Lai satiktos un kopīgi radītu jaunas idejas, pirmo reizi Latvijā notika Muižu ideju medības. Pagājušā gada nogalē tās aizvadītas Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, bet jaunā tradīcija noslēdzās Kurzemē. Dundagas pilī tikās vairāku muižu pārstāvji, kuri mājup devās ne tikai ar jauniem kontaktiem, bet arī ar nomedītām idejām.
Jauna veida radošo darbnīcu ideju Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents un Padures muižas īpašnieks Jānis Lazdāns aizguvis no Vācijas, jo, viņaprāt, tas ir vērtīgs pasākums, kur muižu cilvēki savā starpā iepazīstas, apmainās ar idejām un rada jaunus produktus. “Muižu īpašnieki ir mainījušies, klāt nākuši jauni, kuri savā starpā nemaz nav pazīstami. Arī es pats šajos pasākumos esmu iepazinies ar jauniem cilvēkiem. Jo ikdienā jau tu redzi telefona numuru un e-pastu, bet ar to cilvēku neesi runājis. Šī tīklošanās palīdz kopīgi radīt idejas, kas cilvēkiem var noderēt, un reizēm atrast izeju no bezizejas stāvokļa. Dažās Muižu ideju medībās pat bijis tā, ka, piemēram, atrod risinājumu telpai, kurai pirms tam nav bijis pielietojuma,” stāsta J. Lazdāns.
“Tiešais kontakts izveido ciešāku sadarbību, un mēs varam tālāk kopīgi radīt labāku Latviju.”
Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns
Muižu ideju medībās dalību bija pieteikuši vairāk dalībnieku, taču tās notika dienā, kad daudzviet ceļi bija neizbraucami, tādēļ daļa līdz Dundagai tā arī netika. Taču idejas kopīgi radīja Dundagas pils, Strazdes, Tiņģeres, Padures, Plāņu, Popes, Nogales un Kukšu muižu pārstāvji.
Ideju medības notika vairākās daļās. Sākotnēji darba grupas, mainoties no viena galdiņa uz otru, meklēja atbildes uz tādiem jautājumiem kā veicināt reģionālo sadarbību, kā kopīga identitāte var veicināt attīstību, kāda ir lokālās identitātes nozīme muižu attīstībā un vai muiža ir kā lokālais klāstera centrs. Un pēc kopīgas ideju apmaiņas un diskusijām, dalībnieki ķērās jau pie konkrētu pasākumu radīšanas. Dundagas kultūras pils vadītāja Baiba Dūda atzīst, ka kopīgajai tikšanās reizei tieši tā bija pievienotā vērtība, ka “moderatores veicināti mēs ļāvāmies domāt pēc iespējas radošāk un atrauties no kaut kādas rutīnas, no iepriekš izveidotiem priekštatiem, bet skatīties plašāk, brīvāk, tālāk. Varbūt nebija šodien tik daudz tādu konkrētu ideju gala rezultātā, bet viennozīmīgi tas veicināja procesu.
Piemēram, mēs ar Talsu novada kolēģiem no Tiņģeres muižas un no Strazdes muižas vienojāmies par to, ka ir pilnīgi un noteikti nepieciešama kopīga sadarbība, un ka mēs tajā ieslēdzamies un aktīvi par to domājam. Un tas arī ir tas vērtīgākais – veicināt tieši šo domāšanas procesu.”
Dundagas kultūras pils vadītāja Baiba Dūda
Tam piekrīt arī Roberts Podgaiskis, kura ģimenei pieder Plāņu muiža Tukuma novadā. Viņi tieši šobrīd ir ideju medībās, tāpēc pasākumu uzskata par ļoti vērtīgu. “Varēja dzirdēt, ko citi muižu īpašnieki jau dara un ko plāno darīt. Bija arī vērtīgi saprast, ka daudzas idejas sapasēja ar kolēģu idejām. Piemēram, restaurācija un vēsturiskā kultūrmantojuma saglabāšana. Tas ir noteikti visiem muižu īpašniekiem ļoti svarīgi. Jo tās ēkas prasa pareizu piegājienu un pareizo restaurācijas manieri un tehnoloģiju,” saka R. Podgaiskis. Turklāt viņš norāda, ka nepietiek tikai ar ēkas restaurāciju – ir jāsaprot, kā to pēc tam apdzīvot un izmantot. Un kā dot labumu sabiedrībai. “Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pareizi restaurēt. Manam tēvam jau 25 gadus pieder uzņēmums, kas darbojas restaurācijā. Pēdējo 100 gadu laikā ir ļoti krasi izmainījies tas, kā taisa remontu. Ja pirms 100 gadiem jūs zinājāt, ka gribat taisīt remontu, tad 5 gadus iepriekš sagatavoja kaļķi un guldīja bedrēs, lai tas nogatavojas. Tāpat, piemēram, krāsām pievienoja olu… tādi amata noslēpumi. Un tas ir tas, ko mēs varētu darīt savā muižā. Vienkārši palīdzēt cilvēkiem uzsākt, informēt un iedvesmot. Tāds ir mūsu plāns un mērķis.”
Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents atzīst, ka radušās vairākas idejas, kuras asociācija mēģinās arī īstenot. Kā vērtīgas idejas Jānis Lazdāns min kopīgu Kurzemes reģiona identitātes veidošanu, horizontālo tīklošanu – muižu savstarpējo sazināšanos īpaši izveidotās grupās -, trīs semināru pasākumu, kur katru mēnesi tas notiktu citā muižā, un Ābolu vakaru, kur, iespējams, Padures muižā ābolu laikā varēs lūkoties zvaigznēs. Šī ir tikai neliela daļa no radītajām idejām. Baiba Dūda uzskata, ka ir būtiski pievienoties arī jau esošajos pasākumos – Leģendu naktī, Māju kafejnīcu dienās, Vēsturisko dārzu un parku dienās. “Ja šajā ietvarā mēs visas pilis un muižas iestartējam, tad jau tas dod to pievienoto vērtību. Un tālāk jau var domāt par vēl citiem izaicinājumiem,” saka Dundagas kultūras pils vadītāja.
Latgalē Muižu ideju medības notika Lūznavas muižā, Vidzemē dalībnieki tikās Ungurmuižā, bet Zemgalē – Abgunstes muižā. Moderatore Linda Nebare, kas vadīja visas radošās darbnīcas, atzīst, ka kurzemnieki izcēlušies ar domāšanu ilgtermiņā. Pēc veiksmīga pirmā starta, visticamāk, Muižu ideju darbnīcas nākotnē tiks atkārtotas.
