Jau vairākiem Talsu novada domes sasaukumiem ir raksturīgas komunikācijas problēmas, strīdi un neauglīgas diskusijas, kas noved pie vairāku stundu ilgām domes sēdēm. Šobrīd jautājums kļuvis vēl saasinātāks, jo domes sēdēs daiļrunīgāki kļūst arī līdz šim klusākie deputāti, un sēžu laikā darbiniekiem pat tiek lūgta palīdzība atslēgt mikrofonus. Bet 4. jūlijā, izskatot jautājumu par Ilgtspējīgas vides attīstības komisijas izveidi, deputāts Edgars Zelderis («Mēs—Talsiem un novadam») izteica komentāru, kurā eksperti saskata aicinājumu uz vardarbību.
E. Zelderis sēdē piedalījās attālināti, un, vēloties komisijai ieteikt savu kandidātu, bet nesaņemot atbalstu, viņš sacīja:
«Nu, te ir vienkārši… Molotova kokteili te vajadzētu iemest Sandrai klēpī. Tad no viņas būtu kaut kas labāks. Bet es nesaprotu, nu, kā? Te vienkārši es vēlreiz atkārtoju — man ir kandidāts. Es viņu varu nosaukt. Man viņu nosaukt?»
Pēc šī komentāra Dainis Karols (Latvijas Zemnieku savienība) aicināja kolēģi iztikt bez draudiem.
Komentāru izraisa situācija pašvaldībā
Šobrīd deputāts Edgars Zelderis atzīst, ka retorika varēja būt labāka. «Bet krāšņi un rožaini izteicieni politikā, īpaši Talsu novada domē, nav nekāds retums,» saka E. Zelderis.
«Tā problēma ir Talsu novada pašvaldībā — kriminālprocesi, zaudējumi, amatpersonu bezdarbība, nelietderīgi lēmumi… Arī šobrīd Ģenerālprokuratūra un KNAB ir uzsākuši pārbaudi par amatpersonu bezdarbību. Mēs uzdodam regulāri jautājumus, bet tie tiek ignorēti. Domes vadība tikai saka: «Ejam tālāk.».
Iedzīvotāju neapmierinātība tikai aug. Mēs esam par to, ka ir jāstrādā un jābūt pozitīvām pārmaiņām, un tā kā līdz šim — tā nevar. Šobrīd pašvaldībā situācija ir nopietna, es teiktu, ir krīze, un šis viss kopumā arī šo situāciju radīja.»
Paust nepatiku šādā veidā nav pieņemami
«Robežas mums katram ir savas. Un, ja mēs vērtējam šo konkrēto situāciju, jā, es uzskatu, ka robežas ir pārkāptas,» teic Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone (Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»).
«Mums var būt atšķirīgi viedokļi, mēs varam diskutēt par to. Mums ir jāieklausās vienam otrā, tas ir nepārprotami. Bet tajos brīžos, kad notiek domes sēdes un ir darba kārtība, domē ir savs reglaments, pēc kā strādājam, tad paust nepatiku šādā veidā, manuprāt, nav absolūti pieņemami.» Uz jautājumu, vai sekojusi atvainošanās, intervijas dienā pagājušajā nedēļā Talsu novada domes priekšsēdētāja atzīst, ka šo jautājumu abas puses neesot pārrunājušas.
«Es esmu vērsusies pie juridiskā atbalsta izvērtēt šo situāciju. Un, tiklīdz kā man būs ieteikumi, es arī attiecīgi rīkošos,» bilst S. Pētersone.
Darbinieki nevar nākt kā uz tiesas sēdi
Talsu novada pašvaldībā Ētikas kodekss ir tikai darbiniekiem. Tāds savulaik bija arī deputātiem, un Ētikas komisijā ir izskatīti viena deputāta izteikumi. Taču pēc pašu deputātu uzskatiem, ka viņi nevar vērtēt kolēģu darbu, un, ņemot vērā, ka komisija izsaka vien aizrādījumu, bet tālākas rīcības neseko, pirms diviem gadiem Ētikas kodekss atcelts un komisija darbu beidza.
