26. oktobrī Rīgā, bet ar iespēju jebkuram to vērot arī tiešsaistē, norisinājās Medijpratības diena «Kāpēc mācīt un mācīties?». Diskusijās tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kāpēc jāmācās un jāmāca medijpratība, kāpēc ir svarīgi analizēt informāciju, kas ir pieejama publiskajā telpā laikā, kad piedzīvojam gan fizisku karadarbību, gan informatīvo karu Eiropā.
Medijpratības diena norisinājās divās daļās. Dienas pirmajā pusē notika dažādu profesionāļu diskusija par attiecīgo tēmu, savukārt dienas otrajā pusē — praktisks seminārs jauniešiem. Sniegsim ieskatu pasākuma pirmajā daļā, atspoguļojot aktuālākos jautājumus un secinājumus, kas tika apspriesti.
Viegli manipulējama sabiedrība
Diskusiju vadīja žurnāliste Kristīne Garklāva, kura, daloties personīgajā pieredzē, uzsvēra, ka ziņu un video faktu pārbaude šajos laikos kļuvusi ļoti grūta.
«Sabiedrība ir ļoti viegli ietekmējama un manipulējama. Par dezinformācijas upuri var kļūt jebkurš, tāpēc medijpratība ir tik nozīmīga un apgūstama ikkatram,»
sacīja K. Garklāva. Savukārt, sakot ievadvārdus diskusijai, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga uzsvēra vairākas problēmas, kas ir mūsu valstī, runājot par medijpratību. Proti, nav vienotas valsts stratēģijas, visaptverošas pieejas medijpratības aktualizēšanai, jo pašlaik lielākā daļa finansējuma medijpratības apguvei nāk no ārvalstīm. Kā arī nepieciešama spēcīga mediju vide. Lai to paveiktu, ir vajadzīgs arī valsts atbalsts.
«Bīstama tendence ir apzināti un tīši uzbrukumi medijiem un konkrētiem žurnālistiem, cenšoties mazināt sabiedrības uzticēšanos šai nozarei. Tāpēc jo īpaši būtiski ir paust valstisku atbalstu profesionālai un neatkarīgai žurnālistikai. Savukārt pašiem medijiem ir jāstiprina sava profesionalitāte. Sociālie tīkli ir mazinājuši mediju ietekmi, un sociālie tīkli ir galvenie dezinformācijas izplatītāji. Mēs arī redzam, ka ir atsevišķas grupas, politiķi un citu valstu valdības, kas tīši izmanto troļļus un botus, lai šķeltu sabiedrību un izplatītu melus, un tas ir skaidri redzams notiekam šodien arī Latvijā,»
bilda G. Sloga. Šī iemesla dēļ viņa mudina medijus meklēt un izmantot aizvien jaunus rīkus, platformas, lai aizsniegtu jaunas auditorijas. «Krīzē visatbildīgākais esi tu pats, tāpēc mums ir jābūt modriem!» rezumējot bilda G. Sloga.
Cik medijpratīga ir Latvijas sabiedrība?
«Medijpratība ir aktuāla tēma visā pasaulē. Redzu, ka interese un auditorija, kas interesējas par medijpratību, pēdējo gadu laikā ir būtiski augusi. Salīdzinot Latviju ar pasaules, Eiropas mērogu, uzskatu, ka esam krietni labākās pozīcijās nekā viena otra valsts. Tajā pašā laikā mums ir daudz izaicinājumu, tajā skaitā ģeopolitiski. Mums blakus ir autoritārie Krievijas un Baltkrievijas režīmi, kas pastāvīgi rada dažādas dezinformācijas, manipulatīvas metodes gan savām auditorijām, gan Latvijas un ārvalstu, starptautiski stāstot un veidojot par Latviju negatīvu tēlu. Ir arī vietējie aktīvisti, kuri izmanto situāciju savā labā, nodarbojas ar sabiedrības polarizēšanu, indēšanu. Mums noteikti ir mācības arī no Covid laika. Dezinformācija jau neizmaina cilvēku domāšanu, uzskatus vienā dienā, bet to pilina pa pilienam, indējot prātu. Problēma ir gana liela, bet izpratne par to, manuprāt, ir krietni augusi,» sacīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
«Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, auditorijas migrē pa sociālajiem tīkliem. Ja agrāk katrs abonējām konkrētu laikrakstu un skatījāmies konkrētu ziņu pārraidi un uzticējāmies šiem žurnālistiem, tad pašlaik tendence rāda, ka cilvēki meklē stāstu, neatkarīgi no informācijas avota. Viņiem ir vienalga, kas šo stāstu pauž vai papildina. Un mēs pat nepamanām, ka kāds šo informāciju ir sagrozījis vai pasniedzis sev vēlamā gultnē. Tā kā, runājot par jēdzienu «medijpratība», šeit būtu jo īpaši jārunā par pratību sociālajos tīklos,» uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pārstāve Elīna Lange-Ionatamišvili.
