Ar 1. oktobri Latvijā ir sākušās dzinējmedības, kas nozīmē, ka mežos varēs manīt rosāmies vairāk mednieku un viņu suņus. Šāda tipa medības atšķiras no ierastajām ne tikai ar faktu, ka tajās piedalās krietni lielāks mednieku pulks un suņi, bet arī ar to, ka tajās vēl vairāk, kā ierasts, ir jādomā par mednieku un apkārtējo cilvēku drošību.
Dzinējmedības no ierastām medībām atšķiras ar to, ka tiek izmantoti arī dzinēji — cilvēki, kas ar speciāli apmācītiem medību suņiem jeb dzinējsuņiem medījamo dzīvnieku ar klaigām un trokšņiem dzen uz to pusi, kur attiecīgi pretī gaida mednieki posteņos. Šāda tipa medības Latvijas teritorijā atļautas no 1. oktobra līdz 31. martam, tomēr mežacūkas un staltbriežus šādā veidā var medīt līdz 31. janvārim. Dzinējmedības atļautas arī diennakts gaišajā laikā — no saullēkta līdz saulrietam. Šāda veida medības pieprasa arī nopietnus drošības pasākumus, jo nereti meži, ar kuriem noslēgti medību līgumi, ir valsts meži, kuri ir arī iecienītas sēņotāju un ogotāju vietas. Medību kolektīva «Zemnieks B» vadītājs Raivo Lucs stāsta, ka siltie laika apstākļi un sēņošanai labvēlīgie klimata apstākļi, kā arī fakts, ka lapas vēl stipri turas kokos, nozīmē, ka mežā vēl sēņotāju ir gana, tādēļ sava kolektīva ietvaros dzinējmedības atliek uz mazliet vēlāku laiku, kad meži paliek tukšāki, koki nometuši lapas, padarot redzamību labāku, un medības ir drošākas. Katru nedēļu medības netiekot rīkotas, bet lielākoties katru otro nedēļas nogali; uz sezonas beigām interese parasti samazinoties.
Raivo Lucs stāsta, ka viņa medību kolektīvs medībām gatavojas nopietni, sākot jau ar apģērbu. Lai gan pēc noteikumiem apģērbam jābūt košas krāsas, Raivo savā kolektīvā uzstāj uz oranžās krāsas drošības apģērbu — spilgti dzeltena krāsa dabā tomēr sastopama vairāk un rudenī starp dzeltenajām lapām varot arī nepamanīt, bet oranžo var redzēt labi visos gadalaikos. Ar labi redzamiem, atstarojošiem un krāsainiem elementiem jābūt aprīkotiem arī dzinējsuņiem, kuriem tās lielākoties ir kaklasiksnas vai drošības vestes. Kolektīvs izveidojis plakātus «Notiek medības» — lai informētu cilvēkus, un saņēmuši arī atzinību, ka plakāti labi pamanāmi, palīdz orientēties un saprast, vai mežā iet ir droši, vai nē. Raivo stāsta, ka starpgadījumu nav bijis, arī ja satikti cilvēki. Ja mednieki redzot, ka attiecīgā teritorijā ir citi cilvēki, medības netiek uzsāktas, tiek pagaidīts, līdz situācija ir droša.
Dursupes mednieku kolektīva mednieki ir aprīkoti arī ar rācijām, kas ir ļoti svarīgi tieši drošības apsvērumu dēļ, jo tā konstanti iespējama komunikācija. Kolektīva un medību vadītājs var izsekot, kur katrā brīdī atrodas mednieki un dzinēji, kā arī — kur pārvietojas dzīvnieki, uz kuru pusi notiek kustība, kuri mednieki jābrīdina.
Būt vadītājam — sava veida izaicinājums
Raivo Lucs medību kluba «Zemnieks B» vadītāja amatā ir jau trīs gadus, kuri arī nesuši savus izaicinājumus. Medību kolektīva vadītāja darbs nebūt nav no vieglajiem, un drošība esot pirmā un galvenā prioritāte, par ko jārūpējas vadītājam. Jāpārzina arī medību teritorija, kas kolektīvam ir viena no lielākajām Talsu novadā — 5359 ha. Tas nozīmējot arī to, ka, ja kāds zemnieks ir devis zemi nomā un lūdzis, ka viņa labība no meža dzīvnieku postījumiem ir jāsargā, tad tas ir arī jādara — pēc darba vai kā citādi, bet norunātais jāizpilda. Tas ir arī darbs ar papīriem, drošības noteikumi ir ļoti stingri. Pirms katrām medībām ir jāsagatavo dokumentācija un jāskatās, lai visi mednieki parakstās par drošības ievērošanu, jāatgādina, ka medniekiem jabūt visai nepieciešamajai dokumentācijai līdzi katrās medībās, jāpārbauda un jāseko līdzi, kur katrā brīdī atrodas mednieki medību laikā. Vadītājam arī jāplāno medības, īpaši dzinējmedībās jāzina, kur un kā labāk nolikt medniekus, uz kuru mežu tagad būs droši braukt, bet kurā vēl ir daudz sēņu un attiecīgi cilvēki, kā arī jāpārzina visas medību platības, nomedītie dzīvnieki.
Raivo Lucs stāsta, ka tas ir arī sava veida izaicinājums, jo vadītājam jāvar ne tikai pārbaudīt un nodrošināt, lai viss strādā, bet arī saliedēt un vienot kolektīvu, virzīt to uz attīstību un izaugsmi, mudināt medniekus mācīties. Komunikācija ir veiksmīga kolektīva atslēga. Raivo Luca vadītajā kolektīvā ir 27 mednieki dažādās vecuma grupās, un viens no lielākajiem izaicinājumiem esot tieši viedokļu apmaiņa un veiksmīga komunikācija starp visiem medniekiem, ko arvien izdodoties uzlabot, un tā sekmīgi attīstoties arī kolektīvs.
Dzinējmedības — veiksmes spēle
Dzinējmedības medniekiem esot vesels pasākums un notikums. Parasti tās tiekot organizētas sestdienās un plānotas jau laiciņu iepriekš; tad notiek apziņošana, lai katram būtu skaidrs, kur medību laikā jāatrodas. Tomēr neesot tā, ka dzinēju medības vienmēr ir veiksmīgas, esot dažādi — ir reizes, kad atnāk lielais medījums, un ir tikpat daudz reižu, kad dzinēju medībās ir pie 20 cilvēkiem, bet beigās visas dienas laikā tā arī neko neizdodas nomedīt. «Ne jau vienmēr ir kaut kas jānomedī, tas ir foršs pasākums — svaigā gaisā ej pa mežu, forša kompānija, izstaigājamies, izbļaustāmies un vakarā savācamies mednieku mājā,» atzīst Raivo un atklāj, ka nākotnē klubs cer uz jaunām telpām. Esošās tas īrē no pašvaldības, tomēr visiem ir sapnis par to savu stūrīti, māju, kur satikties un veidot savu klubu pašiem.
Ieteikums cilvēkiem, kuriem patīk apmeklēt mežus,— šajā laikā arī pašiem mežā doties labi redzamā, spilgtas krāsas apģērbā, lai, ja nu gadījies iestaigāt medību teritorijā, mednieks var pamanīt, ka tur atrodas cilvēks.
