Valsts kanceleja 27. martā organizēja tiešsaistes diskusiju «Latvijas 20 gadi NATO un ES: pagātnes mācības, tagadnes sasniegumi un nākotnes izaicinājumi», kurā tika pieaicināti vairāki eksperti, lai paustu savu viedokli par ieguvumiem, ietekmi uz attīstību un ar kādiem šķēršļiem nācies sastapties Latvijas dalības ES un NATO laikā.
Diskusija sākās ar to lietu uzskaitīšanu, par ko ES un NATO būtu pateicīgi Latvijai par dalību šajās organizācijās.
«Es patiešām jūtu to, ka vēsturnieku piedalīšanās šajā kopējā akadēmiskajā vidē nozīmē, ka mēs palīdzam stāstīt Eiropas stāstu, un, pirms Latvijas akadēmiķi bija integrējušies šajā ES vidē, nebija iespējama izpratne par Eiropas kopējo vēsturi,»
atzina raidījumu vadītājs un vēsturnieks Kārlis Sils.
Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībale pauda uzskatu, ka Latvijas cilvēki ir ļoti būtiski ar savu strādīgumu un svaigo pieeju: «Mēs neakceptējam metodes «tā darīja iepriekš», mēs nedaudz dažreiz skrienam gan ar galvu sienā, bet cenšamies to mainīt. Mana pieredze rāda, ka mēs esam ļoti daudz ko arī mainījuši. Pirms 20 gadiem mēs visas bijām jaunpienācēju valstis, bet tagad, ņemot vērā Latvijas līdera situāciju Krievijas sāktā kara Ukrainā sakarā, mēs esam pierādījuši, ka mēs esam ļoti būtisks spēlētājs ES un NATO.»
Latvijai laika gaitā izveidojusies pašapziņa
«Laika gaitā ir piepildījies tas, ka ES ietvaros mēs esam labi eiropieši. Tas ir pats svarīgākais. Mēs atbalstām kopējo Eiropas projektu, mums ir savs skatījums uz ES pagātni, tagadni un nākotni. Manuprāt, svarīgi ir tas, ka mēs laika gaitā esam guvuši pašapziņu, ka mums ir arī taisnība. Piemēram, ja mēs skatāmies uz ES un NATO attiecībām pret Krieviju, tad ilgākā laika posmā jau nav bijis tā, ka mūsu skatījums uz Krieviju ir kļuvis līdzīgāks pārējo ES un NATO dalībvalstu skatījumam. Nē, ir otrādi — viņu skatījums uz Krieviju ir kļuvis tuvāk mūsu skatījumam. Un, manuprāt, tas daudz pasaka par mums,» teica Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostaks.
Tāpat tika uzsvērts jauniešu atbalsts, kuri dalās ar savu pieredzi un zināšanām. Taču jaunieši nav izdzīvojuši laiku, kad Latvija nebija ES un NATO dalībvalsts.
«Ir dīvaini skatīties un klausīties cilvēkos, kuri nav pieredzējuši, kā tas ir, kad mēs atguvām neatkarību un gribējām iestāties ES un NATO, bet mums pateica «nē!» Jūs nevarat iedomāties, cik tas bija grūti. Tas bija kā kamielim izlīst caur adatas aci.
Bet es domāju, ieguvums NATO un ES ir milzīgs, ka mēs tur esam, jo ES un NATO ir drošāk un arī mums ir drošāk. Mums nekad vēsturē nav bijusi tik liela drošība kā tagad. Un aizmirstiet, ka Krievija kurā katrā laikā var uzbrukt. Mīļais Dievs, viņi nevar uzbrukt, kamēr viņi karo Ukrainā,» sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs un padomes loceklis Atis Lejiņš.
Ir arī negatīvi rādītāji
Neskatoties uz to, ka Latvijai kā valstij ir pozitīvs pienesums dalībai NATO un ES, tomēr ir vērojami arī negatīvi rādītāji. «Man šķiet bēdīgi divi rādītāji — ja jautā sabiedrībai, vai ES ietekmē viņu dzīvi, tad jauniešu auditorija tikai 53% saka: jā, ietekmē. Iespējams, tas ir vienkārši tāpēc, ka īsti nezina. Es domāju, ka mums vēl ļoti daudz jāskaidro. Otrs negatīvais rādītājs — vai manai balsij ir nozīme ES. Šis rādītājs pēdējos gadus ir bijis pietiekami zems, jo tikai ap 30% cilvēku domā, ka viņu balsij ir nozīme, tagad šis rādītājs ir noslīdējis jau uz 24%,» pauda Marta Rībale.
Mediju nozīme
Arī medijiem ir liela loma dalībai ES un NATO.
«Progress mums pašiem iekšienē bija tad, kad sapratām, ka ES ziņas nav ārzemju, bet gan mūsu ziņas. Es varu izstāstīt ļoti praktisku piemēru. Mums ir ļoti svarīgi stāstīt par mums pasaulei, arī ES. Mēs arī kā žurnālisti piedalāmies dažādos forumos un stāstām par dažādām latviskām lietām,»
sacīja Latvijas Televīzijas ārzemju ziņu redaktore un ārpolitikas ziņu raidījuma «Pasaules panorāma» vadītāja Ina Strazdiņa.
Par nākotnes plāniem tika minēti: veicināt jauniešu iesaisti un zināšanas par ES, parādīt, ka, lai gan esam NATO un ES dalībvalsts, tāpat vēlamies just lielāku drošības sajūtu, kā arī vairāk stāstīt par sevi citām dalībvalstīm un pasaulei. «Es, atceroties savu skolas laiku, uzskatu, ka jāsāk ar skolām. Jāveicina iespējas jauniešiem, kuriem acis mirdz. Tāpat japopularizē apmaiņas programmas, pieredzes apmaiņas. Mums vienkārši jārosās un jāstāsta,» atzina mūsu novadniece Ina Strazdiņa.
#SIF_MAF2023