«Tika secināts, ka deputātam ir tiesības brīvi paust savu viedokli, jo faktiski, paužot savu viedokli, viņš kaut kādā mērā pauž arī viņa vēlētāja viedokli,» saka Talsu novada domes priekšsēdētāja. «Taču tikpat svarīga ir arī deputātu komunikācija ar darbiniekiem. Darbinieki nevar nākt uz domes sēdi kā uz tiesas sēdi. Gatavojot kādu no dokumentiem, kas tiek skatīti, darbinieki izvērtē un sniedz savu priekšlikumu. Deputātiem ir iespēja uzdot jautājumus, iegūt vairāk informācijas un izdarīt secinājumus. Bet šai komunikācijai jābūt ar savstarpēju cieņu. Acīmredzot, šī prasme mums visiem kopā vēl daudz jāmācās.»
Ņemot vērā esošo situāciju, novada domes priekšsēdētāja sola rosināt Ētikas komisiju atjaunot. Vēlreiz gan uzsverot, ka tajā kolēģi vērtē savus kolēģus, taču tam nav tālāku seku.
Saklausāms aicinājums uz vardarbību
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere norāda, ka ētikas kodeksu obligātums attiecas uz valsts amatpersonām, jo to nosaka likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 22. pants.
«Bet es gribu uzsvērt, ka tas, ka attiecībā uz pārējiem tieši nav pateikts, nenozīmē, ka nebūtu jābūt ētikas kodeksiem. Jo ir gan vairākas starptautiskās rekomendācijas, piemēram, Eiropas Padomes labas pārvaldības 12 principi, un arī Ministru kabineta 2018. gada 21.novembra ieteikumi «Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi».
Tāpēc būtu nepieciešami gan ētikas kodeksi, gan ētikas komisiju nolikumiem visā publiskajā pārvaldē — tajā skaitā arī pašvaldībās,» uzskata V. Reitere.
Vērtējot komentāru par Molotova kokteiļa mešanas nepieciešamību, LPS padomniece juridiskajos jautājumos uzskata, ka tur saklausāms aicinājums uz vardarbību.
«Lai gan pēc Eiropas cilvēktiesību tiesu prakses ir teikts, ka politiķiem un jebkam, kas saistīts ar politiku, ir lielāka pieļaujamās kritikas robeža, tomēr ir uzvedības priekšraksti, un svarīgi tos ievērot arī savstarpējā kritikā un vārdu apmaiņā starp politiķiem,» saka V. Reitere.
Viņa piebilst, ka šeit savijas jautājums par vārda brīvību un uzvedības priekšrakstiem.
Iespēja celt godprātības latiņu pašvaldībā
«Mūsuprāt, šis teikums skan kā neprofesionāla rīcība profesionālā vidē. To varēja pateikt arī citiem vārdiem,» atzīst Agnija Birule, biedrības «Sabiedrība par atklātību — Delna» interešu aizstāvības un projektu vadītāja. Viņa uzsver, ka tālākais atkarīgs no otras puses un cilvēkiem, kuri to blakus dzird.
«Ja tas mani ir aizskāris un šis teikums ir neprofesionālās rīcības pierādījums, tad par to būtu tālāk jāziņo. Ja to nedara, tad tas tā arī paliek. Varbūt citu skatījumā tā ir norma, bet mums, no malas dzirdot šādu komentāru, tā nešķiet norma. Turklāt, ja par šādiem gadījumiem runā, tā var arī celt godprātības latiņu pašvaldībā un kolēģiem komunikācijā vienam ar otru.»
Agnija Birule atzīst, ka arī «Sabiedrība par atklātību — Delna» diezgan maz sekojuši domes sēžu norisēm tieši pašvaldībās.
«Mēs līdz šim uzmanību esam veltījuši tieši Saeimas darbam un Saeimas deputātu rīcībai. Līdz ar to man nav datu, lai varētu vērtēt, cik lielā mērā tā ir problēma. Bet šis viens gadījums parādā, ka kaut kādā mērā problēma ir.
Mēs esam aicinājuši, ka Saeimas ētikas kodekss ir jāpārskata, jo tas ir novecojis, un jāpapildina ar mūsdienu sabiedrībai atbilstošām prasībām. Tai skaitā ar komunikāciju sociālajos tīklos.
«Tā ir starptautiska labā prakse, ka ētikas, godprātības jautājums ir daļa no labās pārvaldības. Un reizē tas ir veids, kā izrādīt cieņu saviem kolēģiem, sabiedrībai un arī vēlētājiem. Un mēs ieteiktu cilvēkiem, kuri šos deputātus ir ievēlējuši, pasekot līdzi, kādā valodā viņi runā, ko viņi saka, jo deputāti runās tik daudz, cik mēs kā vēlētāji būsim viņiem ļāvuši. Un kritiskai pieejai pret viņu runu arī jābūt.»
