Jau pavisam drīz jaunās telpās ar mūsdienīgu interjeru un kvalitatīvu aprīkojumu Talsos durvis vērs zobu higiēnistes Baibas Šulcas privātprakse. Izvērtējot pieprasījumu un piedāvājumu, Baiba uzsvaru plāno likt uz bērnu zobu higiēnu, vienlaikus pieņemot arī pusaudžus, pieaugušos un vecāka gadagājuma cilvēkus. Par lielāko problēmjautājumu, ar ko cilvēki šajā jomā sastopas, viņa sauc informācijas trūkumu un nepareizu tehniku.
Ceļš līdz kļūšanai par zobu higiēnisti Baibas gadījumā bija līkumots — absolvējot vidusskolu, viņa iestājās ārstos, pēc laika aizgāja studēt žurnālistiku, bet galu galā saprata, ka viņas aicinājums ir saistīts ar medicīnu. Izmācoties par zobārstniecības māsu un paralēli strādājot, viņa turpināja apgūt higiēnista profesiju un nu ir nonākusi līdz tam, kas viņai sagādā vislielāko prieku. Pēc vairāk nekā desmit gadiem, kas pavadīti Rīgā, viņa atgriezusies dzimtajā vietā, kur aizvadīta visa bērnība un jaunība.
«Talsi mums ar ģimeni sirdī ir bijuši vienmēr. Par pārcelšanos domājām jau sen, ik pa laikam pārskatījām sludinājumus, bet viss apstājās pie darba iespējām. Lēnām atmetām šo domu, bet tad pienāca «Covid—19» laiks, klīniku Rīgā uz mēnesi aizslēdza, un vīram darbs sākās attālināti. Atbraucām uz Talsiem, un tajā brīdī sapratām, ka mēs taču varam!
Sāku domāt, kas būtu tas, ko es talseniekiem un novada cilvēkiem varētu piedāvāt, un man radās ideja par savu kabinetu. Strādājot Rīgā, Jūrmalā un Mārupē, idejas un pieredzi biju sasmēlusies un sāku ritināt šo domu tālāk. Ideja attīstījās pamazām, man pašai tas vēl šķiet nereāli. Nevaru pieņemt domu, ka esam pārcēlušies, liekas, ka atkal esam brīvdienās (smejas). Adaptēties un dzīvot var visur, jautājums — vai tā būs vieta, kur tu jutīsies laimīgs, priecīgs un nevis izdzīvosi, bet dzīvosi? Šeit es dzīvoju,» izjūtās dalās Baiba.
Vienkārši, bet reizē sarežģīti
Kabineta iekārtošanas darbi sākās jau gada sākumā. Lai viss atbilstu prasībām un tiktu nodrošināti nepieciešamie pievadi, nācās veikt remontu, un šobrīd vēl līdz galam jāsakārto dokumentācija. Ceļu līdz savai privātpraksei Baiba raksturo divējādi — no vienas puses tas bija vienkāršs, no otras — sarežģīts. «Darbs pats par sevi man liekas vienkāršs, jo daru to jau gadiem, bet, tā kā tagad esmu pati par sevi, jādomā par daudzām citām lietām. Finansiāli liels atspaids bija ALTUM aizdevums jaunajiem speciālistiem.»
/Foto: Edgars Lācis/
Lielāku uzsvaru ikdienā Baiba plāno likt uz darbu ar bērniem:
: «Jūrmalā un Mārupē strādāju pārsvarā ar bērniem un sapratu, ka man šis darbs ļoti, ļoti patīk. Bērni ir patiesi, pasaka visu, ko domā, un tas manī rada prieku. Mazāki bērniņi nevar nosēdēt, un viņiem ir bail, jo tas ir kaut kas jauns, bet gandarījumu sagādā tas, ka mēs to tomēr izdarām, bērns pēc tam samīļo vai iedod pieci un ir gatavs nākt vēl.»
Lai kliedētu bailes no zobārstiem un higiēnistiem, Baiba kabinetā uzstādījusi monitoru, kur procedūras laikā uzlikt animācijas filmas. Tās skatoties, bērni aizmirstas un pieredzētais viņu atmiņā iespiežas kā kaut kas pozitīvs.
Tā kā Talsos ir grūti saņemt akūto palīdzību un rindas pie zobārstiem ir lielas, reizi nedēļā jaunizveidotajā kabinetā pacientus pieņems arī zobārste.
