Labdarība un dzīvnieki — vai ziedojam tikai svētkos?

Labdarība un dzīvnieki — vai ziedojam tikai svētkos?

Ziemassvētku laiks nereti tiek uzskatīts arī par labdarības laiku, kad gada tumšākajā mēnesī cilvēki vēlas palīdzēt tiem, kam dzīvē nav veicies. Tomēr šogad — gan globālo nemieru, gan pandēmijas rezultātā — situācija labdarības un ziedojumu ziņā ir mazliet citāda, un to ļoti var just tieši dzīvnieku aizsardzības biedrības.

Dzīvnieku aizsardzības organizāciju darbība nereti balstās uz līdzcilvēku ziedojumiem un atbalstu. Talsu pašvaldība pārņēmusi dzīvnieku patversmes «Ausma» darbību, to apsaimnieko ar firmas «Mellers» palīdzību, bet ar pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem diemžēl pietiek vien mazai daļai no visām dzīvnieku vajadzībām.

Oskars Mellers, SIA «Mellers» pārstāvis un Talsu pašvaldības dzīvnieku patversmes «Ausma» apsaimniekotājs, stāsta par pašvaldības un ziedotāju finansējuma izlietojumu:

«Ziedojumi, protams, ļoti daudz palīdz tiem, kas patver-smē mitinās ilgāk par šīm 14 dienām, ko apmaksā pašvaldība. Tas ir atspēriena punkts pārējiem, viņi var ilgāk uzturēties patversmē un gaidīt savu īsto saimnieku.»

Ziedojumi palīdz nodrošināt nepieciešamo

Otra organizācija, kas Talsos nodarbojas ar kaķu glābšanu, izmitināšanu un ārstēšanu, ir tā sauktā «Kaķu māja» jeb biedrība «Dzīvnieku otrā iespēja». Tā ir privāta iniciatīva un no pašvaldības nesaņem atbalstu, tomēr jau gadiem rūpējas par novada kaķiem, kas palikuši bez saimniekiem. Biedrības pārstāvji atzīst, ka bez ziedojumiem un sabiedrības atbalsta darboties un izglābt tik daudz kaķu nebūtu iespējams. «Dzīvnieku skaits ir liels, tos uzturēt ir dārgi, un katrs, kuram mājās ir kaķis vai suns, zina, cik izmaksā viens dzīvnieks,» saka biedrības «Dzīvnieku otrā iespēja» valdes priekšsēdētāja Jeļena Lasmane. Turklāt, ja dzīvnieku ir daudz un tie ir jāārstē, tas visu sadārdzina.

Oskars Mellers nu rosās pa Talsu pašvaldības dzīvnieku patversmi jau gadu. Daudz kas ir izdarīts, tomēr vēl daudz arī priekšā. /Foto: Ģirts Grenevics/

Abu organizāciju pārstāvji atzīst, ka, lai arī ir pāris regulāro ziedotāju, kas palīdz visa gada garumā, lielākoties ziedotāju aktivitāte paaugstinās tieši Ziemassvētkos, arī Dzīvnieku aizsardzības dienā; palīdzot arī pasākumi un akcijas. Bieži ziedo skolas, aktuāli kļuvis arī uzņēmumu kolektīviem apciemot patversmes un ziedot, kas šad tad vainagojas arī ar kādu adoptētu dzīvnieku. Tomēr, kas notiek, kad saziedotie līdzekļi ir izsmelti?

«Cenšamies aktivizēt cilvēkus atkal, lai kaut ko saziedo, bet principā darbojamies tāpat un pēc vajadzības pērkam par saviem līdzekļiem visu, kas nepieciešams. Nav tā, ka mēs bez ziedotājiem pilnībā nevaram eksistēt. Ir grūtāk, bet darām visu, ko varam,»

skaidro Oskars Mellers. Biedrībai «Dzīvnieku otrā iespēja» šis jautājums ir sāpīgāks, jo pašvaldība ar finansējumu nepalīdz, bieži nākas ieguldīt savus līdzekļus, jo sāpīgus lēmumus abas organizācijas pieņemt negrasās. Jeļena Lasmane stāsta, ka tiek veidotas arī dažādas labdarības akcijas, kurās iesaistās un palīdz arī vietējie aktīvisti — visbiežāk palīdzot Jana Biezā ar savu labdarības komandu.

