konkrētajā jomā un kādas problēmas šobrīd mudina domāt pedagogu streika virzienā. Septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības plānotais nepārtrauktais streiks parāda, ka konkrētā nozarē pastāv nesakārtotība, par kuru attiecīgās jomas pārstāvji izsaka neapmierinātību.
Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps akcentē nekonsekvenci jau izpratnē par sakārtota skolu tīkla jēdzienu, un kā lielu klupšanas akmeni viņš min publiskajā telpā kultivēto negatīvo informāciju skolotāju profesijas virzienā, piemēram, par atalgojumu un noslodzi. Šāds bieži vien pašu pedagogu aizstāvju radītais skolotāja kā nenovērtēta darbinieka tēla iespaids neveicinot vēlmi kļūt par šī aroda pārstāvi, bet tas ne vienmēr atbilstot reālajai situācijai. Savukārt, Talsu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe un skolotāja Ieva Smildzēja norāda, ka dziļa problēma slēpjas jau sabiedrības morāles apziņā. Skolotājs netiek cienīts kā savas jomas izglītots un zinošs pārstāvis, un viņš bieži atrodas zem kontroles spiediena, kad visu laiku jāpierāda, ka ir labs un zinošs. Tāpat neskaitāmie kursi mācību gada ietvaros un neziņa, kādas izmaiņas sagaida, rada nestabilitātes sajūtu.
I. Smildzēja, analizējot 13. Saeimas partiju piedāvātās pirmsvēlēšanu programmas, secina, ka vislielākais akcents izglītības jomā tika likts uz augstāko izglītību un finanšu palielināšanu šajā sektorā, taču jo-projām dzirdams, ka nav pietiekami. Tāpat kā prioritāte tika izvirzīta STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics — zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika — aut.) priekšmetu attīstīšana skolās, un tas veiksmīgi tiek īstenots arī jaunā izglītības kompetenču saturā. Pedagoģe gan nepiekrīt nostādnei, ka nepieciešams obligātais eksāmens, kas, pēc valdības domām, motivētu skolēnus vairāk apgūt šos priekšmetus.
«No šīs Saeimas puses bijuši vairāk gan kā sarunu līmeņa uzstādījumi par pedagogu algām un motivāciju darbam…
Runājot par skolotāju atalgojumu, aplūkojot algas pielikuma grafiku, domāju, ka tas vairāk ir attieksmes un pedagoga profesijas cieņas jautājums, ka pedagogam ir jācīnās par pat tik nelielu finanšu pielikumu. Un tas, ka skolotāji bez piketa vispār netiek sadzirdēti, arī kaut ko liecina par attieksmi,» nostāju pauž I. Smildzēja. Savukārt Uldis Katlaps teic, ka sabiedrība vienmēr gaida vairāk un nekad nav pilnībā apmierināta ar politiķu darbu, taču, viņaprāt, visas institūcijas centās dot savu artavu, lai būtu pēc iespējas labāk. Katram gan šķiet, ka paveicis pašu lielāko darbu, bet citā pozīcijā esošajiem — ka to izdarījuši tieši viņi.
«Es domāju, ka arī Izglītības ministrija paveica gana daudz. Šis četru gadu 13. Saeimas laiks vērtējams pozitīvi. Vienīgi lēmumu saskaņotībai starp dažādām instancēm un ministrijām vajadzētu būt vienotai, kas iztrūka,»
turpina Izglītības pārvaldes vadītājs, minot, ka lēmumi un risinājumi dažkārt bijuši atšķirīgi, un tad izglītības iestādēm bija jādomā, pa kuru ceļu iet, kas radījis jucekli.
Nepieciešams balanss un brīvība no nepamatotās kontroles
Runājot par pamatproblēmām izglītības nozarē, U. Katlaps min, ka tas atkarīgs no rakursa, kurā šo jautājumu aplūko, taču kopumā svarīgi būtu celt skolotāja amata prestižu publiskajā retorikā, no kuras pašlaik izriet, ka skolotājs strādā daudz un viņam par to nemaksā, kas jaunos potenciālos pedagogus noteikti nepiesaista. «Otrs lielais izaicinājums ir izglītības iestāžu tīkls. Gan pašvaldības, gan valstiskā līmenī šī problēma bieži vien tiek mētāta kā bumbiņa. Visu laiku dzirdam, ka nu ir jauna pieeja, bet nekā jauna jau tur nav. Ir tieši tas pats, tikai pārliktas lēmumu pieņemšanas atbildības. Svarīgi būtu skolu tīklā noteikt kritērijus, kas ir sabalansēti starp visiem reģioniem Latvijā. Šobrīd tādus neredzu. Arī pedagogu atalgojuma jautājums ir problemātisks.»
Izglītības metodiķe I. Smildzēja pauž, ka skolotāji gribētu vairāk stabilitātes un miera, un lai būtu sapratne, kas sagaida nākamajā mācību gadā pēc atvaļinājuma. Liels izaicinājums ir jaunā satura īstenošana, kas no pedagoga prasa milzīgu papildu darbu.