«Piezvanīt vajadzēs, lai nav tā, ka uzgaidāmajā telpā sēž desmit cilvēki, bet brīvajos laiciņos centīsimies maksimāli sniegt akūto palīdzību. Bērniem zobu higiēnu apmaksā valsts, bet zobārstniecība mums bērniem pagaidām vēl nav apmaksāta. Kad kabinets būs reģistrēts, iesniegšu Nacionālajā veselības dienestā pieprasījumu.»
Runājot par vecumu, kad bērnus jāsāk vest pie zobu higiēnista, Baiba pieturas pie principa — jo ātrāk, jo labāk. Jaunāko pacientu viņa pieņēmusi jau gada un trīs mēnešu vecumā. Speciālisti pirmo vizīti iesaka veikt jau gada vecumā, lai bērns daudz maz aprastu ar vidi.
«Ne vienmēr rezultāts būs notīrīti zobi, bērns paskatīsies, pabraukās krēslā, iepazīsies ar kabinetu… Citreiz vecāki uztraucas — mēs atnācām, iztērējām laiku un neko neizdarījām, bet bērns ir atnācis, redzējis, ko te dara, kā te izskatās, iepazinies ar mani, un nākamā reize jau ir mierīgāka,» vizītes plusus ieskicē Baiba.
Galvenais — zināt mēru
Par lielāko izaicinājumu viņa sauc informācijas trūkumu — gan par zobu kopšanu un zobu pastām, gan tehniku.
«Daudzi saka — mēs jau tīrām, bet kā jūs tīrat? Ir ļoti svarīgi piekopt pareizu tehniku. Mazākiem bērniem līdz pat astoņiem, deviņiem gadiem zobus vēlams pārtīrīt. Šajā vecumā roku veiklība vēl nav tāda, lai viņi paši to varētu izdarīt. Bērniem, protams, jāmācās, bet pēc tam vecākiem zobi jāpārskata un jāpārtīra. Galvenais ir tīrīt zobus katru reizi, divas reizes dienā.
Ja ir kārtīga higiēna, kontrole pie zobārsta vienreiz gadā vai divas reizes pie higiēnista, principā caurumu nav, tas ir pierādīts pētījumos. Higiēnists pie reizes novērtē arī sakodienu, gļotādas un vajadzību doties pie zobārsta.» Pieskaroties saldumu tēmai, Baiba atzīst, ka saldumi un saldinātie dzērieni veicina zobu bojāšanos, bet galvenais ir zināt mēru un rūpēties par to, lai uzturs būtu sabalansēts.
Jāmācās jau no mazotnes
Lai zobi būtu skaisti un veseli, jau no mazotnes vērts radināt mazos pirkstiņus pie zobu diega lietošanas.
«Tagad ir dažādas alternatīvas — zobu diegs ir ne tikai rullīšos, bet arī uz skaistiem, krāsainiem, vienreizlietojamiem kociņiem. Jāmācās jau no mazotnes, lai nav tā, ka pienāk desmit gadi un zobu diegs nevienu reizi nav lietots. Ir vietas, kur birstīte netiek klāt. Skalojamais līdzeklis principā ir papildu līdzeklis, kad kaut kur jāizskrien. Galvenais ir zobu diegs, zobu suka un pasta.»
Zobu suku gan bērniem, gan pieaugušajiem vēlams izvēlēties ar mazu galviņu, mīkstiem sariņiem un ērtu rokturi, savukārt, izvēloties zobu pastu, uzmanība jāpievērš nevis ražotājam vai tūbiņas izskatam, bet gan fluora daudzumam. Zobu pastā, kas paredzēta bērniem līdz divu gadu vecumam, jābūt 1000 fluorīdu vienībām jeb ppm, bet pieaugušajiem — virs 1000 ppm. Dažādos pētījumos pierādīts, ka fluors aizsargā no kariesa, no caurumu veidošanās un stiprina emalju. Pēc zobu tīrīšanas un liekās zobu pastas izspļaušanas mutes dobumu vēlams neskalot, lai fluors savu iedarbību turpinātu.
Runājot par aktualitātēm, Baiba uzsver nepieciešamību nepārtraukti izglītoties. Ņemot vērā, ka medicīna ir nozare, kurā metodes mainās ļoti strauji, viņa regulāri apmeklē seminārus, cenšas sekot līdzi jaunumiem un tam, ko saka Pasaules Veselības organizācija.
«Lai būtu apritē, mācīties nepieciešams visu mūžu,» atzīst Baiba.
