Jau gandrīz gadu Sabiles pērle ir jaunais mākslas, kultūras un tūrisma centrs. Pirmo reizi tajā atvērta starptautiska izstāde, kuras atklāšanā bija iespēja baudīt patiešām vienreizēju performanci, kas vairs nav atkārtojama.
Laikmetīgs, profesionāls un ar starptautisku ievirzi — šie ir Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra atslēgas vārdi jau no tā dibināšanas. Ar multimākslinieka Vinsenta Flikigera personālizstādi šobrīd izdevies pavērt ceļu uz Eiropu. Šis ir arī pirmais mākslinieks, kurš nedēļu pirms izstādes Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā dzīvojis Pedvāles mākslinieku rezidencē un tur radījis trīs izstādes darbus, iedvesmojoties no telpas, dabas un sarunām ar tēlnieku Ojāru Feldbergu. Pirmajai starptautiskajai izstādei Ginta Petra izvēlējusies multimākslinieku viņa dažādības dēļ. «Viņu nevar ielikt nevienā «plauktā», jo viņš ir cilvēks ar daudziem talantiem. Un tas ir fascinējoši, ka nevar izcelt vienu — vai viņš ir vairāk mūziķis, vai zīmētājs, animators, vai, kā mēs tagad redzam šajā izstādē, arī mazliet tēlnieks. Tas ir lielisks magnēts,» saka Ginta Petra. Turklāt šveicietis ir ļoti apdāvināts ar valodas prasmēm, un, tos, kas viņu Sabilē satika pirmo reizi, mākslinieks pārsteidza, runājot latviešu valodā. Un, lai pārsteigtu vēl vairāk — viņš prot runāt arī latgaliski, par ko liecina arī izstādes darbi.
Melnbalts praktisku iemeslu dēļ
Izstādes nosaukums ir «Noir sur blanc (Melns uz balta) un citas krāsas». Melnbaltā tehnika multimākslinieku iedvesmo praktisku iemeslu dēļ. «Es domāju, ka tas ir tāpēc, ka es esmu mūziķis un man nav daudz laika, lai zīmētu. Tas ir visātrāk — man nevajag domāt par krāsām, es tikai zīmēju, un gatavs. Tad varu tālāk muzicēt,» saka multimākslinieks Vinsents Flikigers. «Bet man arī patiešām patīk melnbaltā tehnika, tā mani uzrunā.» Viņa zīmējumi ir pavisam nelieli, tāpēc reizēm mākslinieks vēlas arī lielāku formātu un krāsas, kas redzams arī personālizstādē. Šeit vienuviet savienojušās vairākas viņa izstādes, kas jau ceļojušas pa Latviju un citām valstīm. Arī Latgalei veltītā izstāde, kurā latviešus parasti izbrīna ārzemnieka pamanītie piena galdi. Tie stāsta par vēsturisku tradīciju, kas šobrīd aizlido nebūtībā.
Unikāla performance kā upe
Izstādes atklāšanā piedalījās Šveices vēstnieks Baltijas valstīs Martēns Mišlē, un ar performanci uzstājās Šveices — Latvijas mūzikas projekts «Magnetic Bach» (Aija Veismane-Garkeviča — balss, Ilze Grudule — baroka čells, Vinsents Flikigers — elektronika, Žoslēns Rafanels (Jocelyn Raphanel) — skaņa). Unikālo Sabilei veltīto performanci mākslinieki salīdzināja ar upi. «Tā bija kā upe, kur satikās dažādu laiku mūzika, dažādi instrumenti un dažādi avoti. Un ar avotiem es saprotu akustiskus un elektroniskus instrumentus, kā arī iedvesmas avotus — tā var būt mūzika, kas rakstīta 18. gadsimtā vai pabeigta pirms diviem mēnešiem,» saka mūziķe Ilze Grudule.
Pilns emociju spektrs
Performancē iekļauti arī divi pirmatskaņojumi, un tās radīšanā lielu lomu spēlējusi zāles akustika, gaisotne un gaisma. Mākslinieki spēlējās ar telpu un performances laikā pārvietojās, tāpēc viņiem bija iespēja redzēt skatītāju dažādās reakcijas. «Es redzēju visu emociju spektru — redzēju dažus izbrīnītus skatienus, dažus apmulsušus un dažus pavisam apgarotus, iegrimušus pārdomās. Mūzikai ir milzīgs spēks, bet patiesībā tas, ko tā atmodina un iekustina, jau ir katrā no mums — mūziķim atliek tikai mazliet pieskarties, un viss jau ievibrē,» atzīst I. Grudule.
Piektdien izskanējusī performance bija unikāla un otru reizi vairs nebūtu atkārtojama, tāpēc izstādes atklāšanas apmeklētāji bija priviliģēti. Bet arī tie, kuri izstādi dosies apmeklēt līdz 8. maijam, nebaudīs klusumā, jo performance ir ierakstīta un septiņu stundu garumā kā fona mūzika skanēs katru dienu.
