Dundagas puses Pāce var lepoties ne tikai ar savu izslavēto vilnas fabriku, jo ciemu bagātina arī liela saimniecība «Kalēji», kuras īpašnieks Hanss Herbsts ir no Austrijas. Kaut arī bijis talantīgs uzņēmējs ar lielu pieredzi, viņš tomēr labprātāk mīl iekāpt saimniecības traktorā un, kā smejas pats, skriet govīm nopakaļ, jo ir vienkāršs. Viņš mīl zirgus un sauc sevi par laimīgu cilvēku.
«Kalēju» saimniecība nodarbojas ar perspektīvu sporta zirgu audzēšanu un eksportēšanu uz dažādām Eiropas valstīm un jau daudzus gadus orientējas uz zirgu un gaļas govju audzēšanu. Liela daļa saimniecības zirgu realizē savu potenciālu Vācijā, startējot sacensībās. Ir arī kādi, kas piedalās medībās. Ērzeļi tiek piedāvāti arī citiem zirgu īpašniekiem lecināšanai.
/Foto: Terēze Matisone/
Saimniecībā ir iespēja aplūkot savvaļā dzīvojošo gaļas govju ganāmpulkus, kuriem tiek nodrošināti to dabiskajai videi pietuvināti apstākļi bioloģiskajās saimniecības pļavās. Jāt gribētāji var apgūt pamatus jāšanas prasmē trenera vadībā un gūt pieredzi, kontaktējoties ar saimniecībā esošajiem dzīvniekiem, kā arī relaksēties Kurzemes krāšņajā lauku vidē. Papildu saimniecības pamatnodarbei tiek uzņemti dažāda vecuma bērni un pieaugušie, lai ne tikai apgūtu pamatus jāšanas prasmē, ko vēlāk ir iespēja pierādīt mazāka vai lielāka mēroga sacensībās, bet arī mācītos būt saskarsmē ar dzīvniekiem.
Mazā ciematā vērienīgs vasaras pasākums
Hanss laipni uzņem savā namā, kurš celts 1926. gadā. Tas ticis pamatīgi atjaunots, un viņš novērtē augstos griestus un lielos logus, jo dzimtenē ko tādu vis nevar sastapt. Viscaur redzams, ka mājā dzīvo zirgu mīļi, jo fotogrāfijas un virtuves elementi ir ar rikšotāju akcentiem. Un jau vairākus gadus saimniecībā ir pašiem savs tematiskais kalendārs, jo zinātāji zvana un jautā pēc tā. Iesākumā to izveidojuši tikai paši savam priekam, bet šogad jau 150 eksemplārus vajadzējis citiem. Hanss par sevi teic:
«Es esmu austrietis. No Tiroles. Kalnu puika. Un Latvijā man ir labi.»
Kā izrādās, pirms 30 gadiem ieradies Latvijā, bet bijuši arī kādi prombūtnes brīži.
«Man patīk te dzīvot. Man ir zeme. Mana meitene. Mani suņi, zirgi un govis. Rīkojam te lielas zirgu sacensības. Pagājušajā gadā bija pat 10 tūkstošu eiro liels balvu fonds. Brauc pie mums gan leiši, gan igauņi. Bijuši arī no Baltkrievijas. Šogad sacensības būs 26. augustā. Tas ir ļoti liels pasākums šadam ciemam, kurā ierodas pat divi tūkstoši skatītāju. Pagājušā gadā bija divu dienu sacensības, bet šogad būs vienu dienu. Pie mums bija internacionālais jātnieks Druvis Brālis. Neretnieks, Bricis, Vārna — visi labākie jātnieki ierodas,» pastāsta H. Herbsts. Tāpat skatītājiem patīkot būt «Kalējos», jo ir pieejamas daudzveidīgas aktivitātes. Ir ko darīt visiem — gan laiks atpūtai bērniem, gan vecākiem. Padomāts arī par vēderu priekiem.
Latvijā ieradies pirms 30 gadiem
Jautāts, kā ieradies Latvijā, Hanss smejas, sakot, ka ar lidmašīnu.