Mājsēdes laikā paņemtie dzīvnieki kļuvuši nevajadzīgi

Klaiņojošu un pamestu dzīvnieku skaita palielināšanos ir būtiski ietekmējusi arī covid pandēmija, proti, mājsēdes laikā tika adoptēti daudzi dzīvnieki, kuru saimniekiem, atsākoties darba un skolas gaitām, vairs nepietiek laika un uzmanības, kā rezultātā pildās patversmes.

Jeļena Lasmane atklāj, ka arī pirms covid ļoti daudziem izdevās atrast mājas:

«Bet tagad ir grūtāk, jo es saprotu to, ka šobrīd ir milzīgi rēķini par apkuri un ūdeni. Cilvēks rēķina, cik varēs izdot par dzīvnieku uzturēšanu un cik atliks pašiem.»

Talsu pašvaldības dzīvnieku patversmē «Ausma» vasara esot bijis pilnīgi tukšais periods — ne adopcijas, ne ziedojumi. Līdzīgs stāsts ir arī citās patversmēs Latvijā.

Jeļena Lasmane, kura ar kaķu glābšanu nodarbojas jau ilgi, šajā grūtajā laikā visiem lūdz pārdomāt un meklēt iespējas paturēt dzīvniekus pie saviem mīlošajiem saimniekiem, kā arī mācīties lūgt palīdzību līdzcilvēkiem. /Foto: Ģirts Grenevics/

Cenām un izmaksām augot, spēja parūpēties par saviem mīluļiem, spēja ziedot dzīvniekiem samazinās. Nereti cilvēkiem ir citas prioritātes. Arī palīdzība Ukrainai ietekmē cilvēku spēju un vēlmi gan ziedot, gan adoptēt dzīvniekus, jo šobrīd cilvēki dzīvo neziņā, kas notiks tālāk ar pašiem.

Ielās satikto viedokļi — dažādi

Vērsāmies arī pie Talsu iedzīvotājiem ar jautājumu — vai atbalstāt ziedošanu dzīvnieku patversmēm un vai plānojat to šogad darīt? Lielākoties viedokļi ir pozitīvi, bet, protams, cilvēki apzinās savas spējas un šogad daudz prātīgāk apsver, kam un cik daudz ziedot.

Talsiniece Sarmīte atklāj: «Jā, es atbalstu un palīdzu, cik manos spēkos, lai dzīvnieki nepaliktu bez ēdiena.» Novadniece Daiga skaidro: «Ziedoju — kas cits atliek, kustonim arī gribas dzīvot.»

Pastendniece Ērika pastāsta, ka diez vai ziedos dzīvniekiem, jo ziedo bērniem un ukraiņiem, visam nesanāk. Savukārt satiktais sabilnieks Uldis neslēpj, ka ziedotu, ja vien būtu ko.

Kā mainīt sabiedrības attieksmi par ziedošanu,

lai patversmēm un dzīvniekiem ziedotu ne tikai svētkos un pēc īpaša aicinājuma? Viens no veidiem: veicināt caurspīdīgu un atklātu biedrību un patversmju darbību, tā viešot uzticību par saziedoto līdzekļu izlietojumu. Kādi pasākumi būtu jāveic, lai sabiedrībai palīdzētu saredzēt, ka tā ir sava veida kopīgā atbildība? Oskars Mellers pauž, ka svarīgākais ir komunikācija:

«Galvenais ir runāt par šīm problēmsituācijām un stāstīt cilvēkiem par katru situāciju — kas, kā un kāpēc. Tas arī veicina šo aktivitātes pieaugumu. Kampaņas, protams, ir forša lieta, bet tas ir tāds vienreizējs pasākums un to ātri aizmirst.»

Dzīvnieku patversmes un biedrības uzsver, ka saprot cilvēkus šajā mainīgajā laikā un finanšu situāciju un aicina vērsties pēc palīdzības, pirms pieņemt sāpīgus lēmumus. Jeļena Lasmane, zinot, cik grūti ir cilvēkiem, uzsver:

«Vienīgais lūgums, lai vismaz nemet ārā dzīvniekus, neved uz patversmi — viņi ir gatavi sadzīvot ar visām grūtībām, tikai savā mājā ar savu saimnieku.»

Labāk šādos gadījumos ir vērsties pie šīm pašām organizācijām un lūgt palīdzību, runāt un risināt šādas situācijas — nereti līdzcilvēki ir gatavi palīdzēt, bet nemaz nezina, ka tas kādam ir nepieciešams. Un galu galā — mēs tomēr esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.