Kolkas iedzīvotāji strādā pie nākotnes idejām

Kolkas iedzīvotāji strādā pie nākotnes idejām

Trešdienas, 6. aprīļa, vakaru vairāki desmiti kolcenieku izvēlējās pavadīt, nevis atpūšoties pirms vai pēc darba, bet, sanākot kopā un diskutējot par sava pagasta stiprajām un vājajām pusēm, draudiem un iespējām. Kolkas ļaudis vārdos ir lakoniski, bet darbos ražīgi, un gandrīz trīs stundu garumā tapa idejas, kuras pēc divām nedēļām turpinās virzīt uz priekšu.

Patiesībā idejas iniciatori ir divi — Lībiešu saieta nams un biedrība «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija». Iemesli ir vairāki, bet biedrības koordinatore un kolceniece Gunta Abaja skaidro, ka viens no tiem ir topošais Pašvaldību likums. «Pašreizējā redakcija jau ir Saeimā pirmajā lasījumā. Un tur būs noteikts, ja ir 1500 iedzīvotāji, tad pašvaldība veidos ciemu konsultatīvās padomes. Kolkā nav tik daudz iedzīvotāju (pagastā ir ap 800 iedzīvotāju — S. L.). Tāpēc Kolkai pašai jāparāda sava iniciatīva, ka ir gatava tam, un tad pašvaldība arī šādiem ciemiem var veidot konsultatīvās padomes.» Kolkas tautas namā bija sanākuši ap 50 iedzīvotāju, kas esot nozīmīgs skaitlis. «Kolcenieki arī iepriekš ir bijuši diezgan aktīvi — viņiem ir svarīgi, kas viņiem šeit notiek, kā viņiem dzīvot. Protams, bieži vien tas vairāk izpaužas protestos, bet ir arī pozitīvās lietas, un tās ir jāmāk saklausīt, lai tālāk iedzīvotājiem varētu palīdzēt,» saka G. Abaja.

Vajadzīgs ārējais pamudinājums no malas

Sākumā noklausījušies, ko nozīmē viedo ciemu ideja, un iedvesmojušies no citu ciemu pieredzes stāstiem, kolcenieki pie darba ķērās paši, sadaloties četrās grupās. Vēlāk prezentācijās atklājās, ka par Kolkas pagasta stiprajām pusēm, vietējie uzskata, piemēram, dabu, lībiskās saknes, piekrastes zvejniekus un uzņēmējus, koklētājus, sportistus un daudz citas vērtības. Savukārt kā vājās puses tika nosaukts Kolkas tirgus trūkums, zemā dzimstība (pagastā piedzimstot pat mazāk nekā trīs bērni gadā), dzīvokļu trūkums, Slīteres Nacionālā parka ierobežojumi un citas lietas. Kā iespēja tiek saskatīts tūrisms, internāta izmantošana viesu uzņemšanai vai SPA radīšanai, sporta halle un labiekārtots stadions. Bet kā draudi norādīta jaunu cilvēku aizplūšana uz lielākām pilsētām, meža dzīvnieku postījumi, ceha radītie dūmi, piekrastes aizsargjosla un citi kolcenieku saskatītie draudi.

«Man nav vienalga, kas notiek Kolkā,»

atzīst kolcenieks Ivo Bordjugs. Viņaprāt, pasākums bija interesants veids, kā no iedzīvotājiem iegūt informāciju, jo citādi ikdienā viņi ir noslēgti un savu skatījumu pauž, tikai no malas runājot. Ivo Bordjugs atklāj, ka pie visām tāfelēm nemaz nebija viegli izdomāt idejas, ko pievienot, un vizuāli bija redzams, ka ar «Iespējām» kolceniekiem gāja mazliet grūtāk. «Pašiem mums ir grūti novērtēt tās mūsu bagātības un saprast tās iespējas, tāpēc ir vajadzīgs tas ārējais pamudinājums no malas, kas liktu domāt par iespējām. Citādāk viss apkārtējais mums ir pašsaprotams,» saka Ivo. Ar pasākumu apmierināta ir arī kolceniece Mārīte Māgure, kura tālāk no nākotnes plānošanas, steidzās uz darbu naktsmaiņā. «Mani interesē Kolkas nākotne, un es pati arī gribu tur iesaistīties. Kolka taču ir manas mājas. Izdomāt idejas nebija viegli, pie visa bija jāpiedomā. Jā, patiešām, Kolkas iespējas bija grūtāk izdomāt, un es domāju, ka tas tāpēc, ka vienmēr ko jaunu izdomāt ir grūtāk.»

Kā vērtīgas kārtis rokās

Pēc pasākuma Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Orinskis, kurš amatā ir vien dažus mēnešus, atzīst, ka uz tāfelēm esošās līmlapiņas, kas pilnas ar idejām, nu ir kā kārtis viņa rokās, kas parāda, ko un kā var izdarīt. «Protams, man bija prieks, ka daudz no tā, ko šodien runāja, es jau zināju, un tas man radīja drošības sajūtu un pārliecību, ka sāku izjust, kas Kolkas pagastā ir problēmas, kādi cilvēki un iestādes ir šeit, kāda ir vide… Līdz ar to domāju, ka drīz kopā ar kolceniekiem problēmām atradīsim risinājumus. Visiem, nē, bet daudziem jautājumiem risinājumi būs.» Pārvaldes vadītājs atzīst, ka idejas esot arī pašam, taču pagaidām viņš tās paturot noslēpumā, lai atklātu jau drīzumā.

Nākamā tikšanās reize kolceniekiem plānota jau 20. aprīļa vakarā. Tad arī plānots skatīties, kā vājās puses un draudus pārvērst iespējās.