Mākslinieku — novadnieku tikšanās Talsu muzejā

Mākslinieku — novadnieku tikšanās Talsu muzejā

Talsu novada muzejā iekārtotajā un līdz 27. novembrim apskatāmajā Talsu mākslinieku — novadnieku izstādē, kura tiek rīkota Talsos jau kopš 1929. gada, šogad piedalās 34 mākslinieki ar vairāk nekā 50 darbiem.

Pagājušā gadsimta 30. gados vairākos Latvijas novados sāka veidoties jauno, Latvijas mākslas akadēmiju beigušo mākslinieku grupas, tiem pievienojās arī mākslas studenti, kuri vēlējās iepazīstināt ar sevi un savu mākslu vietējo sabiedrību: Vidzemē (Cēsīs), Latgalē (Rēzeknē un Daugavpilī), Zemgalē (Jelgavā), Kurzemē — Liepājā un arī Talsos. Talsi šo nemainīgo tradīciju turpina un kopj visai rūpīgi vēl līdz šai dienai, rīkojot izstādes ik pa trīs gadiem. Liepājas muzejs un Daugavpils M. Rotko mākslas centrs, kuri arī pulcina ap sevi sava reģiona māksliniekus, šīm izstādēm pievieno vairāk vai mazāk intriģējošus nosaukumus vai devīzes, piešķir prēmijas utt.

Talsiem tradicionāli

tā ir kā atskaites izstāde, kurā muzeja darbinieki un skatītāji redz mūsu novada mākslas dinamiku — vai klāt nākuši jauni mākslinieku vārdi (vai arī diemžēl jāpiemin, kā šajā reizē, Nogalē dzimušās gleznotājas Intas Dobrājas aiziešana 2020. gadā), vai ir pamanāmas novitātes jau labi zināmu mākslinieku radošajā darbībā, un var arī mēģināt saskaitīt, kāda ir tieši Talsos un novadā dzīvojošo mākslinieku daļa un kuri darbojas galvaspilsētā un citos novados vai ārzemēs. Šoreiz proporcija ir Talsiem par labu — 19 pret 15. Jāatceras kādreiz gleznotājas Anitas Melderes teiktais: «Talsi vienmēr bijuši pašpietiekami un labi»…

Kristīne Niedrāja «Aug dārdzība». /Foto: Dainis Kārkluvalks/

Jāatzīstas, ka izstādes iekārtotājam ir visai grūti iekārtot šādas «atskaites» tipa izstādes. Liels ir mākslinieku un darbu skaits, visai nevienmērīgā profesionalitātes līmeņa dēļ ir grūti veidot darbu saspēles. Spriežot pēc skatītāju atsauksmēm, ir attaisnojusies izšķiršanās Izstāžu zāles ekspozīciju veidot no dabā un «cilvēku attiecību skaistumā» iedvesmotiem mākslas darbiem. Zāles centrā uzrunā Gunas Millersones un Andra Vītola instalācija «Piemiņai»: fonā ir skaisti sērīga purva ainava rudenīgā kolorītā, turpat bebru «koka izstrādājumi» un uz postamenta — divu bebru mazuļu izbāzenīšu kompozīcija. Apsēžoties ar mīkstajām bebrādiņām izrotātā atpūtas krēslā, skatītājam ir iespēja vērtēt, vai bebru darbi—nedarbi ir labi vai slikti; vēl viņš var padomāt un pasērot par pavisam nesen tepat Talsu piekājē absolūti apzinīgi iznīcināto bebru koloniju.

Katrīna Vīnerte, «Lielā iela naktī.»

