«Līvlist» aizvada 50 gadu jubilejas svinības Mazirbē

«Līvlist» aizvada 50 gadu jubilejas svinības Mazirbē

Saulainajā 14. maija pusdienas laikā Mazirbes Lībiešu kultūras namā notika liela rosība, jo bija sapulcējušies Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa «Līvlist» radi, draugi atbalstītāji un citi interesenti, lai aktiera Jura Kalniņa vadībā koncerta savdabīgajā norisē atzīmētu dziedošā kolektīva jubileju.

Neskatoties uz to, ka no dažādām pusēm, kopā smieties un jokot prata gan Rīgas ansamblis «Līvlist», gan Kolkas lībiešu dziesmu ansamblis «Laula», koris «Lōja» un Ventspils kultūras centra lībiešu ansamblis «Rāndalist», tāpat arī koncerta viesi, jo Juris Kalniņš, kā prasmīgs sava amata pārstāvis, bija uzdevuma augstumos, pasākumu vadot interaktīvā veidā. Tajā piedalījās arī uz svētkiem sanākušie skatītāji, izvelkot lapiņu ar dziesmas nosaukumu, kas jubilāriem bija jānodzied. Un visa šī norise pārvērtās interesantos stāstījumu zibšņos, atklājot faktus gan par dziesmu, gan kādu konkrētu ansambļa «Līvlist» dalībnieku, kam tā ir īpaši tuva. Tāpat lapiņu vilcējiem un pārējiem, kuri vēlējās, tika dota izteikšanās iespējas, vēl vairāk saliedējot jubilārus ar viesiem uz sirsnības viļņa.

Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis «Līvlist» — tik jauneklīgi skanīgs, ka komplimentus nesaņemt bija neiespējami. /Foto: Jānis Mednis/

Lai gan īstais «Līvlist» jubilejas datums aizritējis janvārī, 50 gadi ir tāda jubileja, ko pavisam noteikti var atzīmēt tad, kad tas ir uz sirds un visi labvēlīgie apstākļi sakārtojas vajadzīgā kārtībā. Un Juris Kalniņš pajoko, ka šādā kompānijā atzīmēt jubilejas ir bezgala praktiski, un, piemēram, zobārstiem būtu daudz grūtāk, jo svētkos būtu jāpiesaista kādi muzikālie resursi, taču tie, kuri tik ilgus gadus dzied, paši aizpilda savus svētkus ar skanīgumu. Un tā no 558 ansambļa «Līvlist» pārvaldītajām dziesmām, koncertā tika izpildītas vairāk nekā desmit, un daudzkārt izskanēja komplimenti par to, cik jauneklīgu balsu skanējums tiek aiznests pie klausītajiem. Nudien — ansambļa sastāvā ir dažādas paaudzes, arī pavisam jauni izpildītāji, kuru balsis dziesmām piedod savu niansi.

Zelts — pārbaudīta vērtība

Uz pasākumam piemītošās prieka un jautrības nots savus sveicienvārdus Rīgas lībiešu dziesmu ansamblim izteica arī žurnālists un mūziķis Aldis Ermanbriks, kurš padomju gados latviešu tautai ļāva palūkoties aiz «dzelzs priekškara», vadot raidījumu «Varavīksne» un iepazīstinot mūsu tautu ar ārzemju slavenībām. Viņš sacīja: «Ja divi cilvēki 50 gadus dzīvo kopā, tas ir liels sasniegums, un tās sauc par Zelta kāzām. Ir grūti nodzīvot 50 gadus kopā, bet, ja desmit reižu vairāk cilvēku ir tik ilgus gadus kopā, tā jau ir varonība. «Piecdesmit» ir skaists skaitlis, tāpēc, ka apaļš un diezgan liels, un vēl var daudz ko paveikt. Un zinu, ka šis ansamblis ir daudz ko paveicis. Kopā esam bijuši arī Igaunijā… Man ir liels prieks, ka paliekat vecāki, bet klausos un saprotu, ka balsis jums skan jauneklīgāk nekā agrāk. Tas ir superbrīnums! Un tikai neaizejiet līdz bērnudārzam!»

Pasākuma vadītājs Juris Kalniņš bez Alda Ermanbrika uzrunāšanas, protams, neiztika, bet groziņš ar dziesmu nosaukumiem gan latviešu, gan lībiešu valodā šī aktiera pavadībā ceļoja pa Mazirbes lībiešu tautas nama zāli no viena zāles gala līdz otram. /Foto: Uldis Muzikants/

«Līvlist» — aktīvs un ražīgs lībiešu kultūras uzturētājs

Ansamblis «Līvlist» dibināts Rīgā 1972. gada 8. janvārī. Tā organizētāji — Emma Erenštreite, Paulīne Kļaviņa, Tamāra Vilsone, Pēteris Dambergs un Oskars Stalts. Ansambli dibināja, lai saglabātu un attīstītu lībiešu valodu un muzikālo mantojumu. Visus gadus kopā ar ansambli ir bijis Dzintars Kļaviņš. Lielākā daļa dziedājumu un uzvedumu ir viņa komponēti un veidoti. Sākotnēji tas bija celtnieku kultūras nama «Oktobris» lībiešu dziesmu ansamblis, bet 1975. gadā tas ieguva nosaukumu «Līvlist». Kopš 90. gadu sākuma «Līvlist» ir Rīgas pilsētas kultūras pārvaldes kolektīvs. Pirmais lībiešu valodas skolotājs ansambļa dalībniekiem bija Pēteris Dambergs, pēc tam valodu mācījusi Valda Šuvcāne un Zoja Sīle, kura to dara joprojām. Lai gan prasība mācīties šo valodu kādiem likusi «pacelt buru» un kolektīvu pamest, pusgadsimta laikā ansambļa sastāvā bijuši aptuveni 250 dalībnieku. «Līvlist» piedalījies gandrīz visos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, folkloras festivālos «Baltica», devies divos koncertceļojumos uz Somiju un vairākkārt koncertējis Igaunijā. Daudz koncertu bijis Latvijā.

