Ugunsdzēsēju arodbiedrība ceļ trauksmi un aicina iedzīvotājus parakstīties portālā «Manabalss.lv» par posteņu saglabāšanu, tādējādi ikvienam apliecinot, ka iekšējā drošība ir svarīga. Izskanējušās runas par atsevišķu posteņu darbības apturēšanu vakar skaidroja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, atklājot vairāk detaļu par gaidāmajām izmaiņām.
Portālā «Manabalss.lv» skaidrots, ka Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrībā ir nonākusi informācija, kas rada satraukumu gan par iedzīvotāju drošību, gan par VUGD darbinieku un arodbiedrības biedru tiesībām. Saskaņā ar dienesta 7. oktobra rīkojumu, lai saglabātu dzīvības glābšanas spējas teritoriālo struktūrvienību daļās, ir pieļaujama posteņu pagaidu darbības apturēšana vai resursu pārdislokācija.
«Šāda situācija ir nepārprotami izveidojusies darbinieku trūkuma rezultātā. Par krīzi šajā nozarē tika brīdināts jau labu laiku iepriekš, tomēr valdība un VUGD neatrada nekādu risinājumu ugunsdzēsēju—glābēju trūkumam, lai tiktu turpināta galvenā VUGD funkcija — cilvēku dzīvības glābšana. VUGD uzsāktās sarunas valdībā ir bijušas neveiksmīgas, un rezultātā ir zaudēts laiks, kā arī speciālisti.
Tāpēc arodbiedrība, cerībā uz efektīvu dialogu un sadarbību, vēlas iesaistīties, lai kopīgiem spēkiem un, abpusēji sadarbojoties ar valsts iekšlietu struktūrām un institūcijām, nekavējoties tiktu meklēts un rasts risinājums — krīzes finansējums ugunsdzēsēju posteņu saglabāšanai tūlīt un atbilstīga finansējuma piešķiršana nākamajā budžetā,» pauž arodbiedrība portālā manabalss.lv.
Arodbiedrība gaida uzlabojumus, nevis degradāciju
Arodbiedrība uzsver, ka tieši zemā atalgojuma dēļ vairākos Latvijas teritoriālo struktūrvienību posteņos un daļās trūkst darbinieku. Tas nozīmē, ka tajās teritorijās, kas ir tālāk no pilsētu centriem, cilvēki ir pakļauti riskam — krīzes vai nelaimes situācijās palikt bez palīdzības.
«Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz dzīvību un veselību, taču, samazinot posteņus vai pārdislocējot darbiniekus, šī — viena no valsts pamatfunkcijām — netiek nodrošināta. Šādi ir apdraudētas un netiek nodrošinātas cilvēku pamattiesības uz veselību un dzīvību un drošu, nekaitīgu vidi, ko aizsargā Satversmes 89. panta un 115. panta tvērums,»
skaidro arodbiedrība. Tāpat viņi norāda, ka neviena cita valsts vai pašvaldības iestāde vai struktūra nevar nodrošināt Latvijas iedzīvotāju aizsardzību šajā jomā. Tādēļ tiek sagaidīta tāda finanšu resursu sadale, lai spētu nodrošināt šo funkciju un to uzlabot.
VUGD skaidro situāciju
Pēc arodbiedrības saceltās trauksmes vakar preses brīfingā iekšlietu ministrs Kaspars Eklons un VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš skaidroja situāciju.
«Nodarbināto trūkuma dēļ VUGD īslaicīgi un periodiski uz laiku apturēs atsevišķu mazāk noslogoto posteņu darbību, ja tas būs nepieciešams pārējo daļu un posteņu darbības nodrošināšanai,»
vēsta VUGD oficiālais paziņojums.
Šobrīd tiek plānots, ka darbības apturēšana varētu skart 18 posteņus, un tas nenotiks vienlaicīgi, bet katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu. Šie posteņi Kurzemē ir Rojas, Sabiles, Piltenes un Alsungas, Pierīgā — Bulduru un Baldones, Zemgalē — Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes un Auces, Vidzemē — Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas un Strenču, Latgalē — Zilupes un Tilžas postenis.
Personāls trūkst arī citos iekšlietu dienestos
Iekšlietu ministrs norāda, ka darbinieku trūkums ir kritisks, virsstundas nav norma un tādas pieļaujamas tikai ārkārtas situācijās.
«Iekšlietu ministrija pēdējo gadu laikā vairākas reizes ir ziņojusi valdībai par situāciju iekšlietu dienestos. Personāla trūkums ir ne tikai VUGD, bet arī citos dienestos, tāpēc iekšējai drošībai ilgtermiņā nepieciešams novirzīt atbilstošu finansējumu, tāpat kā aizsardzībai, vismaz 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Tā mēs spēsim plānveidīgi attīstīt dienestus, pasargāt savus iedzīvotājus un nodrošināt efektīvus drošības pasākumus, piesaistīt jaunus darbiniekus nozarei un noturēt esošos, kā arī nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un tehniku,» uzsver K. Eklons.
Neizvēlas dienestu zemā atalgojuma dēļ
VUGD priekšnieks ģenerālis O. Āboliņš skaidro, ka atsevišķu posteņu darbības apturēšana ir viens no galējiem līdzekļiem, bet 12% vakantu amatu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums oktobra sākumā apvienojumā ar 160 nodarbināto ilgstošu prombūtni — darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājumi un citi iemesli — neatstājot izvēli.
«VUGD nespēj konkurēt darba tirgū atalgojuma ziņā, un gaidāmais cenu un izmaksu kāpums mums neļauj ne tikai piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet arī noturēt esošos profesionāļus. Mums šobrīd vairs nav pietiekams ugunsdzēsēju glābēju skaits, lai mēs varētu nodrošināt, ka katru diennakti visās daļās un posteņos autocisternā uz izsaukumu var doties trīs amatpersonas, kas saskaņā ar darba aizsardzības prasībām ir absolūtais minimums,»
saka O. Āboliņš.
Šogad VUGD personāla trūkuma problēmas esot risinājis vairākos veidos. Pirmajā ceturksnī, lai nepārsniegtu saprātīgu virsstundu skaitu, autocisternā uz notikumu bieži devušies divi, nevis trīs ugunsdzēsēji glābēji, pārkāpjot darba aizsardzības prasības un palielinot traumu gūšanas risku, skaidro VUGD. Otrajā ceturksnī tika ievērotas darba aizsardzības prasības, bet strauji auga virsstundu skaits, kuras apmaksātas, pārskatot izdevumus. Tas radīja pārslodzi. Šī gada pēdējos mēnešos līdzekļu virsstundu apmaksai VUGD budžetā nav, un vairākās struktūrvienībās tas nerisinātu kritisko personāla trūkumu, jo, plānojot resursus, ir jāievēro arī likumdošanā noteiktie atpūtas laiki un maksimāli iespējamais virsstundu skaits.
«Posteņu darbības apturēšanas rezultātā neviens ugunsdzēsējs glābējs no darba netiks atlaists. Viņi dosies uz izsaukumiem no citām struktūrvienībām. Piemēram, kamēr Sabiles posteņa darbība būs apturēta, tā ugunsdzēsēji glābēji tiks pārdislocēti uz apkārtējām daļām un posteņiem — Talsiem, Kandavu, Dundagu un Roju, lai tajās nodrošinātu nepieciešamo ugunsdzēsēju glābēju skaitu reaģēšanai uz izsaukumiem,»
skaidro O. Āboliņš.
