Kvalitātes zīme jau gadsimta garumā. Talsu pienotavai — 100

Kvalitātes zīme jau gadsimta garumā. Talsu pienotavai — 100

Sestdien, 22. oktobrī, Talsu novada muzejā tika atklāta izstāde par godu vienam no Talsu novada vecākajiem uzņēmumiem — akciju sabiedrībai «Talsu Piensaimnieks», kura piena upes nebeidz plūst jau 100 gadu. Uzņēmuma produkcijas kvalitāte un garša ir uzticamības zīmogs ne tikai talseniekiem, bet visā Latvijā un ārpus tās, par ko liecina arī lielais skaits apbalvojumu, no kuriem nelielu daļu var aplūkot izstādē.

Talsu apvienotā piensaimniecības sabiedrība reģistrēta 1922. gada 16. oktobrī, tāpēc šis datums tiek uzskatīts par uzņēmuma dibināšanas dienu. Gadu gaitā mainījies gan pienotavas nosaukums, gan pakļautība, taču mūsdienās AS «Talsu Piensaimnieks» produkcija iecienīta ne tikai Latvijas tirgū, bet arī Lielbritānijā, Īrijā un Polijā, un uzņēmums ik pa laikam atrod aizvien jaunas iespējas paplašināt savu darbību, radot jaunus produktus.

Izstādes organizēšanas iesācēja Lidija Grīnvalde un darba turpinātājs Dāvis Derķevics kopā ar Daini Norenbergu piena lietās ir vienisprātis — Talsiem ir, ar ko lepoties arī Latvijas līmenī un plašāk, jo mums ir stabils un iecienīts vietējais ražotājs «Talsu Piensaimnieks». /Foto: Edgars Lācis/

Līdzās ieskatam par AS «Talsu Piensaimnieks» vēsturi, izstādē apskatāmi piena produkcijas iepakojumi no dažādiem laika posmiem, kā arī dažas iekārtas, kas izmantotas piena pārstrādē, ietverot stāstu arī par populāro «Talsu rituli», kurš tā cienītājus lutina ar vairākām garšām. Pirmais pārdošanā parādījās «Talsu ritulis — Zaļais», kura radīšanā lielu ieguldījumu devusi Eleonora un Zigurds Indriksoni. «Talsu rituļa» citu veidu izstrādē piedalījusies siera meistare Aija Golde. Izstādē aplūkojami Talsu novada muzeja krājuma eksponāti, deponējumi no Latvijas Lauksaimniecības muzeja un Talsu novada iedzīvotājiem. Izstādē iespējams noskatīties arī video materiālu, kurā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs sniedz ieskatu uzņēmuma darbībā un stāsta par veikalu — konditoreju «Piena Sēta», kas darbojas jau 10 gadus un kura produkcija ir pieprasīta un iemīļota.

Izstādē eksponētas arī dažas iekārtas, kas izmantotas piena pārstrādē agrākos laikos. /Foto: Edgars Lācis/

Vissenākais uzņēmums Talsos, kas joprojām darbojas

Izstādes atklāšanā muzeja speciālists vēstures jautājumos Dāvis Derķevics pastāsta, ka liels devums tās izveidē ir bijušajai kolēģei Lidijai Grīnvaldei, kura uzsākusi tās izveides procesu. Viņa pati min, ka ļoti pietrūkuši pienotavas darbinieku stāsti, kurus gribētu apkopot, jo varbūt sanāktu pat grāmatas cienīgs materiāls.

«Vissenākais uzņēmums, kas joprojām darbojas Talsos, ir «Talsu Piensaimnieks». Un, tā kā nosaukumi uzņēmumam ir mainījušies, Talsu pienotava ir un paliek Talsu pienotava. Daudz ir faktu, bet stāstu ir maz. Un es aicinu atstāt savas koordinātes un informāciju no bijušajiem darbiniekiem, kad un par ko strādāts, lai laika gaitā varētu apkopot stāstus par darbu pienotavā,»

pauž L. Grīnvalde. Viņa atklāj, ka pienotavā ražotie produkti godalgoti un pamanīti tika visai ātri. Jau 1926. gada izstādē Ventspilī uzņēmums saņēmis pirmo apbalvojumu — zelta medaļu. Tā laika laikrakstā minēts, ka pienotavai «tika piespriests zelta medālis par sieru». Un tā tas ir turpinājies, un medaļu ir daudz. «Un būtu tik interesanti visu apkopot! Tāda bagātība kā «Talsu Piensaimniekam» nevienam citam nav,» pauž bijusī Talsu novada muzeja ilggadējā speciāliste vēstures jautājumos.

Pirmais zelta medālis uzņēmumam piešķirts jau 1926. gadā. Un kopš tā laika to skaits tikai audzis. /Foto: Edgars Lācis/

Gribēt darīt darbu ar moto — pēc iespējas labāk

Dainis Norenbergs uzrunā pauž, ka izstādes atklāšana ir brīdis, kad tiek atzīmēta uzņēmuma 100 gadu jubileja, ja par dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1922. gada 16. oktobris. Talsu apvienotā piensaimniecības sabiedrība ražošanas darbu uzsāka 1925. gada 10. maijā. Ražotne atradusies Talsos, Kalna ielā 10, zirgu stallī, kurš tika pielāgots un aprīkots ar nepieciešamām iekārtām.

