Pēdējā laikā Spānijas kailgliemeži ir milzu problēma Talsu novada iedzīvotājiem. Kailgliemeži ir tā pārņēmuši iedzīvotāju dārzus un īpašumus, ka daļai saimnieku vairs nav spēka cīnīties un rodas vēlme atmest ar roku iekoptajam dārziņam.
Izrādās, ka pirmie kailgliemeži tika atrasti tepat — Talsu novadā. «Ja nemaldos, tad pirmā atradne bija 2009. gadā — Pastendē. Toreiz sarunā ar vietējiem iedzīvotājiem tika noskaidrots, ka, iespējams, šie gliemeži tika ievesti ar baļķu kravu, jo netālu no atradnes atradās gateris,» pastāsta Daugavpils biroja augkopības konsultante, malakoloģe Iveta Jakubāne.
Veidi, kā cīnīties ar gliemežiem, ir dažādi — mehāniskās sugas ierobežošanas metodes, izķeršana ar lamatām, kā arī aizsargbarjeru izmantošana. «Metodes laika gaitā nav mainījušās, kādas tās bija jau no paša sākuma, tādas ir vēl šodien. Var uzlasīt ar rokām, var tos caurdurt ar kādu asu priekšmetu vai izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,» skaidro Iveta Jakubāne. Lasot ar rokām, kailgliemežu populāciju iespējams mazināt līdz tādam blīvumam, kas ir zem būtiska kaitīguma sliekšņa. Taču ar rokām lasīt kailgliemežus ieteicams vien vēlu vakarā vai agri no rīta, kad vēl nav nozudusi rasa. Ja kailgliemežu skaits nav kritisks, tiem virsū var bērt arī sāli, taču pārāk bieža sālīšana var kaitēt augiem. Savukārt caurdurot vai pāršķeļot kailgliemezi, ir iespēja, ka ap to pulcēsies citi gliemji, jo beigtie īpatņi piesaistīs dzīvos. Kailgliemeži ir kanibāli.
Gliemjiem patīk mitras un ēnainas vietas, tāpēc šādās vietās var izvietot dažādus priekšmetus — pudeles, burkas, spaiņus, dēļu gabalus u.c., tur novietojot arī barību. Šādas vietas pievilinās gliemjus, tādēļ tie nedosies citur meklēt patvērumu un barību. «Jāatceras, ka gliemji šīs paslēptuves izmantos tikai tādā gadījumā, ja zem tām būs pietiekami mitrs. Vajadzības gadījumā tās jāaplaista ar ūdeni. Gliemjus pievilina alus, pūstošas augu atliekas, beigti kailgliemeži, labprāt barojas arī ar kaķu un suņu sauso barību, kombikormu, ķirbjveidīgajiem augiem,» tā I. Jakubāne.
Tāpat var veidot aizsargsienas. Tās veidojot, materiālu saskares vietās nedrīkst būt spraugas, tāpat nevar būt dekoratīvi caurumi. Būtiski, lai aizsargsienas sāktos dziļi augsnē un pie tām neveidotos mitrums. Kā arī zālei ap to jābūt nopļautai. Vēl var izmantot vara stiepļu sietiņus vai vara lentes, taču arī tās regulāri jāapsmidzina, lai būtu mitras. Tāpat var izmantot arī elektriskos ganus. «Par elektrisko ganu var kalpot uz vara vai nerūsējoša tērauda piestiprinātas divas metāla stieples, kuras pieslēdz pie baterijām vai akumulatora (šajā gadījumā ir jālieto sprieguma kontrolieris). Pieskaroties stieplēm, gliemji gūs nelielu elektrisko šoku un atkāpsies. Nav ieteicams lietot spriegumu lielāku par 6 vai 9 voltiem (12 Ah). 12 V spriegums gliemjiem ir letāls,» skaidro I. Jakubāne.
Ir arī veidi, kā izvairīties no Spānijas kailgliemežu sērgas, ja tie vēl nav apciemojuši dārzu. «Lielākoties šī invazīvā suga tālāk tiek izplatīta ar stādu palīdzību. Iepērkot podiņus un stādus, ir rūpīgi jāapskata un jāpievērš uzmanību, vai tur kāds nerāpo, vai nav izdētas gliemežu olas. Ja ir podiņu stādi, tad tomēr varbūt vajadzētu tos 24 stundas pamērcēt ūdenī. Bet, ja gliemis atradīs kādu «kabatu», tad tas varētu izdzīvot ilgāk. Rūpīgi jāpārbauda augsne, nestādīt uzreiz podu stādu zemē,» skaidro I. Jakubāne.
Tāpat ikvienam iedzīvotājam ir iespēja ziņot par Spānijas kailgliemežu gadījumiem rakstot dabasdati.lv, paziņojot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības biroja augkopības speciālistiem vai vēršoties pie malakologiem, jo to, vai atrastais gliemezis patiešām ir
Spānijas kailgliemezis, var apliecināt tikai speciālists.
Kādus paņēmienus cīņai ar kailgliemežiem izmanto kāda novadniece, var lasīt šeit:
#sif_maf2024
