Kamēr dažas Latvijas pilsētas savas vecpilsētas jau izvēlējušās par galveno trumpi attīstībā, Talsi potenciālu savas pilsētas sirdij vēl tikai meklē. Trūkst stratēģijas un liela mērķa, uz ko tiekties — tā piektdien secināja semināra «Vecpilsētas kultūrvēsturiskais potenciāls» dalībnieki. Tie, kuri Talsus pazīst mazliet vairāk, nekā tikai garāmbraucot, uzskata, ka pie tā vainojamas arī nesaskaņas un biežās varas maiņas.
Talsu tirgus ēka, kas šogad kļuvusi par jaunu pasākumu vietu, ir daļa no vecpilsētas, tāpēc vecpilsētu arhitektūras gardēži pulcējās tieši tur. Negaidīti ieradās vairāki desmiti interesentu, turklāt ne tikai no Talsiem, bet arī kaimiņnovadiem un vēl tālākām pilsētām. Sarunas iniciators bija Talsu novada pašvaldība ciešā sadarbībā ar SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa», kas pirms dažiem gadiem Talsos veica izpēti, apskatot 90 ēkas. Septiņas no tām ir 18. gadsimtā celtas ēkas, bet pārējās — 19. un 20. gadsimta sākumā. Daļa no tām pārbūvētas, bet izpētes veicēji atzīst, ka Talsu vecpilsētai mazāk gājis pāri «plastmasas logu vilnis» nekā citviet un vecpilsēta izbaudāma daudzās niansēs. Tiem, kuri ikdienā nedarbojas arhitektūras jomā vai, ejot pa pilsētu, nepamet ieinteresētu skatu uz ēkām, SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» speciālistu prezentācijās noteikti bija daudz jaunatklājumu. Daudz un dažādās detaļās, sākot no fasādes apdares detaļām līdz dūmeņiem un vēja rādītājiem, savu pilsētu varēja iepazīt no jauna.
Iesaka mainīt robežas
Uzņēmums Talsiem sagatavojis vairākus ieteikumus. Viens no tiem — atsevišķās vietās pilsētbūvniecības pieminekļu teritorija jāpaplašina, piemēram, iekļaujot tajā vecpilsētai raksturīgo arhitektūru, bet vietās, kur vēsturiskā apbūve jau zudusi un nav pat īsti, ko vairs aizsargāt, vecpilsētas teritoriju varētu samazināt.
Talsu puses arhitektūras gardēžiem idejas par vecpilsētas potenciālu ir jau sen, un vairāku sakritību dēļ seminārs visbeidzot noticis. Ilgtspējīgas vides attīstības komisijas priekšsēdētājs Emīls Gulbis, kurš augustā atgriezīsies arī Talsu novada Būvvaldes vadītāja amatā, redz, ka vecpilsētā jaunā arhitektūra jāveido kontekstā ar esošo. Nevajadzētu imitēt iepriekšējo laiku apbūvi, veidojot butaforijas, bet jaunbūves, kas skaidri saprotamas kā mūsdienu arhitektūra un iekļaujas esošajā vecpilsētas apbūvē. Tam piekrīt arī izpētes veicēji. «Vairs neesošu ēku maketu veidošana parasti nenoved pie laba rezultāta. Jā, formāts varbūt pareizs, bet visticamāk nebūs dzīvs un nebūs tas, ko mēs sagaidām,» saka arhitekts, SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» valdes priekšsēdētājs Artūrs Lapiņš.