«Es kā izglītības metodiķe varu teikt, ka tas man uzliek pienākumu prasīt no pedagoga kaut ko, ko viņš varbūt nemaz nevar izdarīt…
Painteresējoties par citu valstu pieredzi, secinu, ka šāda situācija, kad skolotājs ir zem tik lielas kontroles kā pie mums, ir tikai mazattīstītās valstīs. Nav arī pilnvērtīga mācību materiāla, kas no skolotāja prasa papildu darbu. Jāprot informāciju aiznest skolēniem, un vēl svarīga ir sabiedrības izglītošana.
Gribu apgāzt stereotipu jaunā mācību satura kontekstā, jo liela daļa sabiedrības varbūt domā, ka līdz šim viss mācīts nepareizi, un nu ienācis jaunais saturs, un esam ceļā uz lielu gaismas pili. Līdz šim jau viss tika darīts ļoti labā līmenī.
Tagad tikai salikti jauni akcenti, bet divritenis no jauna netiek radīts. Bet arī šo akcentu salikšana prasa lielu papildu darbu. Un šajā maksimāli atļautajā slodzes likmē, kas ir 40 stundas, iekļauties nevar,» komentē izglītības metodiķe.
Par izglītības līmeni Talsos jākaunas nav
Runājot par izglītības rādītāju līmeni Talsu novadā, Uldis Katlaps pauž, ka vienmēr, kad notiek salīdzināšana ar citām skolām savā novadā, citos un valstiski, tad ir vieta izaugsmei, taču ««vidējā temperatūra» izglītības iestādēs ir pietiekami laba.
Tas, pie kā vairāk vajadzētu strādāt, ir talantu attīstīšanas joma, jo vispārējās izglītības noturēšanas vidē tā daļēji palikusi novārtā. Kādās skolās pie tā strādā, citās — mazāk. Domāju, ka mēs varētu paaugstināt individuālo sasniegumu īpatsvaru valstiskā līmenī.»
I. Smildzēja teic, ka kompetenta vairāk runāt par Talsu Valsts ģimnāzijas izglītības līmeņa rādītājiem un sasniegumiem, sakot, ka tie ir ļoti labi. «Pozitīvi ir tas — katra no Talsu lielajām skolām piedāvā kādu citu kompetenču piedāvājumu un ir iespēja veselīgi darboties. Skolēns un ģimene var izvēlēties. Mūsu skolā uzņemam skolēnus bez atlases, taču reitingā esam kopā ar visām ģimnāzijām, kur skolēnu uzņemšanā ir atlase, un mēs spējam noturēties augstā līmenī, par ko prieks,» pauž skolotāja.
Uldis Katlaps uzsver, ka svarīgi būtu definēt kritērijus skolu tīkla sakārtošanas jomā, lai visi saprastu, ko tas vispār nozīmē. Tas līdz galam neiztur kritiku, jo runa ir par vidējo skolēnu skaitu attiecībā uz vienu skolotāju.
«Nevar pateikt, ka Rīgā ir sakārtots skolu tīkls, balstoties uz faktu, ka tur ir labāks skolēnu blīvums nekā kādā skolā ārpus Rīgas reģionā. Tāpat jāsakārto skolotāju atalgojuma jautājums, kur notiek cīņa par to, kas ir kontaktstundas, kas ir papildu pienākumi…
Ir vajadzīgs papildu finansējums un skolotāji, bet pedagogu piesaiste izglītības iestādei ir problemātiska. Ir pietiekami liels pedagoģijas studiju beidzēju skaits, bet ne vienmēr viņi atnāk strādāt skolās. Te jāmin darbs ar prestiža celšanu publiskā telpā, mainot retoriku, jo pašreizējā pauž, ka skolotājs strādā un viņam par daļu darba nemaksā. Ne tik ļoti sistēmas iekšienē kas jāmaina, kā publiskajā telpā,» akcentē U. Katlaps.
Pašreizējos apstākļos ir liels izdegšanas risks
I. Smildzēja pastāsta, ka ikdienā novēro, ka pedagogs izdeg, pildot visas augstās prasības, gan mācot skolēnus, gan izglītojoties pašam. Viņasprāt, skolotāju trūkums lielākoties izskaidrojams ar zemo darba atalgojumu un pienākumu nesabalansētību un neesošajām sociālajām garantijām.
«Skolās var nodrošināt daudz darba, labu kolektīvu, tālākizglītības iespējas, un tas nav maz, bet jaunais pedagogs izvēlas citus kritērijus — atalgojumu, sociālās garantijas, lai atalgojums pie esošās inflācijas nebūtu tikai pamatvajadzību nodrošināšanai.
Ja valsts mērogā tiktu nodrošināta pedagogu veselības apdrošināšana, kā tas ir medicīnas personālam un glābšanas dienestu pārstāvjiem, tas būtu liels pluss. Piemēram, kovidlaikā skolotājs pakļāva sevi veselības riskam, jo bija jābūt kontaktā ar pietiekami daudz cilvēkiem, kad citi strādāja no mājām,» pauž Ieva Smildzēja, bilstot, ka gadījumā, ja algas tiks paceltas, tad mediju vidē visdrīzāk būs pretenciozi saukļi, bet to, ka tika pielikti vien daži desmiti eiro, to nepasaka.
#SIF_MAF2022
