Ar trim piesātinātām dienām Hanzas peronā noslēgusies «Novada Garša» aktīvo pasākumu sezona. Produktu kvalitātes konkursa ietvaros godalgas otro gadu pēc kārtas saņēmusi Dundagas pagasta zemnieku saimniecība «Kļavnieki», kur tiek gatavots dažāda veida kazas siers.
Zīmols «Novada Garša» ir ilgtspējīga vietējās pārtikas sistēma, kas nodrošina Latvijas izcelsmes pārtikas produktu izsekojamību un kvalitāti. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) vēlas pierādīt, ka ikvienā Latvijas novadā ir brīnišķīgi un radoši mājražotāji, saimnieces, mūsdienīgi konditori, šefpavāri, kafejnīcas, restorāni, krogi un virtuves, kuros būtu vērts iegriezties, apmeklējot kādu no Latvijas novadiem.
Produktu kvalitātes konkursu LLKC sadarbībā ar Pavāru klubu rīko jau trešo gadu. Ražotāju interese par to aizvien pieaug — pirmajā gadā konkursā piedalījās 29 ražotāji, izvirzot 71 produktu, pērn tika vērtēti 164 produkti, bet šogad 73 ražotāju iesniegto produktu skaits sasniedza jau 205. Žūrijā darbojās pašmāju, Igaunijas, Itālijas un Ukrainas šefpavāri, «Jauno pavāru kustības» pārstāvji, kā arī pārtikas tehnologi no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes. Kopumā konkursā iegūtas 102 medaļas, sešas no tām — zelta, liecina pasākumu rīkotāju sniegtā informācija. «Novada Garšas» zīmi uzņēmums var lietot nominētā produkta etiķetēs neierobežotu laiku.
Zemnieku saimniecība «Kļavnieki» šogad izvērtēšanai iesniedza trīs veidu sierus. Kazas sieram žūrija piešķīra bronzas godalgu, bet kūpinātajam un ķimeņotajam kazas sieram — sudraba godalgu. ZS «Kļavnieki» pirmsākums meklējams 1922. gadā, kad zeme tika iedalīta par dienēšanu armijā. 90. gadu sākumā saimniecība tikai pārņemta un izveidota tāda, kāda tā ir redzama šodien. Saimniecība ir draudzīga ģimenēm ar bērniem un nelielām grupām: iespējama iepazīšanās ar kazu saimi, kazu siera iegāde, ogu lasīšana un dalība lauku darbos. Saimniecībā vairākkārt īstenoti arī biedrības «Es i’ svaigs» organizētie pieredzes apmaiņas pasākumi. Uzņēmuma vadītāja Māra Šleinere pauda prieku par to, ka ieguldītais darbs tiek novērtēts. Pērn bronzas godalgu saņēma saimniecības izvirzītais kūpinātais un ķiploku siers.
«Šogad ķiploku sieru nepiedāvāju, piedāvāju ķimeņu sieru. Izdevās — laikam trāpījās pareizais gabals. Tas, ka produkts ir saņēmis novērtējumu, ir liels atspaids tirgošanās procesā. Jāturpina strādāt, lai kvalitāte atbilstu novērtējumam. Tā kā vietējam tirgum apjoms ir drusku par lielu, bet lielveikalu ķēdei — par mazu, esmu sākusi braukt uz Tukumu, Roju un citiem tirgiem. Domāju, ka reizi nedēļā braukšu arī uz Āgenskalna tirgu.
Svaigsiers divu nedēļu laikā jāizlieto vai jāliek saldētavā, līdz ar to visu, kas uztaisīts, jācenšas pēc iespējas ātrāk pārdot. Siers, ko neizdodas pārdot, jāpārstrādā cepumiņos un citos izstrādājumos. Kaut ko no tā esmu darījusi, bet šobrīd man rokas ir par īsām un apjoms, lai kādu algotu, ir par mazu,» izaicinājumus ieskicē M. Šleinere.