Talsiem novēl ambīcijas
Talsi vienmēr par labu piemēru izmanto Kuldīgu, baltā skaudībā sakot «redz, kā viņi var, bet mēs nevaram!». Izņēmums nav arī Kuldīgas vecpilsēta. Kuldīgas novada Būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone atklāj, ka pilsētai ļoti palīdzējis saņemties lielais mērķis — iekļūt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Talsiem šāda mērķa trūkst. «Ja būtu stratēģijas, būtu skaidra virzība, tad mums atliktu to īstenot, un mēs varētu runāt par konkrētām risināmām jomām un lietām. Manuprāt, kamēr neesam uzrāvienu dabūjuši, par to ir regulāri jārunā,» saka J. Jākobsone. «Par vecpilsētu būtu jārunā katrai Latvijas pilsētai, bet Talsos man tas rūp, jo pati esmu talsiniece.» Īsu brīdi viņa strādāja arī Talsu novada pašvaldībā. Tobrīd viņai šķita, ka Talsu klupšanas akmens vecpilsētas jautājumā ir izpētes trūkums. Nu tā veikta, un pilsēta zina, kādas ir tās vērtības, kāda ir vēsturiskā apbūve un tās situācija. «Tātad ir bāze, uz kuras attīstīt domu tālāk, bet tā situācija ir tik mainīga gan politiskā, gan darbinieku ziņā, ka pagaidām nav bijusi pēctecība šim procesam.» Viņasprāt, šis seminārs palīdz iedzīvotājiem, politiķiem un administrācijas darbiniekiem saprast, ka nepieciešams liels mērķis. «Reizēm pat šķietami nesasniedzams mērķis ilgtermiņā var būt sasniedzams. Pilsētvides kontekstā es Talsiem tiešām novēlu ambīciju!»
Katrā jokā daļa taisnības
Semināra laikā dalībnieki atcerējās Talsu novada pašvaldības 1. aprīļa joku, ka starp deviņiem pakalniem tiks ierīkots gaisa tramvajs. Kamēr daļu iedzīvotāju tas sadusmoja, Kuldīgas novada Būvvaldes vadītāja tajā saskatīja brīnišķīgu ideju. Ja Kuldīgas lielais mērķis bija UNESCO, tad kāds tas varētu būt Talsu? «Tas var būt ainaviskais komplektā ar būvniecisko materiālu. Tas var būt jaunpienesums — kaut vai tie paši gaisa vagoniņi vai kādi interesanti transporta risinājumi,» saka J. Jākobsone. «Tas var būt kāds negaidīts funkcionāls ienesums vecpilsētā, piemēram, teātris vai kāda brīvdabas lieta. Tas var būt īstenībā ļoti daudz kas.»
Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās esošo vēsturisko ēku restaurācijai un konservācijai Talsu novadā. Cilvēki par to interesējas, taču pieredzes un piemēru trūkuma dēļ pieteikumu pagaidām ir salīdzinoši maz. Tāpēc vairāk jāinformē sabiedrība, jārada piederības sajūta, lepnums par vecpilsētas vērtībām, identitāti, kas ir jāsaglabā un jāpilnveido. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka nepieciešams piemērs, kas ļautu citiem parādīt, kā tas jādara. «Ir jābūt tik kvalitatīvai atjaunošanas, restaurācijas pakāpei, lai pašvaldība parādītu, ka ar vienkāršiem paņēmieniem, vēsturiskiem materiāliem var panākt ļoti augstu rezultātu. Parādītu, ka nemaz nav sarežģīti fasādē izmantot kaļķa javu, ka atjaunot koka logus, tos iestiklot, ķitēt, nekas tik sarežģīts nav, un energoefektivitāti arī tas tik daudz neietekmē,» skaidro E. Gulbis.
Jāieslēdz cits mehānisms
«Šobrīd vecpilsēta ir vērtība, ko Talsi neizmanto,» uzskata Talsu novada Būvvaldes vadītājs. «Puse vecpilsētas ēku netiek izmantotas. Dzīvokļi, ēkas pieder cilvēkiem, kas uzturas ārpus Talsiem, atbrauc šeit vienu vai divas reizes gadā. Dzīvojamās platības pilsētā trūkst, bet šie dzīvokļi stāv tukši un īpašnieki pārdot nevēlas. Manuprāt, šeit būtu jāieslēdz citi mehānismi, lai vecpilsētu ēkas tiktu atjaunotas. Īpašniekiem to varētu likt darīt. Vai kāds no Talsu namu īpašniekiem vēlēsies ieguldīt naudu ēkās, kuras paši neizmanto? Tā vecpilsētu varētu dzīvināt.» Emīls Gulbis arī atgādina, ka Ilgtspējīgas vides attīstības komisija ir sabiedrībai atvērta, tāpēc aicina iedzīvotājus vērsties ar saviem priekšlikumiem, ko Talsu novada pašvaldībai risināt, lai uzlabotu vecpilsētas stāvokli un nāktu pretī īpašniekiem.
