Brīvdabas koncertu Tiguļkalnā šogad atklāja vairāki pasākumi — tikšanās ar pašu komponistu Talsu novada muzejā un neierasta vakara pastaiga «Tuneļu vīzija», kuru izmantoja patiešām iespaidīgs skaits interesentu.
Tiekoties ar sava talanta cienītājiem sarunu vakarā, komponists Raimonds Tiguls atklāja, ja nebūtu izvēlējies mūzikas ceļu, viņš būtu kļuvis par kalnu slēpotāju. R. Tiguls ļāva ieskatīties savu darbu notīs, dalījās stāstā, kā ticis pie sava hanga Šveicē, un jokoja, ka viņa skaņdarbu līdz Kārnegija zālei Ņujorkā varbūt aizvedusi vairāku gadu neatbildēšana uz e-pastiem. Gandrīz divu stundu garumā komponists atbildēja gan uz Talsu novada muzeja direktora, gan skatītāju jautājumiem, bet tikmēr muzeja priekšā jau sāka pulcēties interesenti, kas vēlējās savu pilsētu ieraudzīt citā — naksnīgā gaismā. Taču, tā kā desmitos vakarā vēl ir gana gaišs, gaidot tumsu, pastaigas dalībniekiem bija ekskluzīva iespēja ieskatīties muzeja bēniņos.
Kad saulrieta krāsas savijas ar tumsu un iestājas krēslas laiks, viss izskatās citādāk — var saskatīt lietas un tēlus, kurus neredzi dienā, vari ļauties katrai dīvainai un mistiskai skaņai un aizdomu pilnam gaismas staram, lai tas tevi aizved tunelī, kurā ļauties iztēles bagātībai, brīvam domu lidojumam un varbūt pat sapņiem — ar šādu pieteikumu Talsu novada tūrisma informācijas centrs vilināja viesus uz neparasto pastaigu «Tuneļu vīzija». Un tas uzrunāja vairāk nekā 300 iedzīvotāju, kas nakts burvībā devās pretī vairākiem pārsteigumiem. Tā kā pastaigas organizatori visus aicināja sastāties pa divi, tad rinda, kas līkumoja pa ielām, pakalniem un taciņām ar lukturīšiem rokās, patiešām tumsā izskatījās iespaidīga.
Pastaiga veda nevis pilsētas virzienā, bet gluži otrādi. Pirmā pieturvieta sagaidīja jau pie Tīca Dzintarkalna mājām «Dzintari», kas bija izgaismota Latvijas karoga krāsās un par godu pastaigas dalībniekiem uz ēkas sienas bija atgriezies tās senais un unikālais uzraksts «Debesis gavilē zemīte skan. Ai, kā šai pasaulē patīkas man», kas visus padomju laikus glabājies šķūnītī. Tālāk ceļš veda netālu esošo ebreju kapu virzienā, kur skanēja ebreju mūzika un gaismas ceļu veidoja ar gaismas virtenēm rotāti koki.
«Tur ir ne tikai aizmirsti ebreju kapi, bet netālu arī masu kapi, kur genocīdā nogalināti Talsu ebreji. Tāpēc apkārt noteikti vēl klejo daudz dvēseļu, un izgaismotie koki bija veltīti viņiem,» skaidro Talsu novada TIC vadītājs Kalvis Kalniņš. Bet, lai nonāktu līdz solītajiem tuneļiem, tieši pusnaktī reizē ar brīnumainu mēnesi un mistiku apvītiem stāstiem par vadātāju, pastaigas dalībnieki gāja cauri tumšai biatlona trasei, pamestiem dārziņiem, kur pārsteigumu sagādāja muzikāls priekšnesums kādā no dārza namiņiem. «Tur mūziķis Armands Svinsters spēlēja trompeti, un te varējām parādīt, ko var panākt ar gaismu, skaņu un pēkšņi radīt sajūtu,» saka K. Kalniņš.
Savukārt pa ceļam vienā no tuneļiem zem šosejas ultravioletās gaismas izgaismotas pārsteidza mākslinieces Karīnas Liepājnieces gleznas, bet pati pastaiga noslēdzās tunelī pie Talsu 2. vidusskolas stadiona, kas ar lāzeriem un dīdžeju Dagni Brici pie platēm aicināja uz ballīti.
/Foto: Terēze Matisone/
Ideja par tuneļiem Kalvim Kalniņam bijusi jau sen, jo, viņaprāt, tās ir neizmantotas vietas, un šobrīd bija iespēja ideju īstenot. Viņaprāt, tuneļi ir neizmantota vide, un arī nākotnē viņš vēlas parādīt cilvēkiem vietas, kas ikdienā ir slēgtas, — ļaut ielūkoties tur, kur ikdienas cilvēkiem parasti nav ļauts. Tāpēc tiem, kuriem pastaiga patika, vai tiem, kuri nokavēja vai noslinkoja, ir cerības uz turpinājumu.