«Ražoja sieru, ražoja sviestu un pienu. Sviests tolaik bija tik labas kvalitātes, ka tas tika pildīts muciņās un sūtīts uz ārzemēm. Pats svarīgākais laikam bija tas, ka uzņēmums pārdzīvojis Otro pasaules karu un citas vēstures vēsmas, un nu sasniegta jau 100 gadu jubileja. 1993. gadā atguvām visas īpašuma tiesības un reģistrējāmies uzņēmumu reģistrā. Un svarīgs atskaites punkts ir arī 2002. gads, kad tika uzbūvēts jauns ražošanas cehs, jauna katlumāja, pieņemšanas punkts un uzņēmums tika aprīkots ar visām Eiropas standartiem atbilstošām iekārtām. Un tā joprojām turpinām strādāt. Par valdes priekšsēdētāju strādāju jau kopš 1994. gada,»

atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, kuru darbinieki sauc par goda cilvēku. Jautāts, kas ir šādas stabilitātes un veiksmīgas darbošanās atslēga, Dainis Norenbergs smaidot pauž, ka svarīgi ir gribēt darīt darbu, un, ja to dara, tad jātiecas to darīt pēc iespējas labāk.

Ieskats izstādē. /Foto: Edgars Lācis/

«Ilgie gadi darbā prasa atbildību. Nu jau esmu nosirmojis. (Smejas.) Es no 1985. gada strādāju piena rūpnīcā un no 1994. gada par valdes priekšsēdētāju. Sanāk, ka no visiem valdes priekšsēdētājiem amatā esmu bijis visilgāk.

Un galvenais, ko gribu teikt, ir tas, ka visā ir jāieliek enerģija un pilna atdeve. Un, protams, saliedēts kolektīvs ir bezgala svarīgs, jo priekšsēdētājs jau ir tikai priekšā sēdētājs. Apkārt ir jābūt labiem speciālistiem, un tādi man viņi ir: meistari, vadītāji, inženieri, laboratorijas darbinieki. Visi, visi. Kopā esam 100. Tikpat, cik pienotavai gadu.

Esam vidēji liels uzņēmums. Un mums rodas jauni produkti, kad jauniem speciālistiem rodas jaunas idejas un domas,» pauž Dainis Norenbergs. Siera ražotne esot ļoti precīzs un punktuāls darbs, kad vienmēr jābūt «uz strīpas», jo nokavēšanas gadījumā produkts var nesanākt tāds, kāds vajadzīgs, bet augstās kvalitātes prasība tādas vaļības nepieļauj. ««Talsu ritulis» ir milzīgs pienesums mūsu uzņēmumam tādēļ, ka visi sieri parasti gatavinās 35 līdz 45 diennaktis, taču «Talsu ritulis» — tikai septiņas diennaktis, līdz ar to ir ātrs apgrozījums, ienāk nauda un var atsperties, jo bez naudas neko nevar paveikt,» atzīst D. Norenbergs.

Ieskats izstādē. /Foto: Edgars Lācis/

Marta Spuņģe, kura padomju laikā bijusi pienotavā galvenā inženiere un strādājusi līdz pat brīvvalsts laikam, pastāsta, ka uzņēmums griezies līdzi laika griežiem.

«Esam cīnījušies, pārmainījušies un pastāvam. Protams, ēka ar lielām pārmaiņām stāv kā stāvējusi, bet milzīgs paldies tiem cilvēkiem, kuri tur strādājuši, jo pašas ēkas sienas un jumts bez tiem nebūtu nekas.»

Marta Spuņģe padomju laikā strādājusi par galveno inženieri. /Foto: Edgars Lācis/

Savukārt Indra Kristīne Kore atminas, ka 1960. gadā beigusi Latvijas Universitāti un atnākusi strādāt uz Talsiem, kur deju kolektīvā «Rota» sapazinusies ar savu vīru Gunāru, kurš strādājis Talsu pienotavā.

«Apprecējāmies, un tas nu bija jocīgi! Vīrs aizgāja astoņos uz darbu un vakarā divpadsmitos vēl nebija mājās. Kad pārradās, jautāju, ko tik vēlu. Viņš pateica, ka atveda pienu un viss bija jāpārstrādā. Un viņam bija neizdevīgi tas, ka ik sestā diena bija brīva. Tad tā iekrita kā nu kurā reizē. Skatos, ka viņa bildi izstādē arī var redzēt,»

smaidot teic Kores kundze.

Mūzikas skolotāja Valda Landiša atminas, kāds bijis darbs pienotavā — mācoties vidusskolā, sākusi strādāt Vandzenes krejotavā. Kājās bijušas koka tupeles, un viņa īpaši atminas šķīvīšu mazgāšanu, kuri bijuši simtiem. Darbs nepavisam nebijis viegls. Tāpat pēc zirgu pajūgu iebraukšanas pie pienotavas bijis jāsavāc atstātās «čupas». Lai gan tēvs sacījis, lai meita paliek pienotavā, tomēr izvēlējusies mūzikas skolotājas amatu, taču Talsu pienotavas sakarā viņa smaidot atklāj, ka Pūņās bijusi Daiņa Norenberga skolotāja, tāpēc īpašs prieks, ka viņas skolnieks vada tik brīnišķīgu un stabilu uzņēmumu.