Kurzemē pirmās «Horse trail» sacensības aizvadītas Balgalē

Kurzemē pirmās «Horse trail» sacensības aizvadītas Balgalē

Sēžot zirga mugurā, attaisīt vārtiņus, pāriet pār šauru tiltiņu un no paaugstinājuma rokās paņemt krūzīti. Tie ir tikai daži no pārbaudījumiem, kurus «Horse trail» sacensībās Balgales pagasta «Pērkonzirgos» veica to dalībnieki, attīstot savu spēju ar zirgu runāt vienā valodā.

«Horse trail» ir salīdzinoši jauna jātnieku sporta disciplīna, kas dažādo jau ierasto jātnieku sporta disciplīnu klāstu: konkūru, iejādi un pajūgu braukšanu. Un, kas reiz to izmēģinājuši, secina, ka šis ir veids, kā uzlabot sadarbību starp jātnieku un zirgu.

Svētdien Balgales pagasta «Kaļļu» mājās «Pērkonzirgu» organizētajās sacensībās piedalījās 15 dalībnieki no Rīgas, Jelgavas un Laucienes. Treniņsacensību organizatore Tija Svikule atklāj, ka nebija gaidījusi tik lielu atsaucību un īpašs prieks par labajiem laikapstākļiem.

Pasākuma organizatore Tija Svikule atklāj, ka vienlaicīgi instruktori spēj strādāt ar astoņiem cilvēkiem, tādēļ sacensību dalībnieki bija sadalīti divās grupās. «Nedalījām bērnos un pieaugušajos, priekšdienās to darīsim, bet šīs sacensības bija kā «iešūpošanās», lai saprastu, kā mums veicas,» saka Tija. /Foto: Terēze Matisone/

Sagatavotajā trasē pirms sacensībām dalībnieki varēja uzlabot savu māku disciplīnu izpildē un saņemt padomus no «Horse trail» disciplīnas Latvijā pamatlicēja Raivo Saļma. «Pēdējos piecus, sešus gadus palīdzam šo disciplīnu ieviest Latvijā un arī paši organizējam sacensības,» pastāsta R. Saļms. Disciplīna ir populāra valstīs, kurās ar zirgu palīdzību uzrauga ganāmpulkus, un šķēršļi ir līdzīgi tiem, kuri būtu jāveic dabā: «kur jāpāriet kādam šauram tiltiņam, kur jāaizver vārti aiz sava ganāmpulka.»

Ar zirgu jāmācās pareizi komunicēt

Vērojot treniņu norisi, ir skaidrs, ka raksturā dažādi ir ne tikai jātnieki, bet arī paši zirgi. Kāds šauro tiltiņu šķērsoja bez īpašām emocijām, bet kāds cits nepielūdzami spītējās pretī, skaidri parādot, ka veikt disciplīnu nav iecerējis. Raivo Saļms atklāj, ka mācījies zirgu psiholoģiju Amerikā pie pasaulē zināmā zirgu trenera Montī Robertsa (Monty Roberts), kuru varētu dēvēt par zirgu vārdotāju.

«Tagad palīdzu šeit Latvijā, ja ir kādas problēmas, jautājumi, kā pareizi sadarboties, kā koriģēt uzvedību. Cilvēkiem ir jāmācās ar zirgu pareizi komunicēt,»

skaidro R. Saļms.

Viens no jaunās disciplīnas ieviesējiem Latvijā — Raivo Saļms — «Pērkonzirgos» priecājās redzēt jauno paaudzi. Viņš ir pārliecināts, ka jāšanas apmācības bērniem ir labs veids, kā pavadīt laiku brīvā dabā, iemācīties rūpes par dzīvniekiem un pārvarēt sarežģītas situācijas. /Foto: Terēze Matisone/

«Es pati esmu satraukusies, un mans zirgs ir satraucies, pienāk Raivo, un viņš tik ļoti vienkārši visu parāda un teic: zirgam šo ir jāpārvērš par patīkamu nodarbi, nevis par stresa pilnām sacensībām, tāpēc uz to mēs ejam — uz šo patīkamo, uz komunikāciju starp zirgu un cilvēku. Ja sajūtas ir abpusēji patīkamas, tad tas ir daudz foršāk, nekā tad, ja mēs vienkārši liekam zirgam kaut ko darīt,» saka pasākuma organizētāja un vienlaikus dalībniece Tija Svikule, kura startēja ar dūkanu skaistuli Marselīnu, iegūstot savā grupā trešo vietu.

Klātesošo uzmanību īpaši izpelnījās

Jelgavas staļļu «poniji.lv» dalībniece Enija Lase ar poniju Grasi. Septiņgadniece atklāj, ka pirms sacensībām bijusi satraukusies, tomēr naktī gulējusi mierīgi. Un par uztraukumu nekas neliecināja arī sacensībās, kurās finišēja bez neviena soda punkta. «Ar šo mazo poniju Grasi man gāja ļoti labi, viņš man ir mīļš, ieguvām ceturto vietu. Trenējos es apmēram vienu gadu vai vienu mēnesi. Sacensībās visu izpildījām, bet viņš bija drusku lēns,» pastāsta jelgavniece.

Par sasniegumiem priecīga arī «poniji.lv» trenere Laura Ķere:

«Sacensībās piedalījās trīs jātnieki un viens ar hobby horse zirdziņu (spēļu zirdziņš uz kāta), jo nevarēja šoreiz saņemties jāt ar īsto. Mazajiem sportistiem gāja izcili! Mēs mājās nebijām izmēģinājuši gandrīz neviens, izņemot mazo poniju, kurš bija pamēģinājis dažus elementus. Lielie nebija vispār mēģinājuši. Visgrūtākais uzdevums bija vārti: vienam no mūsu dalībniekiem tos arī neizdevās aiztaisīt. Bet nākamajā reizē noteikti brauksim atkal, jo tas ir kaut kas citādāks kā tradicionālā lēkšana, iejāde.»

Sponsoru un atbalstītāju sarūpētās balvas saņēma visi dalībnieki. /Foto: Terēze Matisone/

Treniņsacensību organizatore Tija Svikule atklāj, ka, kopš uzzinājusi par «Horse trail», bijusi pārliecināta, ka reiz šādas sacensības notiks arī «Pērkonzirgos». «Tas ir pilnīgi kaut kas jauns, citādāks. Un pašlaik Latvijā ar to maz cilvēku nodarbojas, tādēļ nolēmām, ka mēs arī kļūsim par vienu no šīs «Horse trail» ģimenes dalībniekiem un piedāvāsim cilvēkiem iemācīties kaut ko citādāku. Šobrīd mums attīstās arī meža trase, nākotnē ir paredzēts, ka būs gan laukuma daļa, gan meža daļa, kur arī mežā tiks veikti dažādi šķēršļi,» nākotnes plānus iezīmē sacensību organizatore.

Treniņsacensību dienu īpaši noslēdza «VRP horses» dalībnieki, kuri pēc veiksmīgi aizvadītajām sacensībām uz «Nurmuižas» staļļiem devās zirgu mugurās, baudot oktobra pēdējo svētdienu līdz pat vakaram.