Vairāki «zaķi» — ar vienu šāvienu

Jubilejas pasākuma laikā tika dota lieliska iespēja redzēt dokumentālās filmas pirmizrādi par «Līvlist», kuras veidotāji gadu sekojuši ansambļa norisēm, intervējuši dalībniekus, lai tas vainagotos filmā, kura kā vizītkarte prezentē dziedošo kolektīvu, un šeit pateicības vārdi jāvelta arī Mazirbes līvu kultūras centram un aktīvistiem par līdzdalību. Svinīgs akcents lībiešu dziesmu ansambļa jubilejas pasākumā bija arī Zojas Sīles, kura ir tā dalībniece kopš dibināšanas brīža, sarakstītās lībiešu stāstu ābeces, tāpat ansambļa dalībnieka Jēkaba Raipuļa atmiņu krājuma par «Līvlist» atklāšana, kas dzīvīgi saplūda ar visa koncerta ritējumu.

Zoja Sīle — ar sirdi un dvēseli lībiešu valodā, dziesmās un kultūrā. Un filoloģes cienīgi, jo jaunizdotā stāstu ābece nu ir tādā formā,
pēc kādas sirds ilgojusies jau ilgus gadus. /Foto: Jānis Mednis/

Jūrmalas valodas stāstu ābece — lasāmstāsti lībiešu valodā

Lībiešu valodas zinātāja un skolotāja Zoja Sīle, kura ir arī ansambļa «Līvlist» aktīva dalībniece, izdevusi lībiešu valodas ābeci «Rāndakīel nīžõd ābēd» ar divdesmit diviem oriģināli radītiem stāstiem lībiešu valodā. Stāstu lībiešu valodā pievienotā vērtība ir tulkojumi latviešu, igauņu un angļu valodā, kas ļaus izsekot rakstītajam vārdam un vēstījumam arī tiem, kuri lībiešu valodu vēl tikai mācās vai nezina nemaz. Z. Sīle teic, ka tulkojumi ir burtiski, un šajā gadījumā nav bijis svarīgs liriskais skanējums. Kā dzirdams pasākuma laikā, lībiešu valodā nav pamazināmo formu jeb tautā saukto mīļvārdiņu, tāpēc tā jau pēc būtības kādam varbūt var šķist raupjāka. Arī dzimšu dalījuma šajā valodā nav, kas nav sveša lieta ar kārtīgam kurzemniekam.

Doma par ābeces rakstīšanu lībiešu valodas skolotājai sirdī bijusi jau sen.

«No vienas puses, tam ir pavisam praktiski apsvērumi, jo materiālu lībiešu valodā nav daudz, bet, no otras puses, — stāstos es varu nodot tālāk piekrastes lībiešu jeb jūrmalnieku dzīves garšu — izpratni par lietām, tautas kultūras un dabas nozīmi. Šajā stāstu grāmatā esmu skatījusies plašāk par katra no 39 lībiešu alfabēta burta izrunu vai atveidi rakstos, ieliekot stāstos savu personīgo bērnības pieredzi un apvienojot to ar jūrmalnieku gudrību un klātesošo dabas pasauli. Turklāt, tekstā iespējams izbaudīt, kā vārdi lībiešu valodā rindojas un kārtojas teikumos,» par grāmatu atklāj Zoja Sīle, raksturojot arī grāmatas satura nianses:

«Šī ir kā mīļgrāmatiņa, ko lasīt, pārlasīt, iemācīties ko jaunu un atrast saikni ar vārdiem latviešu valodā vai lībiešu radnieciskajā igauņu valodā.

Iztēlojos to lasām kopā ar bērniem ģimenē. Stāsti nav gari un sarežģīti, tomēr te atradīsiet gan zināmo teiku par zilajām govīm, Ziemeļkurzemes dabas skatiem, lībiešu ciemiem, senajiem amatiem, mīklām un sakāmvārdiem.» Zoja Sīle ir autore arī 2005. gadā izdotajai «Lībiešu valodas ābecei», kurā apkopots plašs lībiešu kultūras materiāls un cilvēkstāsti, kuriem lībiešu lieta aizvien rūpējusi. Ja toreiz izdotās grāmatas vāku rotāja mazdēla Roberta portrets, tad šīs grāmatas tapšanā mazdēls jau iesaistījies tekstu tulkošanā angļu valodā, kā arī vāka dizaina izveidē. Zoja Sīle sarunā atklāj, ka pirmā grāmata pēc izdevēja vēlmes vairāk atgādinājusi enciklopēdiju, bet vienmēr gribējies atgriezties pie pašas sākotnējās ieceres, kurā ir mīļais un tuvais lībiskais vārds un stāsti, kuros autore spēlējas ar burtu, kas nepavisam nebijis viegls uzdevums.