Lībiskā un kursiskā simbioze Ziemeļkurzemē

Lībiskā un kursiskā simbioze Ziemeļkurzemē

Ja parasti lielākoties lībiešiem un kuršiem tiek veltīti atsevišķi pasākumi, tad šoreiz Talsi pievērsušies lībiskai un kursiskai simbiozei Ziemeļkurzemē. Tajā pulcējās vēsturnieki, arheologi, filologi un citu nozaru pētnieki, lai godinātu pagātni un rūpētos par nākotni.

Senatne ir lieta, ar ko varam lepoties, bet pagaidām to vēl maz esam izmantojuši – tā uzskata semināra idejas autore Inese Roze. Vēlme vienā pasākumā apvienot kuršus un lībiešus viņai bijusi jau sen, taču pareizās kārtis sakritušas vien šobrīd. Turklāt veiksmīga sakritība, ka tieši Lībiešu mantojuma gadā un lībiešu zaļi balti zilā karoga simtgadē. “Mums ir jāapzinās, ka mēs kultūrtelpā esam visi kopā, un nav svarīgi, kādas asinis mūsos rit. Mēs vienkārši šeit dzīvojam, tā ir mūsu vēsture un lieta, ar ko varam lepoties. Manuprāt, šodien, gandrīz katrā lekcijā, vēsturnieki uzsver tās īpašās lietas, ko mēs pēc tam varam izmantot tālāk,” stāsta KSAN speciāliste kultūras jomā Inese Roze.

Semināram esot necerēti liela atsaucība – pieteikušies vairāk nekā 70 dalībnieku no Talsu novada, Tukuma, Kuldīgas, Lapmežciema, Ventspils un citām vietām. Publika ļoti dažāda, sākot no jauniešiem līdz pat doktoriem. “Skatījos, ka visu laiku ir kāds, kas pieraksta, kāds diktofonā kaut ko ieraksta, fotografē. Tātad viņi grib saglabāt šo informāciju sev tālāk, lai izmantotu,” teic Inese Roze.

Seminārs ilga divas dienas, un vismaz sākumā publiskus jautājumus lektori nesagaidīja. Viņi pieļauj, ka klausītāji baidījās kļūdīties. Taču pēc lekcijām individuālu jautājumu bijis daudz. “Interese bija vairāk par sava pagasta atradumiem, kas ir arheoloģiskie materiāli, vai tur ir  atrasts kaut kas interesants atrasts. Lielākoties varu atbildēt, jo Kurzeme tajā laikā ir ļoti bagāta ar šiem senajiem ieročiem un bruņojumu,” stāsta vēstures doktors un latviešu arheologs Artūrs Tomsons.

Lektori atzīst, ka arī viņiem pašiem kolēģu stāstījumos klausīties ir ļoti interesanti. “Mēs katrs esam atšķirīgi runātāji, un katram ir savas zinātniskās intereses, bet es katrā referātā dzirdēju ko jaunu,” teic Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece, arheoloģe Ingrīda Līga Virse. “Manuprāt, šis ir tāds pirmais mēģinājums. Varētu teikt, ka mēs atkal, esot Talsu novadā arī lielai lībiešu teritorijai, varam šo lietu aktualizēt un veidot varbūt tādu savdabīgu tūrisma produktu,” stāsta Inese Roze.

Semināru organizēja Talsu novada Kultūras un sporta attīstības nodaļa ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Kurzemes plānošanas reģiona atbalstu. Organizatoriem jau esot idejas turpinājumam un, iespējams, nākotnē nodarbību cikls varētu notikt dažādās Talsu novada vietās.