Aizvadītās sezonas noslēdzošais “Stirnu buka” posms tika aizvadīts Sabilē, pēc kura medijos izskanēja bažas par Vīna kalna izpostīšanu. Taču kalns ir vietā, arī vīnogas mostas. Tomēr, lai pārliecinātos, ka Sabiles Vīna kalns arī turpmāk priecēs gan vietējos, gan arī ciemiņus, “Stirnu buks” Lielās talkas laikā viesmīlīgajai Sabilei atdarīja ar labu un pēc savas iniciatīvas palīdzēja Vīna kalnu sapost.
Vīna kalna takas, ko šobrīd klāj mulča, pērnā gada oktobrī, kad Sabile piedzīvoja vērienīgo taku skrējiena seriālu “Stirnu buks”, ekstrēmie laika apstākļi pārvērta dubļu jūrā. Tāpēc desmitā jubilejas sezona “Stirnu bukam” noslēdzās mazliet ar mielēm un pārmetumiem par Vīna kalna izpostīšanu. “Nu, bišķiņ aizķēra, ka mēs tādi vandāļi esam iznīcinājuši Sabiles Vīna kalnu, un tad mēs visi, kas esam tādi riktīgi buki, teicām – ja uztaisīs mums talku, mēs, protams, ieradīsimies. Un šodien mēs esam šeit,” stāsta talkas dalībniece no Rīgas Linda.
Vīna kalns joprojām vietā, un tikai atsevišķās vietās vēl varēja redzēt nelielas taku skrējiena pēdas. Tāpēc talciniekiem sarūpētie darbi vairāk saistīti ar teritorijas sakārtošanu – jaunu stabu ielikšanu, nozāģēto zaru un vīnstīgu savākšanu, lapu grābšanu un citiem darbiem. “Mēs jau esam to pozicionējuši, ka mums nekādas pretenzijas gan pret “Stirnu buka” organizatoriem, gan dalībniekiem nebija saistībā ar šo it kā izpostīto Vīna kalnu. Taču mēs ļoti priecājamies, ka tā bija viņu iniciatīva un ierosinājums braukt palīgā mums. Un ļoti to novērtējam!” tā Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra tūrisma organizatore Dace Leja.
“Jāsaka godīgi, ka aplami daudz tie “Stirnu buki” šodien neatbrauca, bet tik, cik atbrauca, tik atbrauca. Un to darbiņu, kas bija jāizdara, es saprotu, ka esam daudz maz izdarījuši. Un ir baigi forši, ka ir tādi atsaucīgi cilvēki, atsaucīgi buki… Un te jau nav tikai buki, te ir arī, man liekas, Sabiles iedzīvotājs viens otrs… Draudzīgā komūna,” teic “Stirnu buka” organizators Rimants Liepiņš.
Visiespaidīgāk izskatījās pats galvenais “Stirnu buks”, kurš visus darbus veica ar vienu roku. Vīna kalna dārzniece jau pirms talkas brīdināja, ka strādāt aptuveni 34 metrus augstajā kalnā būs izaicinoši. Viņas pašas ātrumu gan tas vispār nemazina, un izskatījās, ka veselīgā dzīvesveida piekritēji no “Stirnu buka” vispār neatpaliek. “Es to uztveru kā labu treniņu – visu laiku augšā, lejā, augšā, lejā… Ar smagu tačku. Foršs veids, kā pavadīt labi laiku un vēl ar sportu nodarboties,” stāsta talkas dalībnieks no Kuldīgas Elviss.
“Tāda bauda – būt kopā, kaut ko labu izdarīt. Es neesmu pret Lielās talkas aktivitātēm, bet man patīk, ja es sev vēl varu atrast kādu pievienoto vērtību. Un tā kā “Stirnu buks” ir tāda mana dzīves ļoti svarīga daļa – kāpēc lai nebūtu šeit?” tā Linda. “Ļoti labi talcinieki! Visi čakli, labi strādā – vislabākie vārdi! Liels paldies visiem! Šobrīd mēs liekam skaidas – piebarojam jaunos stādiņus. Ja paskatāties, tad tie ir jaunākie stādi, kas mums ir iestādīti. Mēs samazinām ar smacēšanas metodi nezāļu vairošanos, un tajā pašā laikā mēs jau dodam vairāk mitrumu saglabāšanai,” pastāsta Vīna kalna dārzniece Maija Dauģele.
Slavenajā Sabiles Vīna kalnā stādu skaits ir tuvu tūkstotim, un, lai gan daudzi turp cierē tieši vīnogu laikā, dārzniece aicina atbraukt maijā – vīnogu ziedēšanas laikā, kad smarža esot debešķīga. Sabilnieki cer, ka “Stirnu buks” šeit reiz atgriezīsies, jo vērienīgais pasākums ir nozīmīgs vietējiem uzņēmējiem un tūrismam, ļauj Sabilei kļūt atpazīstamākai. “Ceru, ka ne tikai sportistiem, bet arī tūristiem te būs forši paviesoties. Un tiem, kas nav bijuši Sabiles Vīna kalnā, te noteikti jāatbrauc. Bez variantiem,” tā Rimants Liepiņš.
Talkotājus Sabile ciemos gaidīs jau jūlijā – šoreiz gan ne lai strādātu, bet baudītu dzīvi jau 25.Vīna svētkos.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.