Šogad jubileju svin Moricsalas dabas rezervāts, kam aprit 110. jubileja. Nozīmīgās gadu skaitu maiņas parasti ir iespēja uz brīdi uz salas ieskatīties arī daļai to cilvēku, kam ikdienā tas liegts. Un šogad jo īpaši uz salas būs aicināti profesionāļi, kuri ar zinošām acīm prot paskatīties uz dabas vērtībām. Tikmēr tiem, kam nokļūšana uz Moricsalas joprojām paliek kā nepiepildīts sapnis, vāku ver «Morica dārgumu lāde».
Dabas rezervāta teritorija Usmas ezerā ir plaša, un mazliet vairāk nekā 80 hektārus lielā Moricsala ir tikai daļa no tā. Tieši tur šonedēļ bija ļauts izkāpt medijiem. Pirms sēšanās laivā mūs brīdina, ka būs daudz dunduru, bet rezultātā ne visai laipni mūs sagaida, šķiet, sen ēst nedabūjuši odi. Uz Moricsalas ir māja, kurā periodiski darbojas zinātnieki, taču šoreiz dodamies citā virzienā, kas noslēdzas pie apbrīnojama izskata un savrup augoša ozola. To jokojot Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte nosauc par bučotāko ozolu, jo parasti uz salas laimīgi nokļuvušie to vēlas apķert un iemūžināt.
Lai gan D. Sāmītei pašai šeit izdodas būt diezgan bieži, katra reize ir notikums, jo sala ir tik mainīga. «Ļoti īpašas ir krāsas, gaismas. Pavasarī, kad ierodies, lapas tikai plaukst un ir pilnīgi cita krāsa visam. Savukārt rudenī ir zeltains. Saulains vai apmācies — mežā to ļoti jūt. Jo mainās viss, un ir ļoti skaisti,» saka D. Sāmīte.
Izcili bagātīga augu un dzīvnieku valsts
Apskatīt kokus mežā, protams, var jebkur citur Latvijā, bet vietā, kur dabiski procesi notiek bez cilvēka iejaukšanās, sajūta ir citāda. Šeit arī kokiem lielāki zari, jo tiem lielāki plašumi, kur izvērsties. Pa ceļam dabas pētnieki rāda, kur paknābājis dzenis, atklāj, kāpēc pie kritušiem kokiem ir nelieli pauguri, pievērš uzmanību, kur uz kritalām redzamas sēnes, kuras mēs pat neiedomātos uzskatīt par sēnēm, pastāsta, ka klātesoši šeit ir arī dzīvnieki, piemēram, brieži, kas atpeld mieloties ar zīlēm, vai lapsas, kas pa aizsalušu ezeru atnāk apciemot salu un pa ceļam pacienājas ar zemledus makšķernieku atstātām zivju paliekām… Un fonā visu salas apmeklējuma laiku nepagurdams par sevi liek manīt zivju ērglis.
Moricsalā konstatēta izcili bagātīga augu un dzīvnieku valsts: 409 vaskulāro augu sugas, 157 sūnu sugas, 338 sēņu sugas, 82 ķērpju sugas, vairāk nekā 40 putnu sugas, 320 tauriņu sugas. Vairāk nekā 100 sugu, kuras tiek uzskatītas par retām un aizsargājamām ne vien Latvijā, bet daudzās Eiropas valstīs.
«Zibens» uz salas nogādā vairākus tūkstošus gadā
Moricsala apmeklētājiem slēgta, taču pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Kārlis Ulmanis paziņoja, ka tai jābūt pieejamai tautai. Un vēlāk, kad iegādāta motorlaiva «Zibens», tā līdz septiņdesmitajiem gadiem uz salas nogādāja aptuveni 2000 apmeklētājus gadā. Šobrīd tur strādā tikai speciālisti, un jubilejas gadā jo īpaši tiek aicinātas profesionāļu biedrības.
«Pirms pāris dienām bija entomologi, nākamajā mēnesī būs botāniķi, sūnaugu pētnieki… Tādi cilvēki, kuriem arī ir jāredz salā esošais, lai augtu savā profesionālajā izaugsmē,» stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore.
Cilvēku atstātās pēdas viegli pamanīt
Lai gan dabas rezervātā nokļūt aizliegts, tas nenozīmē, ka cilvēki nemēģina. Vedot mūs uz salu, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietnieks Raits Čakstiņš atklāj, ka atstātās pēdas viegli pamanāmas. Piemēram, viņš parāda, kā pat vienu reizi jau, izbraucot cauri niedrēm, tas redzams uzreiz. Tāpat pēdas uz salas vai izmestie daži atkritumi.
Uz jautājumu, vai daudz iznāk šeit redzēt cilvēku atstātās pēdas, viņš atzīst, ka nebūt ne — likumpārkāpēju esot ļoti, ļoti maz. «Visbiežāk nāk staltbrieži, stirnas, mežacūkas, āpši…» saka R. Čakstiņš. Turklāt starptautiskajā projektā «Live Lake» Moricsalas dabas rezervātā Usmas ezerā tiks uzstādīta novērošanas kameru sistēma, lai nodrošinātu monitoringu Usmas ezera akvatorijā Moricsalā.
Vāku ver «Morica dārgumu lāde»
Tikmēr tiem, kuriem jāpaliek krastā, iespēja Moricsalu iepazīt vides objektā «Morica dārgumu lāde», kas atrodama pie viesu nama «Vesels veselumā» Usmā. To vietējie izveidojuši pēc savas iniciatīvas ar Ventspils novada pašvaldības finansiālo atbalstu, lai pašizglītošanas veidā ļautu interesentiem iegūt informāciju. Šeit iespējams ietērpties kā hercogam Moricam, kura vārdā sala nosaukta, un iegūt plašu informāciju.
«Mēs tagad varam uzzināt, kādi ir tie Moricsalas dārgumi, kas ir unikāli — principā piektā daļa no Latvijas augiem, flora, fauna un tas, kas vien var būt. Neskartākā un viena no īpašākajām dabām pat Eiropas līmenī, es uzskatu,» saka viesu nama saimniece un gide Harina Kreislere. Dārgumu lādes saturs tiks papildināts, un vietējo iniciatīvu atzinīgi vērtē arī Dabas aizsardzības pārvalde, kas gatava palīdzēt ar informāciju un attēliem.