Paši sevi varam iznīcināt
«Kad izplatās dezinformācija? Tad, kad ir krīzes situācija un emocijas sit augstu vilni. Un emociju iespaidā, visticamāk, uzticēsimies vai nu tai informācijai, kurai piekrītam, vai nu tai, kas raisa visaktīvākās emocijas. Tāpat, runājot par medijpratību, ir jādomā par kritisko domāšanu — kādas ir mūsu zināšanas? Turklāt mums ir pārāk augsta savstarpējā neuzticēšanās, līdz ar to mēs iznīcinām paši sevi. Vienmēr jau nav jākaro ar ieročiem, lai kaut ko iznīcinātu,» lika aizdomāties E. Lange-Ionatamišvili.
Ekrānšāviņš no pasākuma tiešsaistē.
Arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, zinātņu prodekāne Zanda Rubene uzsvēra, cik ļoti būtiska ir medijpratība: «Tas ir sociālās rīcībspējas garants. Diemžēl daudzi to neņem par pilnu. Paradoksālā kārtā ikviens cilvēks domā, ka viņš ir medijpratīgs. Viens no izaicinājumiem, kas mums, Latvijā, medijpratības jautājumā liedz būt tik labiem kā, piemēram, Somijā, ir tas, ka mēs nodalām digitālo pratību no medijpratības. Tas ir paradoksāli. Tāpat to ļoti ietekmē arī pilsoniskā kompetence, un, balstoties uz pēdējiem Latvijā veiktajiem pētījumiem, pilsoniskā kompetence ir diezgan sliktā līmenī. Medijpratība vienmēr sevī iekļaus arī vērtības un attieksmi ģimenē pret attiecīgajiem jautājumiem.» Turklāt to ļoti ietekmē bērna, jaunieša zināšanas par attiecīgiem jautājumiem, piemēram, seksuālajā jomā, kas būtu jāiemāca jau ģimenē. Līdz ar to, ja zināšanu pamats ģimenē nav sniegts, šī informācija tiek iegūta kaut kur citur, un, ļoti iespējams, sagrozītā veidā.
Valsts iesaiste
Kā pastāstīja R. Bambals, valdība šī gada sākumā apstiprināja plānu informatīvās telpas drošības stiprināšanai un stratēģiskās komunikācijas veidošanai līdz 2027. gadam. Šis plāns balstās uz trīs pīlāriem, kas savā starpā saistīti: valsts stratēģiskā komunikācija; neatkarīga, droša, kvalitatīva mediju vide; medijpratība, sabiedrības noturība pret dezinformāciju.
«Un, ja kāds no šiem faktoriem klibos, ķeblītis ar trīs kājām apgāzīsies. Runājot par kiberuzbrukumiem, lielākajā daļā gadījumu tiek «uzlauzta» nevis sistēma, bet cilvēks. Ar neuzmanību, neprasmi, emocijām. Medijpratība, digitālā pratība ir kā mūsu bruņas sirdīm un prātiem. Ja atstāsim šīs durvis neaizslēgtas, ienaidnieks pa tām ienāks iekšā. Jo mazāk mūsu valstī būs atvērtu durvju, jo drošāka saimniecība, labklājība un ekonomika attīstīsies,»
salīdzināja R. Bambals. Viņš arī uzsvēra, cik būtiski ir izglītot bērnus, jauniešus, vispirms jau ģimenē. Lai uzrunātu plašāku auditoriju, tajā skaitā jauniešus, Valsts kanceleja izveidojusi ilgtermiņa projektu «Melns uz balta» (mājaslapa: www.melnsuzbalta.lv), kur pieejami gan podkāsti, gan raksti, gan pamācoši video. Pavisam jaunais projekts, kas publiski tika palaists aizvadītajā nedēļā, 26. oktobrī, ir radīts, lai vairotu Latvijas sabiedrības noturību pret dezinformāciju un citām manipulācijas metodēm informatīvajā telpā. Pamācošos, informatīvos, izglītojošs materiālus var izmantot jebkurš interesents. R. Bambals uzsvēra, ka ar jauniešiem ir jārunā viņiem saprotamā valodā, tāpēc ar šī projekta palīdzību tas būtu vieglāk izdarāms.
