Pavasarī lauksaimniecībā postījumus radīja kailsals un salnas, bet šobrīd lielākos izaicinājumus sagādā karstums un sausums, kā rezultātā atsevišķos Latvijas reģionos cietuši sējumi. Uz lauka augošajiem kultūraugiem un augļudārziem pastiprināti uzbrūk arī dažādi kaitēkļi un slimības. Lai gan mūsu pusē situācija nav katastrofāla, savu iespaidu karstums ir atstājis.
Biedrības «Zemnieku saeima» valdes locekle Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmē lauksaimnieku ikdienas paradumus sezonas laikā. Arvien vairāk jāmācās pielāgoties laika apstākļiem un dažādiem to radītiem riskiem. Tas nozīmē nepieciešamību pārskatīt un modernizēt esošo infrastruktūru, piemēram, ierīkojot jaunas vai uzlabojot esošas laistīšanas sistēmas uz lauka.
Aicina iedzīvotājus būt saprotošiem
«Karstuma un sausuma ietekmē lauksaimnieki nepārtraukti cīnās arī ar dažādām slimībām un kaitēkļiem, kas apdraud ražu. Taču jāņem vērā, ka augu aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti augu pasargāšanai no kaitēkļiem un slimībām, neiesaka izmantot, ja gaisa temperatūra ir augstāka par +25 grādiem. Tāpēc daudzas saimniecības pielāgo savu ikdienas darba režīmu, aktīvi strādājot agrās rīta vai vēlās vakara stundās, pat naktī. Arī lauksaimniecības tehnika, sezonas darbiem sākoties, pastiprināti pārvietojas pa ceļiem nakts stundās,» uzsver M. Dzelzkalēja-Burmistre. Šobrīd visā Latvijā saimniecībās notiek intensīvi kultūraugu kopšanas darbi, lai pielāgotos esošajiem laika apstākļiem. Ņemot vērā, ka intensīvie lauku darbi var radīt zināmas neērtības apkārtējiem iedzīvotājiem, «Zemnieku saeima» aicina lauku iedzīvotājus būt saprotošiem.
Jo radikālāki apstākļi, jo dārgākas apdrošināšanas polises
Aigars Zadiņš no zemnieku saimniecības «Jaunsniķeri» atklāj, ka Talsu novadā situācijas ir atšķirīgas. «Lietus kaut kur lokāli līst katru dienu. Latvijā noteikti ir tādas vietas, kur ir galīgi izkaltis un pat pārdedzis. Mūsu saimniecībā Dundagas pagastā situācija nav katastrofāla. Mieži mālainā laukā ir švakāk sadīguši, jo uzdīgšanas laikā trūka mitruma, bet ziemāji izskatās normāli. Ražas laiks vēl priekšā. Ziemāju ražas potenciāls izskatās labs, par vasarājiem grūti pateikt, tiem vēl jāaug. Ja temperatūra ir plus 25 grādi un vairāk, mitrums ātri pazūd, iztvaiko. Vēl, protams, bažas ir par krusas riskiem — ziemājus, kas potenciāli izskatās labi, esam apdrošinājuši. Riski ir pārāk augsti, lai to nedarītu.
Laiks paliek radikālāks, temperatūras svārstības ir lielākas un temperatūras — augstākas. Vienīgais, ko varam darīt, ir apdrošināt laukus, vairāk pret šādiem riskiem, pret dabas apstākļiem neko neizdarīsim. Jo radikālāki apstākļi, jo dārgākas apdrošināšanas polises. Attiecībā uz kaitēkļiem nav bijusi vajadzība veikt papildu pasākumus, slimības uzliesmojumu graudaugos gan konstatējām — laicīgi ieraudzījām dzelteno rūsu,» atklāj A. Zadiņš.
Darba režīmu nākas pielāgot
«Nesen mums saimniecībā bija seminārs, tikāmies ar vairākiem lauksaimniekiem — kādam lietus ir bijis par maz, bet kādam — par daudz,» teic Māris Bērziņš no zemnieku saimniecības «Rīgmaļi». «Situācija novada robežās ir ļoti dažāda, bet mūsu gadījumā Abavas pagastā šobrīd ir optimāli apstākļi. Ja runājam par graudaugiem, kviešiem pārlieku liels karstums nepatīk. Kvieši jau virs 22 grādiem nejūtas īsti labi — ja temperatūra ir lielāka, tas ir par daudz un vieglākās augsnēs tie izdeg. Pavasarī ziemošanas apstākļu dēļ pārsējām rapsi ap 20 procentiem, bet visus sējumus esam apdrošinājuši. Lauksaimniekus uztrauc arī krusas riski — apdrošināšana labākajā gadījumā nosedz tikai ieguldījumus, bet ne peļņas daļu. Krasie laika apstākļi, kas ir novērojami pēdējā laikā, ir reāls drauds jebkuram lauksaimniekam. Brīžiem graudi ir nenormāli lieli, un tas nodara milzīgu postījumu. Siltais klimats un mitrums rada labvēlīgus apstākļus arī kaitēkļiem un slimībām, kas šogad ir ļoti izteiktas,» novērojumos dalās M. Bērziņš.
Runājot par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksaimnieku paradumus sezonas laikā, viņš atzīst, ka ikdienas darba režīmu nākas pielāgot. «Dzīvojam tam visam līdzi. Smidzināšanas darbus bieži vien veicam pa naktīm, vēlos vakaros vai agrās rīta stundās. Pa dienu, pa karstumu cenšamies to nedarīt. Esam jau pieraduši pie šāda režīma. Klimata pārmaiņas ir stiepjams jēdziens — ja skatāmies atpakaļ, temperatūra tiek mērīta tikai 100 gadus. Kurš var īsti pateikt, cik pirms 100 gadiem mērīšana bija precīza. Vai tās ir klimata pārmaiņas, vai tā ir sakritība, par to vēl jāizstrīdas, bet šķirnes paliek mazāk ziemcietīgas. Pirms 20 gadiem šķirnes nebija tik ražīgas, bet tās bija ziemcietīgākas,» skaidro M. Bērziņš.
#SIF_MAF2024
