Andis un Kristīne Bogdānovi nodarbojas ar bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanu un veido smiltsērkšķu ogu dārzus, kā arī piedāvā stādīšanas pakalpojumus Ziemeļvidzemē. Bogdānovu ģimenes uzņēmums SIA «Kronīši AK» jeb «AUST» ir viens no zaļākajiem un spēcīgākajiem smiltsērkšķu audzētājiem un veido stādus, kas tiek eksportēti pa visu Eiropu. Tagad jaunā ģimene izlēmusi pārcelties uz Anda dzimto pusi — Talsiem —, lai turpinātu saimniekot šeit.
Komercdārzi no «AUST» stādiem ir ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Somijā, Francijā un citur Eiropā. Sortiments galvenokārt sastāv no komercdārziem paredzētām lielogu smiltsērkšķu šķirnēm, ražojot lielas ogas — lieliskas gan sulas, gan eļļas ieguvei. Uzņēmums ne tikai audzē stādus, bet arī sagatavo to jaunos īpašniekus — pastāstot visu par augsnes sagatavošanu, kopšanu, laistīšanu un ogu realizāciju, kā arī palīdz ar informāciju, kā piesaistīt ES fondu finansējumu smiltsērkšķu audzēšanai un platību maksājumu apgūšanai. Šobrīd «AUST» ir vienīgā stādaudzētava Latvijā, kas piedāvā iegādāties divgadīgus smilts-ērkšķu stādus, lai jaunie saimnieki ražu var gūt gadu ātrāk.
Vistas nomainīja pret smiltsērkšķiem
Līdz smiltsērkšķiem nonākuši, jo Kristīnes vecāki audzējuši ogulājus — upenes. Pārvācoties uz laukiem, domājuši, kā nopelnīt, un sākuši ar vistām, veidojot bioloģisko vistu saimniecību. Atjaunojuši vistu kūti un trīs gadus tā darbojušies ar 350 vistām, bet sapratuši, ka tas nav rentabli un ka pienācis laiks pārmaiņām. Kristīnes vecāki tieši beiguši darboties ar smiltsērkšķiem, jo viņu īpašuma mālainajā vidē tiem bijis par smagu, bet sapratuši, ka pašu jaunā īpašuma zemē augsne ir tam piemērota. Par spīti visam, izdomājuši, ka mēģinās stādīt smilts-ērkšķus, un pirmais gads bijis ļoti veiksmīgs — izdevies par stādiem izaudzēt vairāk nekā 80% no spraudeņiem. Tā kā kvalitatīvs produkts ir «AUST» firmas zīme, kārtīgi gājuši cauri visam audzēšanas procesam. Atradies arī ļoti zinošs mentors, kas abiem palīdzējis saprast, kā labāk un pareizāk visu uzsākt un izveidot. Ar laiku iegūts arī Valsts augu aizsardzības dienesta sertifikāts, un katram «AUST» stādaudzētavas augam ir sava auga pase.
Bet, lai cik labi ietu Vidzemē, abi tomēr vēlas doties atpakaļ uz Talsiem. Andis stāsta, ka ir īsts talsenieks, dzimis un audzis Talsos, līdz sešu gadu vecumam dzīvojis Lībagos, tad ģimene pārcēlusies uz Mundigciemu, kur joprojām dzīvo Anda vecāki. Andis mācījies Dižstendes pamatskolā un mācības pabeidzis Talsu Valsts ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas viņš mācījies uzņēmējdarbību Ventspils augstskolā. Kristīne turpretī ir īsta rīdziniece, dzimusi un augusi galvaspilsētā. Uz Salacgrīvu abi pārcēlušies, jo Kristīnes vecāki 10 gadus pirms viņiem no Rīgas pārcēlušies uz Salacgrīvu, tomēr tagad Bogdānovu pāris saprot, ka gribas uz Talsiem un viss, un nu cītīgi meklē īpašumu šeit.
Mācās no savas pieredzes un nemitīgi papildina zināšanas
Sākumā neesot licies nopietni pārvākties, bet tad sapratuši, ka ar savu darba specifiku tas nav tik grūti, jo stādi tiek gatavoti katru gadu — veidojot tos no mātes augiem. Saprotot to, ka ražu novākt uz augļu dārzu var doties arī uz Vidzemi un arī ar mātes augiem risinājums atradīsies, iecere pārcelties uz Talsu novadu tikai uzņēmusi apgriezienus. Pēdējo punktu pielicis tas, ka šogad nācies iznīcināt arī vienu no ogu dārziem, ko bija veidojuši piecus gadus kā savu pirmo ogu dārzu, bet, lai kā centušies, augi nīkuļojuši. Kristīne stāsta, ka izsaukusi dažādus augkopības speciālistus un ekspertus no Dārzkopības institūta, un, liekot galvas kopā, izrādījies, ka tīrumam apakšā ir dzelzs rūdas plātnes,— līdz ar to augi var sa-sniegt tikai noteiktu lielumu. Palicis vēl viens ogu dārzs, kas stādīts pēdējos gados un kam ražas gadi vēl priekšā pēc pāris gadiem.
Meklē īsto īpašumu Talsu apkārtnē
Andis un Kristīne Bogdānovi vēlas turpināt sparīgi darboties un uzskata, ka lokācijas maiņa viņu biznesam nekaitēs, jo lielākā daļa no stādiem iet eksportā, tāpēc nav nozīmes, kur atrodas. Darbošanos gan nemainīšot, turpinot audzēt bioloģiskus stādus, veidot ogu dārzus un palīdzot cilvēkiem tos ierīkot.
Plānos ir attīstīt arī citu kultūru audzēšanu, jo ogulāju biznesā ir jābūt fleksibliem,— tad cilvēki vēlas cidonijas, tad smiltsērkšķus, līdz ar to jāspēj pielāgoties pieprasījumam. Abi konstanti papildina savas zināšanas, pēta un studē visu par smiltsērkšķu un citu ogulāju audzēšanu, kā arī kvalitātes uzlabošanas iespējām.
Tomēr, lai arī ģimene pieņēmusi lēmumu doties dzīvot uz Talsu pusi, īpašums vēl nav atradies. Stādaudzētavas saimnieki stāsta, ka tas nemaz neesot tik viegli, jo vēl viens svarīgs aspekts viņu bioloģiskajai saimniecībai, kas, protams, dosies līdzi uz Talsiem, ir tas, ka arī apkārt jābūt bioloģiskajām saimniecībām, bet šāda situācija Talsu novadā ir pagrūti atrodama. Tomēr ģimene mērķus un plānus neatmet un cer, ka tuvākajā laikā kādam īpašumam Talsu novadā vajadzēs jaunus, foršus saimniekus.