«Uz Latviju sāku braukt 1993. gadā. Darbojos biznesa lietās. Biju īpašnieks vairākiem uzņēmumiem, ko nodevu tālāk citiem. Ja firmas ir Latvijā, tajās strādā latvieši, tad kāpēc lai uzņēmumi nenonāktu latviešu rokās? Es gribu dzīvot mierīgi. Dzīve ir tik īsa! Vai ir vērts ar cilvēkiem strīdēties par štruntiem? Vai ir vērts to pavadīt datorspēlēs vai telefonos, vai guļot? Dzīve vienā brīdī beidzas un čuš!»
pauž Hanss, uzsverot jēgpilnu dzīvošanu. Viņš gan pasmaida, ka agrāk arī par to nedomājis. Bijuši pat tādi laiki, kad viņam Vācijā uzņēmumā bijuši 300 strādnieku un uzņēmumi vairākās pasaules valstīs. Tagad palikusi Vācijas firma, kurā Hans ir prokūrists. Viņš pastāsta, ka ieguvis mašīnbūves inženiera profesiju, bet tajā jomā īsti nav darbojies.
Īstens govju pierunātājs
Saimniecībā «Kalēji» audzē «Angus» šķirnes gaļas govis. «Tagad mēs lēnām pārejam uz šķirņu saimniecību un sākam audzēt telītes vaislai, kuras pārdot citām saimniecībām. «Angus» Latvijā nav ļoti populāra šķirne. Latvieši ir diezgan ietiepīgi un turas pie savas «labākās» šķirnes, bet šī visā pasaulē ir atzīta par vadošo — govis ir mierīgas, bez problēmām dzemdē, dzīvo ārā un ir mazas izmaksas. Šobrīd kopā ar teliņiem mums ir 220 govju, bet ir doma paplašināties. Hanss pats brauc un baro govis,» pastāsta saimnieka dzīvesbiedre Maija, smejoties, ka Hanss ir īstens govju pierunātājs jeb apvārdotājs, jo viņam tās vienmēr klausa uz vārda. Jautāts, vai govis pazīst saimnieku, viņš gan smejas, ka varbūt tās tomēr labāk pazīst saimnieka spaini ar ēdienu, bet sekot gan viņam sekojot. Maija pauž, ka Hanss ir cilvēks, kuram ļoti raksturīga sadarbība nevis kontrolēšana un vadīšana. Viņš uzticas, ļauj darboties un virza.
Starp tautām lielas atšķirības, kaut karogi līdzīgi
Austrieši vienmēr turot vārdu un ir ļoti draudzīgi ļaudis. Tas raksturīgs valstīs ar augsti attīstītu tūrisma industriju. Austrijā ļaudis, zina otru vai ne, vienmēr visus sveicina.
«Šeit uzreiz ir sejas izteiksme — ko tu gribi no manis? Tā ir liela atšķirība. Kad atbraucu dzīvot te, uz mani skatījās greizi, jo es esot pārāk draudzīgs. Taču man tā ir pašsaprotama lieta. Te izturas distancēti, bet man latvieši ļoti patīk. Mūsu tautām ir līdzīgi sarkanbaltsarkani karogi, taču paši ievērojami atšķiramies…
Latvija zirgu jomā arī ieņēmusi augstus reitingus. Daudzi varbūt pat nezina, ka bija zirgs, kurš vinnējis olimpiskajās spēlēs, ilgi esot topa virsotnēs,» atklāj Hanss, kurš nopircis māju Pācē, bet pēc tam tikai domājis, ko ar to darīt. Ideja par mežu apkārt atmesta, jo sapratis, ka ļaudis šai pusē ilgstoši nodarbojas ar lauksaimniecību. Domājot, kādus lopiņus turēt, sapratis, ka cūkas negrib smakas dēļ, bet aitas būtu vilkiem par ēsmu. Sirdī tuvāki šķituši zirgi, tāpēc daudz nedomājis un sapratis, ka ar diviem, protams, būtu par maz. «Man svarīgi ir labas klases zirgi, kas nes vārdu tālāk,» atzīst Hanss Herbsts. «Un tas vienmēr bijis mans vadmotīvs — visu, ko daru, daru labi. Man būtiskākais rādītājs ir kvalitāte. Es agrāk sapņoju, ka Maljorkā braukšu ar jahtu, bet izrādās, ka lauki, zirgi un govis tuvāki (smejas). Un man patīk! Man patīk Latvijā!»