Šajā zālē visi ir augstas raudzes darbi:

Laura Feldberga, Zigurds Poļikovs, Kristīne Niedrāja, «Ciparnīca», Atis Ieviņš, Gunta Kalsere, Evija Pintāne, Modris Sapuns, Baiba Kalna un, protams, Dzintra Vīriņa. Liepājas mākslinieces apbrīnojamā meistarībā tapušais lielformāta akvarelis «Klusā daba» vēlreiz atgādina, no kurienes mēs esam nākuši un no kā atkal un atkal iedvesmojamies, lai varētu būt savā zemē, nevis globālisma standartos sakņoti mākslinieki. Ļoti vieliska ir Zigurda Poļikova glezna «Upe», ar kuru mākslinieks apliecina, ka viņš šobrīd ir viens no izcilākajiem gleznotājiem — minimālistiem Latvijā. Poļikovam līdzās var likt Evijas Pintānes grafisko minimālismu — rakstā deformētas trīs rūtiņu lapas reljefspiedē. Šķiet, Evijai, kura pirmo reizi piedalās novadnieku izstādē, šāda izpausme ir kā pretstats viņas scenogrāfes izglītībai un jau augsti novērtētajai darbībai Latvijas teātros («Spēlmaņu nakts» balvas nominante kā Gada debija vai Jaunais skatuves mākslinieks 2014/2015). Evija ir beigusi Talsu 2. vidusskolu (2004) un mācījusies Talsu mākslas skolā. Keramiķes Katrīnas Niedrājas darbi vienmēr pārsteidz ar asprātību un meistarību arī neliela formāta un izmēra kompozīcijās, šoreiz aktuālajā objektā «Aug dārdzība» — no sadārdzinātajām griķu pakām tomēr izaug zelta asns! Fotogrāfs Atis Ieviņš turpina izkopt savu jaunatrasto autortehniku, kurā par pamatu gan ņemti paša foto darbi, taču gala rezultāts ir zelta toņos mirdzoši trīs dimensiju objekti, kuros «sacementēti» dažādi materiāli gan no veikala «Depo»,kā stāsta pats autors, gan savā dzīves telpā atrasti elementi — tas viss kopā veido intriģējošus stāstus un kādas tēmas interpretācijas (sērija «Faraona dārgumi», «Opapa arhīvs»). Laura Feldberga uz Talsu izstādi paguva no Ņujorkas atvest savu telpas instalāciju «Drošā vieta», kura tomēr neļauj skatītājiem attālināties no kara…

Guna Millersone, Andris Vītols «Piemiņai». /Foto: Dainis Kārkluvalks/

Muzeja lielās ēkas lielākajā zālē uzvar pēdējos 30 gadus Latvijā visai labi iesakņojusies līksmi dekoratīvā abstrakcija — Talsus šai jomā labi pārstāv Andris Vītols un Elmārs Orniņš, šoreiz pirmo reizi viņiem līdzās arī kādreizējais talsinieks Ilgvars Zalāns (1990. gados viņš septiņus gadus bijis Talsu K. Valdemāra teātra scenogrāfs). Vairāk gleznieciski noskaņoti šajā telpā ir Tatjanas Krivenkovas un Andra Biezbārža darbi līdzās māsu Lolitas Zikmanes un Ritmas Lag-zdiņas izjustajam reālismam ar vienādu darbu nosaukumu «Rudens».

Talsu fotogrāfus tradicionāli pārstāv mūsu meistari Uldis Balga un Dainis Kārkluvalks, te arī Ata Ieviņa hrestomātiskā 1973. gada fotogrāfija «Andra Grīnberga performance ar balodi».

Atis Ieviņš «Andra Grīnberga performance ar balodi».

Mākslinieki, kuri pirmo reizi piedalās novadnieku skatēs, ir jaunais tēlnieks Kristaps Andersons, kurš šogad sācis gleznot («Tēlnieks Jāņu naktī»), jaunā tekstilmāksliniece Kristīne Rublovska, kura arī jau kādu laiku glezno, kā arī pirmo reizi ir iespējams iepazīties ar Kolkā dzimušu mākslinieci, mākslas pedagoģi un dzejnieci Imu Mauriņu-Mīlgrāvi; viņa savdabīgi atklāj dažādu ikdienišķu lietiņu un parādību eksistenci mums līdzās.

Aicinām uz tikšanās ar izstādes autoriem 18. novembrī 14.00. Varēsiet noklausīties Talsu mūziķu džeza noskaņās sagatavotu koncertu, kā arī aiziet mājās ar muzeja sagatavoto izstādes bukletu un iegūt mākslinieku autogrāfus. Pavadīsim mūsu valsts neatkarības proklamēšanas dienu mākslas gaisotnē!