Kokrūpniecība Talsu novadā ir vērsta uz attīstību

Kokrūpniecība Talsu novadā ir vērsta uz attīstību

Mežrūpniecības un kokapstrādes nozare Talsu novadā ir visai plaši pārstāvēta. Uzņēmumi nodarbojas gan ar koksnes iegūšanu un sagatavošanu ražošanai, gan pārstrādi un produktu izveidi. Nozare visā Latvijā ir viena no eksportspējīgākajām jomām, tomēr arī kokrūpniecības jomā ir savi izaicinājumi.

SIA «Krauzers» līdzīpašnieks Andis Araks. /Foto: Edgars Lācis/

Janvāra beigās Latvijas kokrūpniecības nozares pārstāvji tikās konferencē, kurā tika risināti jautājumi par nozares nākotni, aktualitātēm, kā arī diskutēts par inovācijām un uzņēmumu attīstības iespējām. Konferencē piedalījās arī viens no SIA «Krauzers» īpašniekiem Andis Araks, ar kuru aprunājāmies par kokrūpniecības uzņēmumu attīstību Talsu novadā un inovāciju ieviešanu uzņēmumos.

Situācija ar pieprasījumu — mainīga

Kokrūpniecības nozari novadā pārstāv ne viens vien uzņēmums, tomēr kā galvenos jāmin SIA «Vika Wood» un AS «Talsu mežrūpniecība», kas sagatavo zāģmateriālus, SIA «Krauzers» un SIA «Ingrid D», kas nodarbojas ar kokmateriālu pārstrādi un koka produkcijas ražošanu. Situācija ar koksnes pieprasījumu ir mainīga — pirms pāris gadiem pieprasījums pēc koksnes bija ļoti augsts, arī cenas neredzēti augstas, tomēr šobrīd pieprasījums pēc koksnes ir samazinājies.

Nozares eksperti norāda, ka Latvijā kokrūpniecības ražošanā dominē vienkāršu, mazāk sarežģītu produktu ražošana, kam ir vieglāk rast pielietojumu un kam ir pieprasījums, kamēr ekonomisti atzīst, ka, koksnes resursiem samazinoties, uzņēmumiem jādomā par produktu ražošanu ar papildu pievienoto vērtību. Tam paralēli mainās arī paši kokapstrādes un resursu izmantošanas principi — tiek veidotas pārdomātākas, ātrākas, uz rezultātu vērstas sistēmas, kā kokrūpniecībā resursus izmantot gudrāk.

Kokrūpniecības nozare Latvijā kopumā ir attīstījusies labi. Par to vēsta ne vien tas, ka Latvijā ir pietiekami daudz spēcīgu kokrūpniecības uzņēmumu, bet arī tas, ka uzņēmumi lielākoties ir vērsti uz eksportu. Arī Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā devusi iespējas piekļūt jauniem tirgiem, ko uzņēmumi izmantojuši.

Inovācijas nenozīmē tikai jaunus produktus

Minot par attīstību un inovāciju nepieciešamību, SIA «Krauzers» īpašnieks teic, ka «inovācijas ir atslēgas vārds jebkurā nozarē». Arī kokrūpniecības konferences viens no aktuālākajiem jautājumiem bijis tieši inovācijas un jaunu eksporta produktu ražošana un uzņēmumu attīstība Latvijā. Radot augstākas pievienotās vērtības produktu, ne tikai paaugstinās eksporta iespējas, bet ir iespējams gudrāk, rentablāk izmantot resursus.

Runājot par mūsu novada uzņēmumiem, Andis Araks bilst, ka, viņaprāt, šobrīd lielāko artavu tieši jaunu, inovatīvu produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību dod uzņēmums «Ingrid D», tomēr arī pārējie uzņēmumi nemitīgi attīstās. Kā jebkurā nozarē, inovācijas nav tikai jaunu produktu izstrāde, bet arī ieguldījums uzņēmuma attīstībā un ražošanas procesu nodrošināšanā.

A. Araks stāsta, ka SIA «Krauzers» pavisam nesen noslēdzies vairāku gadu periods, kurā investīcijas ieguldītas tieši uzņēmuma ražošanas procesu attīstībā, un šim periodam šogad sekos tālāko darbu, produktu un procesu plānošana. Jāsaprot, ka inovāciju ieviešana arī nav tik vienkāršs process — uzņēmējs uzsver, ka vajadzīga ne tikai pārliecība un degsme par savu ideju, bet jābūt veiktai kārtīgai tirgus izpētei un jāsaprot, vai produktam būs stabils tirgus un vai uzņēmums jau ir guvis stabilitāti.

Mežu resursi ir visātrāk atjaunojamie

Ļoti svarīgs faktors un mežrūpniecības uzņēmumu, tā teikt, maize, ir paši mežu resursi. Lai arī meži ir atjaunojami un vieni no visātrāk atjaunojamajiem resursiem, tam nepieciešams laiks. Nereti cilvēki, ieraugot arvien jaunas cirsmas, ir pat šokēti un pauž satraukumu par to, kādā mērā tiek veikta mežistrāde Latvijā. Vai ir pamats satraukumam, ka meža resursi kādā brīdī varētu samazināties, un vai tiek domāts par nākotni? Andis Araks uzsver, ka Latvijā šī problēma tiek risināta valstiskā līmenī. Normatīvā vide regulē šo procesu un, veicot jebkuru kailcirti, noteiktā laika periodā mežs ir jāiestāda atpakaļ, pretējā gadījumā jārēķinās ar administratīvo sodu. Mežu stādīšana ir arī pašu kokrūpniecības uzņēmumu interesēs.

Attīstoties zinātnei, mainījušies arī kokaudzēšanas paradumi. Mūsdienās ar selekcijas un pareizas audzēšanas pasākumiem tiek panākts, ka stādāmie kociņi ir spēcīgi un spēj augt ātrāk, mežs ir gatavs pirmajiem darbiem jau pēc 35—40 gadiem, kamēr agrāk materiāli tika vākti ļoti vecos mežos, kas sasnieguši 80 līdz 100 gadus. Arī tie būtībā ir inovatīvi procesi, kas laika gaitā ieviesti mežsaimniecības darbībā.

Kā vēl vienu svarīgu aspektu A. Araks piemin sabiedrības izglītošanu. Gan skolēniem, gan pieaugušajiem nepieciešams skaidrot, kā tad īsti notiek mežsaimniecības un kokrūpniecības procesi, lai kliedētu dažādus izveidojušos uzskatus sabiedrībā. Skaidrs, ka kokrūpniecības joma attīstās, un skaidrs, ka arī Talsu novada uzņēmēji ir gatavi jauniem izaicinājumiem.

#SIF_MAF2023