Janvāris iesācies ar Latvijas aukstajiem mēnešiem visai neparastu fenomenu — ziemas paliem. Zināms, ka Jēkabpils cietusi visvairāk un tur situācija ir kritiska, notiek evakuācija un cilvēkiem ir jāpamet savas mājas. Tomēr lielais mitrums nav gājis secen arī Talsu novadam, un, braucot pa lauku ceļiem, varam vērot, kā visur uz laukiem guļ ūdens.
Šī situācija radusies lielā aukstuma un sniega daudzuma dēļ novembrī un decembrī un tam sekojošajām straujajām temperatūras izmaiņām, kā arī janvārim neraksturīga nokrišņu daudzuma — lietus — dēļ. Decembra pēdējās dienās un janvāra sākumā temperatūra Latvijā sasniedza pat +10 grādus; kopā ar nokrišņiem tas viss pēc lielā sala radījis augsto mitruma līmeni. Lai uzzinātu, kā neparastie janvāra laikapstākļi ietekmē vietējos lauksaimniekus un kādas tam varētu būt sekas, devāmies aprunāties ar Talsu novada lauksaimniekiem.
«Spriest par šī brīža laikapstākļu ietekmi gan vēl būtu pāragri, jo ziema ir tikai pusē,»
saka Artūrs Jēcis no Balgales pagasta, kura saimniecība nodarbojas ar rapša, gurķu, zirņu un vistu audzēšanu. Artūrs stāsta, ka augi pašlaik esot ziemas miegā un veģetācija nenotiek, kamēr vidējā temperatūra nepārsniedz +5 grādus, kas pie mums vēl pietiekami ilgstoši nav bijusi. Protams, ja sāktos veģetācijas process, tad gan satraukumam iemesls būtu krietni lielāks. Kā tas ietekmēs šī gada ražu, Artūrs vēl nesteidz spriest, jo katrs gads esot citāds un nākot ar saviem izaicinājumiem, jaunu pieredzi un faktoriem, kas ietekmē ražu, kā, piemēram laikapstākļi, putni, dzīvnieki un slimības. Šie visi faktori ar katru gadu paliekot arvien agresīvāki un ražu izaudzēt kļūst sarežģītāk. Par šī brīža situāciju Artūrs teic, ka pagaidām šie laikapstākļi neko daudz viņa saimniecību neietekmē — jā, ir applūdušas vietas un uz laukiem guļ ūdens, tomēr īslaicīgi tam neesot ietekmes. Viņš piebilst, ka būtu labi, ja uznāktu vēl sals, kas palīdzētu dabiski ierobežot nezāļu un kukaiņu populāciju. Par to, vai celsies darba izmaksas, arī spriest vēl esot pāragri, — to varēšot redzēt tikai pavasarī un atlikušajā gada laikā līdz ražas kulšanai, jo tiek sekots līdzi situācijai uz laukiem, attiecīgi piemeklētas labākās metodes un veikti vajadzīgie darbi, lai uzlabotu ražas apjomu un samazinātu izmaksas.
Kas zem ūdens, tas ir zudis
Arī lauksaimnieks Ivars Brečis dalās savā pieredzē — no viņa aptuveni 100 hektāru zemnieku saimniecības «Brečas» apmēram pieci hektāri šobrīd ir applūduši. Ivars atzīst: «Tas, kas ir zem ūdens, tā arī paliks, tas ir zudis.» Tomēr viņš pauž, ka vēl sliktāks scenārijs iespējams, ja tagad ilgstoši sāktu snigt, kad zeme ir atkususi un salīdzinoši silta, — tad gan zaudējumi varētu būt pamatīgi. Tomēr par to, kā tas ietekmēs ražu, viņaprāt, ir pāragri spriest, jo laikapstākļi ir ļoti mainīgi un to, kā izdevies pārdzīvot šo ziemu, varēs redzēt tikai pēc visa sniega nokušanas — martā vai aprīlī. Tad arī varēs novērtēt situāciju un izstrādāt tālāko darbu plānu.
Mazliet citāds skats uz esošo situāciju ir lopkopjiem. Zemnieku saimniecības «Sniķeri» saimnieks Mārtiņš Pētersons stāsta, ka viņa saimniecību, kas nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, šīs ziemas laikapstākļi ietekmē pamatīgi. Nepārtrauktās temperatūras izmaiņas, mitrums un nokrišņi atstāj ietekmi ne tikai uz dzīvnieku labturību un var radīt potenciālas veselības problēmas, bet arī barības piegādi un kvalitāti, jo govis gan patērē vairāk barības, gan lielāks ir arī barības atbirums, kas tiek ievandīts dubļos. Mitrums kavē arī dzīvsvara augšanu, jo liela daļa no uzņemtām barības vielām un enerģijas tiek patērēta, lai sasildītos un izžāvētu kažoku.
VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs»
klimatologs Edgars Maļinovskis stāsta, ka līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā ir paaugstinājusies gaisa temperatūra, it īpaši ziemā, tamdēļ ir pieaudzis karstuma ekstrēmu, piemēram, karstuma viļņu un tropisko nakšu, biežums un intensitāte, bet samazinājušies aukstuma ekstrēmi. Kā pozitīvu izmaiņu var minēt veģetācijas perioda palielināšanos. Pieaudzis ir arī nokrišņu daudzums un intensitāte, tāpēc mūsdienās biežāk ir stipri nokrišņi. Nākotnes klimata modeļu prognozēs ir vērojams, ka turpināsies šādas izmaiņas, līdz ar to nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem.
Jautāts, vai šīs laikapstākļu kaprīzes un izmaiņas rada vēlmi lauksamniecību mest pie malas, Ivars Brečis saka pārliecinošu — nē! Tā jau esot daļa no lauksaimniecības: katrā gadā ir savas krīzes un neparedzēti laikapstākļi esot norma, ar ko jārēķinās un jāsaprot, ka to ietekmēt nevaram. Tā tas ir — lauksaimnieki saprot, ka situācijas un laiki ir dažādi un attiecīgi nākas pielāgoties.
Sekot līdzi aktuālajai informācijai par klimata izmaiņām Talsu novadā iespējams saitē: https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/novads/talsu_novads/
