Pat pēc vislielākā negaisa nāk jauna diena, kad uzplaukst brīnišķīgi ziedi — dienlilijas, ko sauc arī par dienziedēm un viendienītēm, jo ziedkātā tām ir no septiņiem līdz divdesmit pumpuriem, taču katru dienu atveras tikai viens. Laucienes dienliliju dārzs ir īpašs ar to, ka tas ir lielākais Baltijā, un tajā šogad aplūkojamas jau 800 dažādas dienziedes. Šī ir 21. sezona, kad kolekcijas dārzs tiek atvērts apmeklētājiem, un tikpat ilgu laiku tiek veikts dienliliju selekcijas darbs. Tās apskatīt brauc ne tikai no visas Latvijas, bet arī no kaimiņvalstīm.
Ja kādam lilijas visbiežāk asociējas ar spēcīgo aromātu, tad jāliek aiz auss, ka dienliliju aromāts jūtams visai nedaudz. Pastaiga pa 0,6 ha plašo ziedu dārzu jau ir vesels asociāciju piedzīvojums, jo redzami dažādi dienliliju nosaukumi, piemēram, ‘Vakarvējš’, ‘Smalkais stils’, ‘Saimniekmeita’, ‘Puķu Ansis’, ‘Paija’, ‘Napoleons’ un netālu arī ‘Žozefīne’ angļu valodas izpildījumā, ‘Marlēna’, ‘Princese Zeltīte’, ‘Aveņu vīns’ un daudzi citi. Nosaukumu došana pašu radītajām skaistulēm — tas ir īpašs, ģimenisks brīdis. Tas visbiežāk tiek darīts pēc asociācijām, kas tiek saskatītas un pārrunātas ģimenes lokā.
Katru dienu kāda cita šķirne sevi pierāda kā labākā
Dārza saimniece Inta Plūme pastāsta:
«Piemēram, «Atmiņu valsis» ir mana tēva Vara Baņģiera radīta tautas deja, un tai par godu tapis arī dienliliju šķirnes nosaukums. Mums ir ‘Hercogs Jēkabs’, jo mans jaunākais dēls ir Jēkabs. Ir ‘Kamerona’, jo manam vīram par konkrēto dienliliju bija asociācija ar aktrisi Kameronu Diazu. Ne visi ir mūsu pašu izdomāti nosaukumi, jo kādus ir ieteikuši apmeklētāji, bet liela daļa dārzā ir hibrīdi ar selekcijas numuriem. Ne visiem būs nosaukumi, jo ne visus pavairosim.
Jāsaka, ka katru dienu kāda cita šķirne parāda sevi kā labāku par pārējām, piemēram, kad ir apmākusies diena, tad izceļas visi sarkanie, violetie un rozā toņi, bet saulainā dienā — dzeltenais pārņem visu. Dzeltenajam ir tik daudz toņu un starptoņu! Lai kā selekcionāri censtos, nav tīri baltas, zilas un melnas dienlilijas. Jāteic, ka liels pluss vēl ir tas, ka šīm dienlilijām ir saknes, nevis sīpoli, tāpēc ne ūdensžurkas, ne zemesvēži tās ēd,» pastāsta saimniece.
Dārzs, kurā nekas neatkārtojas
Lielākā daļa Laucienes dienliliju dārzā aplūkojamās bagātības ir pašu radītās šķirnes.
«Šīs visas ir lielziedu dienziedes, kuru ziedu diametrs ir no 12 cm līdz pat 25 cm. Dārzā strādāju es ar saviem trīs dēliem. Man nav agronoma izglītības, bet ir inženiera. Man ir divas augstākās izglītības, bet strādāju te ar lāpstu (smejas). Visu šo esmu mācījusies no sava tēva, kurš ir agronoms. Šis dārzs ir viņa mūža ieguldījums. Viņš te ir arī galvenais selekcionārs. Pirms nepilniem 15 gadiem apsaimniekošanu pārņēma mana ģimene. Turpinām viņa iesākto un nedaudz arī selekcijas darbu, kas ir laikietilpīgs. Lai tiktu pie jaunas šķirnes, viss process prasa 7 — 10 gadus,»
pauž Inta.
Cilvēkiem, protams, esot interese par dārzu, kad dienlilijas zied. Kad lauks paliek vienmuļāks, interese noplokot. «Pandēmijas laikā uzlabojām savu interneta veikalu, un šobrīd tur spēcīgi gan darbojamies, gan turamies. Cilvēki ir dažādi — ir tādi, kuri grib apbraukt un apskatīties klātienē ziedu dažādību. Lai kā arī liekas, ka blakus jau tāda dzeltena puķe bija, pēc selekcionāru kritērijiem nekas neatkārtojas. Katrai šķirnei ir atšķirīgs lapojums, kārtojums, pumpurojums, ziedu forma un krāsa. Pievienotā vērtība ir tā, ka mēs šo dārzu parasti divus mēnešus gadā atveram publiskai apskatei, jo ne visur tā dara.
Šobrīd ir labākais laiks, kad cilvēki brauc izvēlēties, ko grib stādīt savā dārzā. Dienliliju var stādīt no aprīļa līdz oktobra beigām un pat siltākā novembrī. Augs bez augsnes un ūdens var izturēt pat līdz pusotram mēnesim, jo ir izturīgs un dzīvīgs. Mēs pašlaik izrokam un pārdodam kailsakņus,»
ar ziedu unikalitāti pārsteidz dārza saimniece. Viņa pastāsta, ka dienlilijas tiek sūtītas pa visu Eiropu, un tā lielākoties ir jau aptverta.
Dienlilijas nav cimperlīgas
Dārza saimniece Inta līdzdala, ka dienliliju krūms, kurš vienā vietā aug vairākus gadus, nepārtraukti zied līdz divarpus mēnešiem. Tas vienā vietā var augt ilgus gadus, ja vien ziedēšana ir krāšņa, un tas veido daudz ziedkārtu un pumpuru, taču parasti
«pēc 8, 10 vai 12 gadiem krūms tomēr prasa, lai to padala un pārstāda, jo zemē veidojas liels sakņu mudžeklis. Dienlilija ir absolūti pieticīga, tomēr to vajadzētu stādīt vietā, kur saule to apspīd vismaz sešas stundas dienā. Vēl svarīgi ir neiestādīt tās par dziļu un nepārmēslot. Cilvēkam liekas, ka visu vajag bagātīgi, bet šis nav tas gadījums. Jo mazāk mēslojuma, jo krāšņāka ziedēšana,»
zināšanās un pieredzē dalās I. Plūme.
#SIF_MAF2023
